Izraēlas un Hamas bruņotais konflikts Gazas joslā, kuru nedēļas nogalē uz laiku apturēja vienas vai otras puses izsludinātā uguns pārtraukšana, jau tuvākajā laikā varētu kļūt par visvairāk upuru prasījušo Izraēlas bruņoto konfliktu pēdējā desmitgadē, jo diplomātija nonākusi strupceļā, palestīniešu kaujinieki negrasās piekāpties un Izraēlai trūkst konkrētas stratēģijas izejai no karadarbības, raksta The Washington Post.
Vismaz 50 palestīniešu tika nogalināti naktī uz svētdienu līdz šim intensīvākajā Gazas joslas apšaudē - kopš Izraēla pirms 14 dienām sāka militāru operāciju pret Hamas kaujiniekiem. Lielākā daļa upuru bija Šejaijā - trīs kilometrus uz austrumiem no Gazas pilsētas. Aculiecinieki vēstīja, ka daudzi sašautie gulējuši pilsētas ielās.
Turpinoties Izraēlas gaisa triecieniem un sauszemes operācijai, Gazas joslā bojāgājušo palestīniešu skaits sestdien sasniedzis 333 cilvēkus.Palestīniešu kaujinieku grupai sestdien izdevās ielauzties Izraēlas teritorijā, kur notikusi sadursme ar armijas patruļu. Viens kaujinieks apšaudē tika nogalināts, bet pārējiem izdevās aizmukt atpakaļ uz Gazas joslu.
Izraēliešu gaisa triecienos Gazas joslā naktī uz sestdienu nogalināti 16 palestīnieši, un tādējādi piecas dienas ilgušās bombardēšanas laikā upuru skaits jau sasniedzis 121, ziņo mediķi.
Iespējamā atriebības uzbrukumā par trīs nolaupīto ebreju pusaudžu slepkavību trešdienas rītā anektētajā Austrumjeruzalemē nolaupīts un noslepkavots palestīniešu pusaudzis, vēsta armijas radio.
ASV valsts sekretārs Džons Kerijs atteicies no ieceres trešdien doties uz Rāmallu, jo gan izraēliešu, gan palestīniešu paziņojumi faktiski torpedējuši miera sarunas.
Pašam Eiropas Parlamenta (EP) prezidentam Martinam Šulcam par lielu pārsteigumu viņa trešdien notikusī uzstāšanās Izraēlas parlamentā - Knesetā - izraisījusi skaļu skandālu ebreju valstī, piektdien raksta laikraksts Diena.
Divas dienas pirms pirmo palestīniešu ieslodzīto atbrīvošanas un
trīs dienas pirms Tuvo Austrumu miera sarunām Izraēlas valdība
svētdien apstiprinājusi plānu gandrīz 1200 jaunu mājokļu
būvniecībai ebreju apmetnēs, kas atrodas Izraēlas okupētajās
teritorijās, kur palestīnieši nākotnē cer dibināt savu valsti.
Deviņos mēnešos ir jāpanāk galīgā vienošanās, lai atrisinātu
Izraēlas un palestīniešu ilgstošās domstarpības. Šādu ambiciozu
mērķi ir noteicis ASV valsts sekretārs Džons Kerijs, kurš šonedēļ
Vašingtonā uzņēma Izraēlas un palestīniešu pašpārvaldes pārstāvjus,
lai pēc gandrīz trīs gadu pārtraukuma atsāktu Tuvo Austrumu miera
sarunas.
Izraēlas un Palestīnas līderi pirmdien tikās Vašingtonā, lai pēc
trīs gadu pauzes atsāktu trauslās miera sarunas. Atjaunotās sarunas
vairojušas cerības uz mieru Tuvajos Austrumos, taču eksperti
aicinājuši saglabāt piesardzību un nelolot ilūzijas par ātru un
vieglu vienošanos. Līdzšinējie centieni pēc miera pierādījuši, ka
abas puses nespēj nolikt malā domstarpības, lai panāktu gan
Izraēlu, gan Palestīnu apmierinošu vienošanos.