Lielbritānija un vairākas citas Eiropas Savienības (ES) valstis, tostarp Latvija un Lietuva, pirmdien atzinušas opozīcijas līderi un Nacionālās asamblejas prezidentu Huanu Gvaido par Venecuēlas pagaidu prezidentu.
Latvija atzīst Venecuēlas Nacionālas Asamblejas priekšsēdētāju Huanu Gvaido par Venecuēlas pagaidu prezidentu un sagaida, ka Venecuēlā bez kavēšanās tiks atjaunoti demokrātiskie procesi un tiks izsludinātas jaunas prezidenta vēlēšanas, teikts Latvijas Ārlietu ministrijas (ĀM) paziņojumā medijiem.
Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro svētdien, tikai dažas stundas pirms viņam izvirzītā astoņu Eiropas Savienības (ES) valstu ultimāta termiņa, izteicies, ka neizslēdz pilsoņkara iespēju valstī.
Militārie algotņi, kas ierasti veic slepenus uzdevumus Kremļa labā, ir ieradušies Venecuēlā, lai pastiprinātu prezidenta Nikolasa Maduro apsardzi, vēsta Reuters, atsaucoties uz algotņiem pietuvinātiem avotiem.
Venecuēlas iedzīvotājos valda liela neziņa par tālāko situācijas attīstību valstī - patlaban arī trūkst medikamentu, ir sarežģījumi ar ūdens un elektrības piegādi, daudzi iedzīvotāji arī nespēj nopelnīt sev iztiku, aģentūrai LETA pastāstīja Venecuēlā dzīvojošais Pasaules brīvo latviešu apvienības Kultūras fonda pārstāvis Dienvidamerikā un Karību valstīs Guntars Gedulis-Stengrevics.
Krievijas militārie algotņi, kuri jau iepriekš piedalījušies slepenās misijās, pēdējo dienu laikā ieradušies Venecuēlā, lai stiprinātu prezidenta Nikolasa Maduro apsardzi, pavēstīja divi algotņiem tuvi avoti.
Venecuēla ir iegrimusi vēl dziļāk politiskās krīzes dūksnājā pēc tam, kad parlamenta spīkers Huans Gvaido sevi pasludināja par valsts pagaidu vadītāju un aicināja gāzt sociālistu prezidentu Nikolasu Maduro, kura valdīšanas laikā ar naftu bagātā Dienvidamerikas valsts ir piedzīvojusi ekonomisko sabrukumu un autoritārisma nostiprināšanos. ASV un virkne Latīņamerikas valstu ir atzinušas Gvaido par Venecuēlas likumīgo līderi, tādējādi pastiprinot ārējo spiedienu uz Maduro, kurš pagaidām vēl bauda nabadzīgāko venecuēliešu un armijas atbalstu.
Krievija ceturtdien kritizējusi Rietumus par atbalsta paušanu Venecuēlas opozīcijai, kuras līderis, parlamenta spīkers Huans Gvaido trešdien pasludināja sevi par prezidenta pienākumu izpildītāju.
Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro ceturtdien stājās amatā uz otro pilnvaru termiņu par spīti opozīcijas un kaimiņvalstu mudinājumiem atkāpties, jo tie uzskata, ka viņam vairs nav leģitīmu tiesību vadīt valsti, ko plosa politiskā, ekonomiskā un humānā krīze. Kopš Maduro nākšanas pie varas 2013. gadā kādreiz turīgāko Dienvidamerikas valsti, kuras rīcībā ir pasaulē lielākās naftas rezerves, ir pametuši miljoniem iedzīvotāju, kas vairs nespēja izturēt nabadzību, augsto noziedzību, visuresošo korupciju un perspektīvu trūkumu. Autoritārismā apsūdzētais Maduro uzskata, ka viņam joprojām ir tautas dots mandāts vadīt Venecuēlu.
Bēgļu un emigrantu skaits no krīzes skartās Venecuēlas kopš augusta pieaudzis par 700 000, sasniedzot trīs miljonus, ceturtdien paziņojusi ANO Bēgļu aģentūra (UNHCR).
