Noslīkst, jo pārvērtē savus spēkus
No ūdenstilpēm izcelti daudzi bojāgājušie, kuri nav izvērtējuši iespējamos riskus.
Ilze Brinkmane
Sāk gatavoties streikam
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir sākusi gatavoties streikam saistībā ar jauno ārstniecības personu atalgojuma modeli, jo Veselības ministrija (VM) atteikusies nākamā gada budžeta līdzekļu pieprasījumā iekļaut darba samaksas pieaugumu jaunākajam medicīniskajam personālam (māsu palīgiem) un atbalsta jeb tehniskajam personālam, tajā pašā laikā plānojot darba samaksas pieaugumu ārstiem un māsām aptuveni 9% apmērā.
Bezpajumtnieki arī tiek pie vakcīnas
Veselības ministrs Daniels Pavļuts (A/P) pirms diviem mēnešiem norādīja, ka ar kompānijas Johnson & Johnson izstrādāto Janssen vakcīnu pret Covid-19 plānots vakcinēt bezpajumtniekus, jo šī ir vienas devas vakcīna un to prioritāri izmanto tādu cilvēku potēšanai, kuru vakcinācija ir organizatoriski sarežģītāka.
Daudzi seniori jāuzrunā īpaši
Izvērtējot vakcinēšanas norisi, veselības ministrs Daniels Pavļuts (A/P) atzīst, ka līdz rudenim sasniegt pūļa imunitātei no Covid-19 nepieciešamos 70% vairs nešķiet reāli. Pirmo no divām vakcīnas pret Covid-19 devām Latvijā ir saņēmuši 591 973 cilvēki, bet vakcinācijas procesu noslēguši 509 432. Kopumā valstī veiktas 1 101 405 vakcīnas pret Covid-19 injekcijas. Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem Latvijā 2021. gada aprīļa sākumā provizoriski bija 1 887 600 iedzīvotāju, tātad pirmo poti pret Covid-19 ir saņēmuši 31,36% iedzīvotāju, bet abas – 26,99%.
Drošības noteikumi joprojām tie paši
Tā kā daudzi nesteidz vakcinēties, sejas maskas sabiedriskās vietās joprojām ir jāvalkā.
Sākta unikāla terapija
Jaundzimušo skrīninga pilotpētījumā laikus nosaka retas slimības diagnozi.
Vakcinācija vēl tuvāk iedzīvotājiem
Ieviestie atvieglojumi vakcinētajiem pret Covid-19 tomēr nav veicinājuši cerēto atsaucību, jo patlaban mazinās sabiedrības iesaiste vakcinācijā. Pilnībā vakcināciju noslēguši jeb abas vakcīnu devas saņēmuši 27,7 procenti, bet pirmo devu – 36,2 procenti Latvijas iedzīvotāju.
Ierēdņu attieksme mainās pārāk lēni
Ilzes Brinkmanes saruna ar bērnu ar invaliditāti vecāku pārstāvi Daci Voitkeviču.
Atgriešanās ierastajā dzīvē
Pēc pagājušajā nedēļā notikušajiem izmēģinājuma kinoseansiem, brīvdabas koncertiem un teātra izrādes ir nolemts, kā turpmāk noritēs publiskie pasākumi. No 15. jūnija dažādus pasākumus varēs apmeklēt ne tikai pilnībā vakcinēti un pēdējā pusgada laikā ar Covid-19 izslimojuši, bet arī cilvēki ar negatīvu Covid-19 testu, paredzot, ka bērniem līdz 12 gadu vecumam, lai apmeklētu pasākumus kopā ar vecākiem, tests nav jāveic. Lai nodrošinātu apstākļus, kas novērš Covid-19 izplatību, pasākumos apmeklētājiem būs jāievēro noteikti drošības pasākumi.
Izrauties no šaurās nišas
Latvija pērn kļuva par Eiropas Kosmosa aģentūras dalībvalsti, un ir izstrādāta mūsu valsts kosmosa stratēģija, taču šajā jomā ļoti svarīga ir sadarbība, jo tā ir globāla nozare. Tādēļ Latvijas zinātnieki meklē sadarbības iespējas kosmosa jomā, pašlaik skatoties Itālijas virzienā, – abu valstu kosmosa industrijas pārstāvji plāno biznesa sarunas tuvākajā nākotnē, lai kopā piedalītos Eiropas Savienības un Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) konkursos.
Pusaudži vēlas vakcinēties
Kopš atzīts, ka bērnu un pusaudžu vakcinācija pret Covid-19 ar Eiropas zāļu aģentūras (EZA) reģistrētām vakcīnām no 12 līdz 17 gadiem ir droša, arī Latvijā arvien vairāk pusaudžu paši vai ar vecāku atbalstu vakcinējas. Patlaban EZA ir apstiprinājusi Pfizer/BioNTech ražotāja vakcīnu Comirnaty izmantošanai šajā vecuma grupā, kā arī paātrināti uzsākusi vērtēt pieteikumu Moderna vakcīnas lietošanas paplašināšanai, ietverot jauniešus vecumā no 12 līdz 17 gadiem.
Apspriež onkoloģijas plānu
Veicinās uz cilvēku centrētas veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību.
Vajadzīgs sistēmisks atbalsts
Autisms ir traucējums mūža garumā, kas ietekmē veidu, kā persona komunicē un izturas pret apkārtējiem cilvēkiem. Visiem bērniem ar autismu ir grūtības sociālajā mijiedarbībā un komunikācijā un iztēlē. Mēdz būt arī izmainīts (paaugstināts vai pazemināts) sensorais jutīgums – ir citādas dzirdes, redzes, taustes, ožas un garšas sajūtas.
Organizatori joprojām neziņā par iespējām rīkot koncertus vasarā
Radošie prāti meklē iespējas izteikt sevi mākslā, mūzikā, taču arī skatītāji un klausītāji ilgojas būt klāt kultūras notikumos, nevis tos vērot tikai attālināti. Mēģinot rast atbildi, kāda varētu būt koncertdzīve vasarā, joprojām ir daudz nezināmā, ko ietekmē Covid-19 izplatība un epidemioloģiskie rādītāji.
Bez plāna, vien paļaušanās uz solīto
AstraZeneca vakcīnas ražošanas uzņēmums pēdējā laikā nespēj paredzētajos termiņos pildīt piegādes saistības, tāpēc par neizpildītajām saistībām Eiropas Savienība kompāniju iesūdzējusi tiesā. Latvijā līdz šim pirmo šīs vakcīnas poti saņēmuši 129 439 cilvēki, otro – 40 277 cilvēki, tātad 89 162 cilvēki savu otro AstraZeneca devu vēl gaida.
Grib vakcinēties kolektīvi
Sabiedrībā pieaug izpratne par vakcinācijas nozīmi, lai ierobežotu Covid-19 izplatību un līdz ar to arī virkni ierobežojumu ierastajā dzīves ritmā. Īpaši liela ir darba devēju vēlēšanās nodrošināt savu darbinieku kolektīvu vakcināciju.
Inficēšanās līmenis joprojām augsts
Epidemioloģiskā situācija Latvijā diemžēl būtiski pasliktinās, tādēļ speciālisti no Veselības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC), Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) un mediķi no Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS), Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) vērsušies Latvijas Republikas Saeimā un Ministru kabinetā ar atklātu vēstuli, kurā aicina uz rīcību, lai novērstu strauju saslimstības palielinājumu.
Apdraudējums zīdaiņiem
Latvijas mediķi vērš uzmanību, ka arvien vairāk bērnu saslimst ar garo klepu, un ir iespēja, kā to laikus novērst, bet speciālistu rekomendācijas nerod politiķu atbalstu. Grūtnieču vakcinācija var apturēt mirstību no garā klepus un saslimstību jaundzimušo un zīdaiņu vidū, taču līdz šim tā nav iekļauta grūtnieču aprūpes programmā un nav valsts apmaksāta.
Vakcīna drīz arī pusaudžiem
Latvijā bērnu vakcināciju pret Covid-19 nacionālajā kalendārā vēl neieviesīs.
Vakcinācija joprojām ar ķibelēm
Kopš vakcinācijas procesa sākuma Latvijā pirmo vakcīnas devu pret Covid-19 saņēmuši 267 641 jeb 14,13% iedzīvotāju. Vakcinācijas procesu, saņemot arī otro devu vai Johnson & Johnson vakcīnu, kam ir tikai viena deva, noslēguši 54 325 cilvēki jeb 2,87% populācijas.
Taupības režīms ieildzis
Onkoloģijas jomu izvēlas par prioritāro, lai uzlabotu iedzīvotāju veselību.
Krūts vēža pacientes var dzīvot daudz ilgāk
Ar Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Diagnostikas radioloģijas centra virsārsti mamoloģijā Ilzi Eņģeli sarunājas Ilze Brinkmane.
Neziņa, vasaras brīvlaiku gaidot
Ilgstošais attālināto mācību un darba process daudzus ir nogurdinājis, atstājis ietekmi uz bērnu un ģimenes emocionālo labsajūtu, mentālo veselību, tāpēc Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir apsvērusi, kā varētu sniegt psihoemocionālo atbalstu procesā iesaistītajiem. Plānoti vairāki pasākumi, arī bērnu un jauniešu vasaras nometnes, kurās varētu interesanti pavadīt laiku un satikt vienaudžus.
Attieksme jāmēra skaitļos
Daugavpils ir nonākusi uzmanības un kritikas krustugunīs, jo pagājušās nedēļas nogalē pie lielā vakcinācijas centra dzīvā rinda nebija gara, arī pedagogi pret vakcinēšanos ir visai atturīgi un atsaucas uz ģimenes ārstu ieteikumiem. Tomēr Nacionālā veselības dienesta (NVD) Latgales nodaļā, kā arī Dienas uzrunātie daugavpilieši uzskata, ka velns nav tik melns, kā to mālē.
Augsts reitings, neskatoties uz Covid-19
Par vakcināciju Lielbritānijā, publikas noskaņojumu un valdības darbu Ilzes Brinkmanes saruna ar parlamenta apakšnama informācijas sekcijas vecāko pētnieci Ilzi Jozepu.
Mežos un pļavās modušās ērces
Pirms vai pēc citu vakcīnu ievadīšanas jāievēro vismaz 7–14 dienu intervāls.
Pārāk bīstami ir nevakcinēties pret Covid-19
Koronavīrusa Covid-19 izraisītā infekcijas slimība ir pārāk bīstama, lai baidītos no potēm, kas pasargā no smagas saslimšanas un pat nāves, žurnālistiem vakar uzsvēra Rīgas Stradiņa universitātes Bioloģijas un mikrobioloģijas katedras vadītāja profesore Juta Kroiča un Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ārsts Kārlis Rācenis. Katram ir dota izvēles iespēja, bet jautājums, kam cilvēks uzticas – ekspertiem savā jomā vai jebkuram dzirdētam faktam.
Ieguvumi pārspēj riskus
Patlaban ar lielākām vai mazākām sekmēm notiek aktīva vakcinācija pret Covid-19. Masu vakcinācijas centru sekmīgu darbību Lieldienās kavēja tas, ka ļoti daudzi potēšanas rindās esošie atteicās vakcinēties ar AstraZeneca vakcīnu. Līdzīgu situāciju jau novēroja 30. martā pilotprojektā Ventspilī.
Par krūts vēža ārstēšanu jārunā
Pandēmijas apstākļos daudzi procesi mūsu ikdienā ir apstājušies, bet tāda slimība kā vēzis nesnauž. Tā ir ārstējama, ja atklāj un ārstē savlaicīgi. Vēzis nešķiro pēc vecuma, un, piemēram, krūts vēzi diagnosticē arī gados jaunām sievietēm.
Lielo jaudu tikai izmēģina
No nedēļas uz nedēļu, no mēneša uz mēnesi Latvijas iedzīvotājiem tiek solīta liela apjoma vakcinācija pret Covid-19. Pirmdien veselības ministrs Daniels Pavļuts (A/P) mediju pārstāvjiem klāstīja, ka kopš gada sākuma gatavojušies, lai no aprīļa sākuma iedarbinātu lielas jaudas vakcinācijas centrus. Daudzviet infrastruktūra ir sagatavota, bet ministrs atzīst, ka aprīlī tie netiks vēl pilnībā noslogoti. Nākamais vēstījums, ka "pilnībā sistēma darbosies nosacīti ar maiju, kad vakcīnu piegādes būs vēl lielākas nekā aprīlī".