Eksperti/Blogeri / Diena / Eksperti/Blogeri / Diena

Zviedru galds © DIENA (15)

Zviedriem mēs varam būt pateicīgi par daudz ko – par gandrīz katrā skolā esošo vingrošanas jeb tā saukto zviedru sienu, par IKEA, par zviedru krustvārdu mīklām un pūdēto siļķi, par apzīmējumu Stokholmas sindromam un, protams, par zviedru galdu.

Robežas sardzē © DIENA (17)

Formulējumiem ir nozīme. Ja jautājam, vai ārzemniekam, kuram kādā valstī ir liels uzņēmums vai īpašumi, vajadzētu dot iespēju šo valsti regulāri apmeklēt, atbilde šķiet pašsaprotams "jā". Taču, ja vaicājam, vai būtu pieļaujams pārdot par ievērojamu naudas summu tiesības brīvi iebraukt valstī, atbilde nebūt nav tik droša, lai gan runa būtībā ir par vienu un to pašu ekonomisko procesu.

Feļetona režīms © DIENA (54)

Nu jau pat zemēs, kur kritika tradicionāli bijusi muzikologu nodarbošanās, viņi ar visu savu profesionālo izglītību, zināšanām un atbildību var iet gulēt

Ziedi Modrim © DIENA (6)

Divas filmas: viena – basku, otra – latviešu valodā. Kas tām kopīgs?

Karaliene slepkava © DIENA (35)

Alkohola lietošanai ir negatīva ietekme. Šim brīdinājumam jābūt zem katras grādīgo dzērienu reklāmas. Taču rokenrols un ballītes līdz grīdai iet roku rokā – to nu nevar ne noliegt, ne apturēt.

Kurpes mēnessgaismā © DIENA (13)

Ik pa brīdim gadās uzdurties cilvēkiem, kas visu mūžu ķimerējas ar lietu kārtības izprašanu

Normundam Naumanim © DIENA (152)

Es vēlētos uzrakstīt dažus vārdus par Normundu, izmantojot man ļoti svarīga autora trapistu mūka Tomasa Mērtona atziņas.

Mēsli un rozes © DIENA (54)

Meistaram, kas šo brīnumu radīja, pēc tam izdūra acis, lai viņam nebūtu pa spēkam savu apbrīnojamo veikumu atkārtot kādā citā pilsētā, – šādi beidzas ne viens vien no seniem laikiem līdz mūsdienām atklejojis nostāsts par to, kā tapušas pilis un katedrāles, apbrīnojami pulksteņi un citas smalkas lietas.

Novelc kurpes © DIENA (20)

Divas dienas Sarkandaugavā norisinājās austriešu horeogrāfa Villija Dornera īstenotais projekts Dzīvojamā istaba, kurā galvenajās lomās darbojās paši apkaimes iedzīvotāji

Ko jūs neizdarījāt nākamajā vasarā? © DIENA

Droši vien visas 1. septembra gladiolas, asteres un dālijas jau ir nopļekušas un latviešu valodas un literatūras skolotājas ir paspējušas jaunajā mācību gadā uzdot bērniem uzrakstīt rituālo sacerējumu Kā es pavadīju vasaru. Nolēmu arī es pārdomāt savu vasaru. Biju apņēmusies... labi, ko nu tur, neizpildīju nevienu savu apņemšanos.

Ko jūs neizdarījāt nākamajā vasarā? © DIENA

Droši vien visas 1. septembra gladiolas, asteres un dālijas jau ir nopļekušas un latviešu valodas un literatūras skolotājas ir paspējušas jaunajā mācību gadā uzdot bērniem uzrakstīt rituālo sacerējumu Kā es pavadīju vasaru.

Velci, papu © DIENA (13)

Uzspēlēju ar sevi spēli – kādi spilgtākie tēvu tēli, daudz nedomājot, nāk prātā mākslas pasaulē

Pēc stilu kara © DIENA (12)

Ir cilvēki, kuri uzskata, ka lietu saukšana īstajos vārdos, skaidra valoda, kā saka, un riebums pret izskaistināšanu, ornamenta un izteiksmes līdzekļu noliegums, modernistiskais lakonisms, par kuru mēdza teikt, ka tas ir tīrs un patiess, arī ir tikai forma un kā katra forma tā ik pa laikam ienāk modē un no modes atkal iziet.

Bez tēviem © DIENA (29)

Šis rudens būs ar kino līdz malām piepildīts. Kaut nākotnes forma nav vietā – var lietot arī tagadni

Ir grūti atrast, ko rakstīt, ko lasīt un ko domāt, jo vienā pusē kari, otrā – ūdens un Latvijas ceļi, kuros aizskalojas dzīvību dzīvības. Kad bēgļus un lidmašīnas triec lejā un pēc mirkļa notikušais jau sairis, bet pēc dažiem mēnešiem pazudis faktu mutulī. Paliekot kā robs tikai kādas ģimenes telpā. Izraudātas asaras no vienu vienaldzības un citu cinisma. Karstākā vasara pēdējos simt gados. Liktenīga. Gan faktos, gan personīgās atmiņās. Tām klāt rudens. Tikpat liktenīgs.

Brīdī, kad glāstošās rokās nonāk glāstekrāna ierocis, mēs piederam visiem, tikai ne sev, mums vairs nav tās brīvības netapt fotografētiem un izsekotiem

Vai atbilde "man vienalga" ir cilvēces izvēles brīvības laikmeta posts un negals?

Aizvadītajā nedēļas nogale Rīgā izvērtās par lielisku kultūriespaidu kolekciju – ar un bez cilvēkiem šajā bagātajā ainavā.

Dodoties veloizbraucienos pa dzimtā novada ceļiem, ūdeni līdzi neņemu. Pamestas mājas ar melniem logiem un aizaugušu durvju priekšu laukos sastopamas aiz katra ceļa līkuma, un gandrīz katrā viensētā ir aka. Dažām akām spainis ir pazudis, taču parasti vinda ar auklu ir savā vietā un jumtiņš vēl nav sapuvis. Lielākoties akās ūdens joprojām ir dzidrs un garšīgs, bet trūkstošo spaiņu problēmu var atrisināt, auklā iesienot velopudeli.

Pie Otepē – Ozols, Siguldā – Kalns. Bez viņiem nebūtu nozīmīgu mūzikas festivālu Baltijā

Šodien