Putnu gripa ir vīruss, kam raksturīgs ļoti augsts saslimstības līmenis (tātad vīruss ir ļoti lipīgs). To galvenokārt izplata savvaļas putni, īpaši ūdensputni, kuriem slimība var noritēt arī bez raksturīgajām putnu gripas pazīmēm, tomēr tā izpaužas ar augstu mirstību, un parasti tiek novērots liels daudzums mirušu putnu. Mājputni (zosis, pīles, vistas, fazāni, tītari, paipalas, strausi u. c.) var inficēties pēc tieša kontakta ar savvaļas putnu vai uzņemot vīrusu ar barību vai ūdeni.
Bieži vien cilvēki maldīgi domā, ka viņu pīļu pārim vai zosu harēmam briesmas draud, tikai satiekoties aci pret aci ar kādu tikko atlidojušu pīli vai zosi. Taču, ja mājputni tiek laisti ārā pastaigā, tiem ir brīva iespēja staigāt pa tām pašām vietām, kur pirms pāris dienām, iespējams, staigājis ar vīrusu inficēts putns. Arī jūsu kaimiņš, ejot vērot atlidojušo gājputnu barus un pēc tam apciemojot pārējos kaimiņus, kuriem ir mājputni, slimības izraisītāju var «uzdāvināt» visām saimniecībām pēc kārtas. Vīrusu var izplatīt ar apaviem, apģērbu, darbarīkiem un transportu. Vīruss ir izturīgs ārējā vidē, tas nozīmē, ka tas var saglabāties ūdenī pat vairākas nedēļas. Svaigās putnu fekālijās vīruss var saglabāties līdz trim dienām. Vīrusa izplatībā sava loma ir arī grauzējiem un asinssūcējiem kukaiņiem.
Kā izpaužas baisā sērga? Mājputniem putnu gripas pazīmes var būt ļoti dažādas, jo vīrusam tiek izšķirtas divas formas: zemi patogēna putnu gripa izpaužas ar acu asarošanu, šķaudīšanu, sliktāku ēstgribu, kā arī stipri samazinātu dējību; augsti patogēnas putnu gripas gadījumā var tikt radīti milzīgi zaudējumi, jo slimība sākas pēkšņi un attīstās ļoti strauji. Putni ir nomākti, ar saboztu apspalvojumu, parādās nespēks, atteikšanās no barības un ūdens, iespējama asiņaina caureja, grīļīga gaita un masveidīga putnu nobeigšanās.
Vai arī papagailis var saķert šo vīrusu, ja reizi pa reizei to laiž lidināties ārā? Jāteic, ka putnu gripai ir ļoti daudz dažādu apakštipu un, kā jau vīrusam, tam piemīt spēja radīt dažādas mutācijas. Pagaidām papagaiļi nav minēti ļoti uzņēmīgo putnu sugu starpā, kā tas ir ar zosīm vai pīlēm. Tomēr risks saslimt ar putnu gripu ir jebkuram putnu dzimtas pārstāvim, arī papagailim vai citam eksotiskam putnam. Tāpēc ir ļoti svarīgi ievērot t. s. biodrošību (neļaut uzturēties vietās, kur uzturas savvaļas ūdensputni, neļaut piekļūt savvaļas putnu barošanās un pulcēšanās vietām) un tādējādi pasargāt no saslimšanas arī savu mīļputnu.
Vai vīruss ir bīstams arī cilvēkam? Kā minēju iepriekš, putnu gripas vīrusa dabā ir veidot mutācijas, un, kas attiecas uz cilvēkiem patogēno (bīstamo) putnu gripas vīrusa paveidu, – tāds ir! Tas nozīmē, ka cilvēks var saslimt ar putnu gripu, ja vien mūsu platuma grādos šo konkrēto vīrusa tipu gājputni atnesīs līdz ar pavasara iestāšanos.
Ja novērojat aizdomīgas pazīmes saviem mājputniem vai esat uzgājuši nobeigušos savvaļas putnus, nekavējoties ziņojiet par to savam veterinārārstam vai Pārtikas un veterinārajam dienestam. Būsim atbildīgi, lai pasargātu no šīs sērgas gan savus mājputnus, gan paši sevi!