Pirmais solis – mazgāt rokas
Roku mazgāšana ir pats svarīgākais labas higiēnas elements, un tā ir obligāti jāpadara par ikdienas ieradumu. Jāsāk ar roku mazgāšanu pirms un pēc ēšanas, pēc iešanas uz tualeti, bet skolu vai bērnudārza audzēkņiem jāatceras rokas nomazgāt arī pēc rotaļām ārā, sporta nodarbībām vai tad, ja aiztikts kāds dzīvnieks. Lai roku mazgāšana kļūtu par bērna ieradumu, ieteicams, lai vecāki to darītu kopā ar viņiem. Tuvākais vai tālākās ekskursijās ir iespēja paņemt līdzi roku tīrīšanas līdzekļus nelielos iepakojumos. Un sabiedriskās vietās pieejamo roku tīrīšanas līdzekļu lietošana arī ir jāiekļauj bērna ikdienas rutīnā.
Neaizmirst par nagiem
Baktērijām patīk paslēpties zem nagiem, kur tās ir grūti iztīrīt, bet viegli pārnest uz ēdienu vai tiešā veidā uz muti, acīm un degunu. Jo garāki nagi, jo grūtāk panākt, lai tie būtu tīri sakopti, tādēļ bērni jāradina nagus regulāri apgriezt.
Uzturēt tīras mantas
Rotaļlietas, ko bērns ņem līdzi uz dārziņu vai mācoties jaunākajās klasēs, penāļi un mugursoma – šie priekšmeti ir jāmazgā regulāri, nevis tikai tad, ka jau kļuvuši redzami netīri. Tāpat tīram jābūt mobilajam tālrunim un datora taustiņiem. Kad bērns katru dienu tos aiztiek, citi higiēnas pasākumi var kļūt mazāk nozīmīgi – roku mazgāšana neko daudz nedod, ja tūlīt pēc tam bērns sāk rakņāties pa netīru mugursomu. Šo būtisko niansi vērts atgādināt pusaudžiem, kuri paši rūpējas par savām mantām, un arī vecāko klašu skolēniem.
Ievērot tīrību ēdot
Ja bērns uz skolu ņem līdzi kādu uzkodu, ēdienu un dzērienu, tos nepieciešams kārtīgi iesaiņot un parūpēties, lai iesaiņojums vai kastīte un pudele būtu tīri. Ja līdzi ņem, piemēram, ābolu, arī tas iepriekš jānomazgā. Jāpiekodina bērnam, ka publiskā vietā zemē nokritis ēdiens vairs nav lietojams. No ātruma un reakcijas nekas nav atkarīgs – baktērijām nav nepieciešamas vairākas sekundes, lai nonāktu uz zemē nokrituša ēdiena, tāpēc ātra tā pacelšana neko nelīdz. “Pietiekamu enerģijas resursu nodrošināšanai, bērnam ir jāēd četras, piecas reizes dienā un brokastīm ir jānodrošina 25% no dienai nepieciešamā enerģijas apjoma. Svarīgi ar ēdienu uzņemt visas uzturvielas – ogļhidrātus, olbaltumvielas, taukus, minerālvielas un vitamīnus. Tas nozīmē, ka maltītēm ir jābūt sabalansētam. Bērna higiēnas un uztura paradumi veidojas tieši skolas vecumā, un bieži vien tādi tie saglabājas visu mūžu,” atgādina Ērika Pētersone.
Neaplipināt citus
Pavadot laiku kopā ar citiem, jārūpējas ne tikai par savu higiēnu un veselību, bet arī apkārtējo – nedodot slimībām iespēju izplatīties. Jāiemāca bērnam aizklāt muti klepojot un šķaudot, pēc tam – nomazgāt rokas vai vismaz izmantot mitrās salvetes.
Piemeklēt pareizo atbalsta kompleksu
„Ir būtiski aprunāties ar mammu vai tēti par viņu skolēnu, lai piemeklētu pareizo atbalsta kompleksu. Piemēram, var būt nepieciešams magnijs un B grupas vitamīni, kas palīdzēs skolēnam, kurš, sākoties septembrim, nonāk lielākas slodzes ietekmē un izjūt stresu. Ja domā par tuvojošos vīrusu un saaukstēšanās sezonu, tad var palīdzēt C vitamīns, selēns un cinks,” atzīst Ērika Pētersone. Savukārt D vitamīns ietekmē kalcija uzsūkšanos organismā, un tas svarīgi stiprām locītavām un zobiem. Svarīga ir arī zivju eļļa, kas satur nepiesātinātās aminoskābes. Tas palīdzēs bērnam labāk iegaumēt mācību materiālu. Tagad var nopirkt zivju eļļu dažādā formā, piemēram, kas izskatās pēc želejkonfektes. Labs variants ir D vitamīns ar Omega-3 vai D vitamīns ar kalciju.