Kad runājam par negadījumiem uz dzelzceļa sliedēm vai to tuvumā, galvenokārt domājam par tiem, kas notikuši nejaušības vai neuzmanības dēļ. Bet aptuveni trešdaļa no dzelzceļa negadījumos bojāgājušajiem ir cilvēki, kas labprātīgi izvēlējušies šādā veidā pielikt punktu savam dzīves ceļam jeb pašnāvnieki. Taču vilciens nav bezpersonisks objekts, to vada mašīnists, kurš tādējādi pret savu gribu tiek padarīts līdzvainīgs nelaimē – tas attiecas gan uz pašnāvību gadījumiem, gan neuzmanības dēļ zem vilciena riteņiem pakļuvušajiem. Tā ir emocionāla trauma – atzīst SIA LDz Cargo dīzeļlokomotīves vadītājs (mašīnists) instruktors Sergejs Tretjakovs.
Kāda ir jūsu profesijas specifika, un kā izvēlējāties šo nodarbošanos?
Dzelzceļa nozarē strādāju kopš 2003. gada. Par mašīnistu kļuvu 2007. gadā, un jau kopš 2016. gada esmu mašīnistu instruktors. Manā pakļautībā šobrīd ir 25–30 cilvēku, mašīnistu. Varu pildīt gan mašīnista funkcijas, gan arī apmācīt citus.
Pirmajā brīvlaikā pēc 1. klases es trīs mēnešus pavadītju «uz riteņiem» un jau no tā brīža iemīlēju dzelzceļu. Mamma strādāja par vilciena pavadoni, viņai bija jādodas komandējumā, bet mūs ar māsu nebija kam atstāt, un viņa mūs paņēma līdzi. Tas bija deviņdesmito gadu sākumā, kad vēl bija Padomju Savienība un no Latvijas ņēma vilcienus, lai vadātu bērnus, kas cietuši Černobiļā, uz siltajo zemju kūrortiem. Mamma mēdza sarunāt ar lokomotīves vadītāju, lai ļauj man kādu brīdi pavadīt viņa kabīnē. Tā es nolēmu, ka, izaudzis liels, arī būšu vilciena vadītājs, un savu sapni arī īstenoju.
Tik ilgi strādājot par vilciena vadītāju, esat novērojis un piedzīvojis dažādas situācijas. Vai, jūsuprāt, iedzīvotāji respektē drošības noteikumus?
Ar riskantām situācijām nākas saskarties gandrīz ik dienas, un, jāatzīst, lielākoties iedzīvotāji paši tās rada neuzmanības dēļ. Parasti tas gadās no rīta, kad visi steidzas uz darbu. Es strādāju manevru kustībā Šķirotavas stacijā, un tur pasažieru vilciens pienāk septiņos no rīta, durvis atveras un pasažieri skrien pāri dzelzceļam. Daudzi nepaskatās ne pa labi, ne pa kreisi un, pat ja arī ierauga, ka lokomotīve brauc, tik un tā cenšas paspēt pirms vilciena, un viss. Gandrīz šķiet, ka tas ir kāds neprātīgs instinkts, kas liek nevis apstāties, bet sacensties ar vilcienu. Es taču viens esmu ar lokomotīvi, nebraucu ar vagoniem, cilvēki to redz un tās ir pāris sekundes: pagaidi, es pabraukšu garām un tu varēsi mierīgi iet tālāk. Ir bijuši gadijumi, kad uztaurēju un cilvēks pēdējā brīdī apstājās, bet ir arī tā, ka līdz pēdējam skrien. Ir liels risks, ka, šādi rīkojoties, viņš var nokļūt zem vilciena riteņiem. Un tas ir nepatīkams, pat traģisks brīdis gan cietušajam, gan vadītājam!
Vai tā ir gadījies jūsu pieredzē?
Manā pieredzē diemžēl bija viena tāda reize, kad strādāju vēl par mašīnista palīgu, tas notika vēlu vakarā, braucām jau ar pēdējo vilcienu. Bija palikusi kāda stunda līdz maiņas beigām, tas bija novembris, kad sešos vakarā jau ir tumšs. Šķirotavas stacijā ir tāda kā nelegāla gājēju pāreja, taciņa, ko cilvēki iestaigājuši pāri sliežu ceļam. Tur nav apgaismojuma un ir daudz sliežu ceļu, jo saplūst vairāki maršruti gan pasažieru, gan kravas vilcieniem. Un tur uz sliedēm gulēja vīrietis. Viņš bija piedzēries, visticamāk, gāja, pakrita un turpat arī aizmiga. Mēs braucām un pamanijām tikai kādus simts divsimts metrus pirms viņa. Tajā brīdī sapratu, ka nevarēsim laikus apstāties un cilvēks tiešām būs zem riteņiem. Tā arī gadījās, vilciens viņam nogrieza abas kājas, pagāja pusstunda, un viņš nomira. Man tas bija šoks! Mēs iepriekš, protams, taurējām, bremzējām un darījām visu iespējamo, taču vilcienu nav iespējams ātri apstādināt vai novirzīt sāņus kā, piemēram, auto. Es tolaik vēl pīpēju, man liekas, ka tajā vakarā aiz uztraukuma uzreiz nopīpēju veselu paciņu cigarešu. Priecājos un esmu pateicīgs, ka manā darba pieredzē kas tik šausmīgs ir noticis tikai vienu reizi. Rīgas apkaimē arī jaunieši mēdz likt uz sliedēm visu ko, tu brauc un līdz pēdējam brīdim skaties, kas tur varētu būt. Ir bijuši gan visādi manekeni, gan maisi, pat atkritumu tvertnes liek uz sliedēm. Tas ir ļoti bīstami, un gribas aicināt iedzīvotājus būt atbildīgākiem!