Izmanto pandēmiju
Kā norāda bankas Citadele IT drošības daļas vadītājs Kaspars Briška, krāpnieki aktīvi izmanto Covid-19 pandēmiju un to, ka ierobežojumu ietekmē liela daļa mūsu dzīves pašlaik noris tiešsaistē. "Kopš pagājušā gada aktīvi uzdarbojas latviski runājoši krāpnieki, kuri, piemēram, bankas vārdā zvana un izsaka darba piedāvājumus, piedāvā iegādāties zāles pret Covid-19 vai attālinātās tirdzniecības uzplaukumā mēģina izkrāpt norēķinu karšu datus, imitējot populārus loģistikas uzņēmumus," stāsta Briška. Viņš min arī gadījumu, kad kādai sievietei izkrāpti 3000 eiro, apmuļķojot par it kā 500 eiro bērna pabalsta piešķiršanu.
"Krāpšana ir iespējama, ja piepildās divi nosacījumi – ir panākta uzticēšanās un tā tiek paveikta ātri un bez aizķeršanās. Krāpnieki gūst uzticību visbiežāk no tiem, kuriem ikdienā nav, ar ko pārrunāt savas šaubas, un nav, kam uzticēties. Tāpēc krāpšanu varam mazināt, ja cits par citu rūpējamies un zinām cits cita vājības, kuras kopīgiem spēkiem iegrožot, tajā skaitā pārlieku uzticēšanos un paļāvību uz svešinieku solījumiem," skaidro Rīgas Stradiņa universitātes pētnieks, sociālantropologs Andris Saulītis.
Milzīgā tiešsaistes slodze mūsu pašreizējā ikdienā ir kā radīta finanšu krāpniekiem, lai savus noziedzīgos plānus paslēptu aiz mūsu noguruma un nevērības. "Šajā ziņā jāapzinās, ka risks ar katru dienu kļūst aizvien lielāks, jo tehnoloģijas norēķinus veic aizvien ātrāk un digitālā vide ļauj krāpniekiem efektīvi noslēpties. Pret to var cīnīties – atcerēties, ka rīts gudrāks par vakaru, un steigā nepieņemt lēmumus," piebilst Saulītis.
Zvana un iebiedē
Analizējot reģistrēto kriminālprocesu un noziedzīgo nodarījumu skaitu par krāpšanām, redzams, ka pērn krāpšanas gadījumu skaits audzis par vairāk nekā 15%. Kopumā 2020. gadā uzsākti 720 kriminālprocesi. Tiesa, būtiska daļa apkrāpto izvēlas par to Valsts policijai neziņot, tāpēc reālais apkrāpto cilvēku skaits var ievērojami atšķirties.
Analizējot dažādu uzņēmumu un iestāžu brīdinājumus par finanšu krāpnieku aktivitātēm šī gada pirmajos mēnešos un pērn, redzams, ka krāpnieki visbiežāk zvana un iebiedē. Viņi uzdodas par finanšu uzraugiem vai bankas darbiniekiem un norāda uz nelikumīgām darbībām vai neapstiprinātiem maksājumiem no potenciālā upura konta. Krāpnieki arī atsaucas dažādos portālos izvietotiem darba meklējumu vai lietu pārdošanas sludinājumiem. Viņi aicina apliecināt savu personu potenciālajam darba devējam, identificējot sevi ar Smart-ID kodu, vai apliecināt vēlmi nosūtīt pirkumu, ievadot atsūtītajā saitē maksājumu kartes datus.
Plaši izmantotas shēmas ir arī aicinājums investēt naudu dažādās ieguldījumu platformās, kas sola īpaši lielu peļņu. Krāpnieki zvana un aicina instalēt attālinātas piekļuves programmatūru, ar kuru viņi iegūst kontroli pār viedierīci. Pērn viltotu internetbanku saites tika sūtītas ne vien īsziņās un e-pastos, bet izvietotas arī Google meklētājā. Joprojām aktuālas ir arī viltus tirdzniecības platformas internetā, mantojumu e-pasti un romantiskā krāpšana.
"Te tu izskaties smieklīgs"
"Ja ir aizdomas, ka notikusi krāpšana, piemēram, nauda ir pārskaitīta krāpniekam vai maksājumu kartes, internetbankas dati ir noplūdināti, pēc iespējas ātrāk par to jāziņo bankai," uzsver Luminor informācijas drošības eksperts Pāvels Mickevičs. Arī, ja karte ir pazaudēta vai nonākusi nepareizajās rokās, tā nekavējoties jābloķē savā internetbankā vai jāzvana bankai. Jāatceras, ka nekad nedrīkst izpaust informāciju par internetbankas pieeju vai maksājumu kartes datiem trešajām personām. Eksperts aicina parūpēties par saviem tuviniekiem, īpaši senioriem, iesakot neatbildēt uz šiem krāpnieciskajiem zvaniem vai e-pastiem.
Mickevičs: "Nereti krāpnieki izmanto dažādus testus, kuros iedzīvotājus mudina noskaidrot, kādam dzīvniekam vai filmas tēlam esat līdzīgi, taču tie izveidoti, lai iegūtu jūsu datus un vēlāk tos izmantotu turpmākās krāpniecības shēmās. Tāpat bieži cilvēki tiek maldināti ar dažādiem pēkšņiem laimestiem loterijās, lai tikai panāktu, ka šīs ziņas saņēmējs atver atsūtīto saiti vai pielikumu. Jāatceras, ka krāpnieki izmanto dažādus psiholoģiskus paņēmienus, lai atrastu cilvēka vājās vietas, kā arī paļaujas uz cilvēku vājajām digitālajām prasmēm un vēlmi iegūt ātru "laimestu". Savukārt iegūstot savā rīcībā pieeju lietotāju e-pastiem, krāpnieki var sūtīt ziņojumus personas draugiem, kuros mudina atvērt kādu saiti vai pielikumu, kas tomēr izrādās vīruss, un attiecīgi arī jūsu e-pasts ar visu tā saturu nonāk krāpnieku rīcībā. Parasti tie ir īsi un lakoniski teksti: "Atver šo, te tu izskaties smieklīgs!" vai "Skat, kādu tavu bildi atradu internetā!». Ir jābūt ļoti modriem un kritiskiem, izvērtējot jebkuru saņemto informāciju arī no tuviem cilvēkiem."
Ja tomēr apkrāpts
Ko darīt, ja esat uzspiedis uz saites e-pastā, īsziņā vai sociālo tīklu ziņojumā vai lejupielādējāt krāpniecisku pielikumu? Uzreiz izslēdziet ierīcei Wi-Fi un/vai atvienojiet to no tīkla vada. Ja izdarīsiet to ātri, iespējams, apturēsiet krāpnieku no ļaunprātīgas programmatūras instalēšanas vai liegsiet attālinātu piekļuvi ierīcei. Skenējiet ierīci uz kaitniecisko programmatūru un vīrusu esamību. Pretvīrusu programmatūra pārbaudīs ierīci, brīdinot par visiem failiem, kas varētu būt inficēti. Informējiet par šo gadījumu uzņēmumu, kura vārdā tika saņemts krāpnieciskais ziņojums.
Ja ievadījāt datus krāpnieciskā vietnē, nomainiet paroli reālajā vietnē (e-pasta pakalpojums vai sociālā medija konts), kuru krāpnieki atdarināja. Ja izmantojat to pašu paroli vairākiem kontiem, nomainiet arī tās. Drošības eksperti neiesaka izmantot vienu paroli vairākkārt. Tāpat vēlams izmantot divu faktoru autentifikāciju, kad tiek izmantota gan parole, gan vēl viens faktors jeb papildu solis, atsūtot, piemēram, kodu uz lietotāja viedtālruni. Divu faktoru autentifikācija šobrīd tiek uzskatīta par vienu no drošākajām pieejām savas informācijas aizsargāšanai tiešsaistē.
"Naudas atgūšanas iespējas ir proporcionālas laikam, cik ātri cietušais ir vērsies bankā, un tam, cik ātri uzrakstījis iesniegumu policijā. Svarīgi nekavējoties ziņot bankai, tad vērsties ar iesniegumu policijā," mudina Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietnieks Dmitrijs Homenko.
Vienmēr ziņojiet policijai par iespējamajiem krāpšanas gadījumiem! Ja esat apkrāpts, iesniedziet iesniegumu tuvākajā Valsts policijas iecirknī vai elektroniski portālā Latvija.lv.