Lielākais pavasara alerģijas izraisītājs ir ziedputekšņi. Koki, zāles un nezāles izdala šo smalko “pūderi” gaisā, lai apputeksnētu citus augus, bet tas nokļūst alerģiska cilvēka elpceļos, organisms raida signālus par svešķermeni un iedarbina savas aizsargspējas. Imūnsistēma kļūdaini uztver ziedputekšņus kā briesmas un sāk ražot antivielas, kas nekavējoties uzbrūk alergēniem. “Ķēdes reakcijai līdzīgais process izraisa ķīmiskās vielas – histamīna – pastiprinātu izdalīšanos asinīs. Savukārt histamīni izraisa deguna un acu kņudēšanu un ūdeņošanos, tūsku, un citus, alerģijām pakļautajiem cilvēkiem tik labi pazīstamos simptomus,” skaidro “Mēness aptiekas” farmaceite Juta Namsone.
Biežākie alergēnu izraisītie simptomi var būt: iesnas un tekošs deguns, asarošana, šķaudīšana, klepošana, nieze, tumši loki zem acīm.
Kuri koki putekšņojas vairāk nekā citi
Alerģiju izraisošus putekšņus izdala: alksnis, osis, apse, dižskābardis, goba, kadiķis, kļava, ozols, priede, papele, vītols, ciedrs, ciprese un dažādi eksotiskie koki (svarīgi zināt ceļojot!), piemēram, olīvkoki, palmas zīdkoki.
Vējš ziedputekšņus var aiznest kilometriem tālu, tāpēc, ja ir alerģija pret kādu konkrētu koku putekšņiem, tie var ietekmēt, pat ja to nav tuvu dzīvesvietai.
Gaisa piesātinājums ar ziedputekšņiem īpaši augsts mēdz būt vējainās dienās, kad brāzmas tos savāc un iznēsā. Savukārt lietainās dienās alergēni tiek aizskaloti prom – to īpaši labi var novērot pēc pavasarīgi karstām un sausām dienām, kad pēkšņi uznāk lietus gāze un pa ceļiem plūst zeltainas tērcītes.
Ziedputekšņi nav vienīgais sezonas alerģiju izraisītājs. Lietus radītā mitruma un sliktas ventilācijas dēļ arī mājās un ārpus tām var pastiprināti veidoties pelējums. Savukārt pavasara tīrīšanas dzīvoklī var sacelt gaisā putekļu ērcītes.
Diagnoze
Vispirms ieteicams konsultēties ar ģimenes ārstu, kurš, iespējams, nosūtīs pie alergologa papildus testēšanai. Alergologs var veikt ādas testu, kas ietver dūrienu ādas virsējā slānī, ievadot nelielu alergēna daudzumu (duršanas tests), vai neliela atšķaidīta alergēna parauga injicēšanu zem ādas rokā vai mugurā. Konkrētās vielas alerģijas gadījumā uz ādas izveidosies mazs sarkans laukumiņš. Var būt nepieciešama arī asins analīze.
Kas lietojams alerģijas ārstēšanai
Ir daudz medikamentu, kas var mazināt alerģijas simptomus. Lūk, daži no tiem!
- Antihistamīni samazina šķaudīšanu, deguna tecēšanu un niezi, jo ietekmē histamīna daudzumu organismā.
- Dekongestanti sašaurina asinsvadus nāsīs, mazinot aizliktu degunu un tūsku.
- Antihistamīna/dekongestantu kombinācijas apvieno abu zāļu iedarbību.
- Deguna aerosoli iedarbojas lokāli un ātrāk nekā perorālie dekongestanti.
- Steroīdu deguna aerosoli ietekmē iekaisuma procesus, tos mazinot.
- Acu pilieni mazina niezi, graušanas sajūtu, acu asarošanu.
“Pat, ja alerģiju mazinošus medikamentus iespējams iegādāties bez receptes, vispirms ieteicams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu, lai pārliecinātos, ka esat izvēlējies pareizo. Daži antihistamīna līdzekļi (1. paaudzes) var izraisīt miegainību, tāpēc jābūt piesardzīgiem, ja tos lieto dienā,” skaidro Juta Namsone un uzsver, ka ir pieejami arī otrās paaudzes antihistamīni, kas neizraisa miegainību, tādēļ ir svarīgi aptiekā savas vajadzības izrunāt ar farmaceitu. “Ja dekongestantus lietoti bieži un ilgstoši, var rasties nepatīkami simptomi – sausums un dedzinoša sajuta degunā, medikamentozais rinīts. Jāpiebilst, ka šīs preparātu grupas medikamenti ātri uzsūcas caur deguna gļotādu, tādēļ to ir viegli pārdozēt, un tas dažkārt rezultējas ar arteriālā asinsspiediena paaugstināšanos, paātrinātu sirdsdarbību un bezmiegu. Lietojot antihistamīnus, svarīgi vienlaikus nelietot vairākus šīs grupas medikamentus. Esmu novērojusi, ka nereti cilvēki pret alerģijas simptomiem dzer vairākas antihistamīnus saturošas zāles, neapzinoties, ka aktīvā vielas ir no vienas un tās pašas medikamentu grupas. Šādos gadījumos mēdz parādīties sedācija (miegainība), mutes un acu sausuma sajūta, arī vēdera sāpes vai galvassāpes.
Lai izvairītos no nevēlamām medikamentu blakusparādībām, par zāļu lietošanu ir jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu. Iespējams, būs vajadzīgi cita veida medikamenti, piemēram, steroīdu deguna aerosoli, kas ir pieejami tikai ar recepti.
Vēl viena ārstēšanas metode ir imūnterapija, kuras laikā pacientam tiek dotas pakāpeniski pieaugošas alergēna devas, līdz organisms spēj pats ar tām tikt galā. Ārstēšana var atvieglot simptomus ilgāk nekā citi alerģijas medikamenti. Lai gan tas nedarbojas visiem (jo precīzi jāzina alerģijas izraisītājs), dažiem cilvēkiem tas var novērst simptomu parādīšanos pat uz vairākiem gadiem.
Mājas un dabas “aptieciņa”
Arvien lielāku popularitāti gūst deguna skalošana. Kaut gan dažkārt lasām par mājās pagatavotu vieglu sāls šķīdumu, drošāk ir aptiekā iegādāties speciālu, precīzā devā veidotu šķīdumu. Ja tomēr šķīdumu gatavo mājā, tam vislabāk noder destilēts, sterils vai vārīts un atdzesēts ūdens. Skalošanai var izmantot saspiežamu pudeli vai speciālu dozatoru. Svarīgi pēc katras lietošanas reizes izskalot trauku un atstāt to atvērtu, lai tam būtu iespēja izžūt.
Lai arī nav pārliecinošu pierādījumu un stipras alerģijas gadījumos ar to nebūs līdzēts, tomēr ir daži augi, kam piemīti neliela alerģiju mazinoša iedarbība.
- Parastās vībotnes (Petasites hybridus) drogas vai ekstrakts dažiem pacientiem ir palīdzošs alerģijas simptomu mazināšanā.
- Kvercetīns atrodams sīpolos, ābolos un melnajā tējā. Iespējams, ka tas bloķē histamīna izdalīšanos.
- Nātre (Urtica dioica). Lai gan daži cilvēki lieto liofilizētas nātru lapas, lai ārstētu alerģijas simptomus, nav daudz pētījumu, kas pierādītu, ka tas darbojas.
“Pirms jebkuru augu izcelsmes produktu lietošanas konsultējieties ar savu ārstu vai farmaceitu! Daži augi var izraisīt blakusparādības vai reaģēt ar zālēm, kuras lietojat citu slimību vai stāvokļu ārstēšanai,” brīdina farmaceite.
5 padomi, kā izvairīties no alerģiju izraisītājiem – ziedputekšņiem
- Centieties palikt iekštelpās ikreiz, kad putekšņu koncentrācijā ir ļoti augsta. Vislielākā koncentrācija parasti sasniedz maksimumu no rītiem. Ja tomēr jāiet ārā no mājas, ierastā sejas maska, ko iemācījāmies valkāt pandēmijai sākoties, var būt ļoti palīdzoša. Starp citu, respirators ir neaizstājams arī brīžos, kad vērojams liels gaisa piesārņojums.
- Pavasara mēnešos turiet durvis un logus aizvērtus, lai izvairītos no alergēniem. Var palīdzēt arī gaisa attīrītājs.
- Bieži tīriet gaisa filtrus mājās. Notīriet arī grāmatu plauktus, ventilācijas lūkas un citas vietas, kur var uzkrāties ziedputekšņi.
- Izmazgājiet matus pēc pastaigas ārā, jo tajos var sakrāties alergēni.
- Sūciet māju ar putekļsūcēju vismaz divas reizes nedēļā. Tīrot māju, valkājiet masku, jo putekļsūcējs var sacelt gaisā ziedputekšņus, pelējumu un putekļus.
Alerģijas un Covid-19
Jauns pētījums, ko šajās dienās publiskoja zinātnes vietne “Nature Communications”, atklāj paaugstinātu alerģisko slimību risku pēc Covid-19 pārslimošanas. Pētījuma recenzenti, novērtējot tā nozīmīgu, uzsver: “Šis ir pirmais pētījums, kas sniedz visaptverošus pierādījumus par saistību starp SARS-CoV-2 infekciju un sekojošiem alerģiskiem gadījumiem.” Izpētes gaitā apsekoti vairāk nekā 22 miljoni dažādās smaguma pakāpēs kovidu pārslimojušu cilvēku no Dienvidkorejas, Japānas un Apvienotās Karalistes. Pētnieki atklāja, ka ar SARS-CoV-2 inficētajiem alerģisko slimību sastopamība bija par 20% lielāka. Alerģiskā rinīta iespējamība inficētajā grupā bija par 25% lielāka, lai gan pārtikas alerģiju vai atopiskā dermatīta gadījumā netika novērots būtisks pieaugums. Astmas attīstības iespējamība inficētajiem bija vairāk nekā divas reizes lielāka nekā neinficētiem. Labā ziņa – līdztekus šajā pētījumā noskaidrots, ka vakcinācija pret Covid-19 ar vismaz divām devām mazina jaunu alerģiju risku.
“Ar Covid-19 slimojušajiem ir jāapzinās, ka viņiem var būt lielāks alerģisku izpausmju risks,” iepazītā pētījuma secinājumu raksturo Juta Namsone.