Par ģimenes māju jaunā ciematā gribētos teikt - tas ir lētākais un reālākais "mans nams ir mana pils" sapņa īstenošanas variants. Cilvēki, jo īpaši ģimenes ar maziem bērniem, arī turīgāki pusmūža un vecākās paaudzes pilsoņi, rautin raujas prom no pilsētas cerībā uz svaigāku gaisu un pleķīti zemes, kur uzstādīt grilu vai iekopt kādu dobi.
Tajā pašā laikā neskaitāmie visdažādākās kvalitātes ciemati ir tēma, par ko pamatoti uztraucas arhitekti un pilsētplānotāji. Masveidā apgūtās teritorijas abpus Rīgas robežām faktiski ir savienojušas jau tā uzblīdušo galvaspilsētu ar Jūrmalu, Jelgavu un Ogri. Lai izbaudītu puslīdz neskartu lauku ainavu, jānobrauc vismaz 50 kilometru, tomēr ciematu iemītnieki dedzīgi aizstāv savu izvēli un lielīgi stāsta par 10 minūtēm līdz centram. Realitāte ir vismaz stunda satiksmes sastrēgumā ne visai ekoloģiskā transporta līdzeklī, kurā visbiežāk sēž tikai viens saīdzis pasažieris.Mājoklis jaunā ciematā - ideālais scenārijs
- Labiekārtota, zaļa, droša vide
- Nekaitīgi būvmateriāli
- Ērta sabiedriskā transporta satiksme uz centru
- Ierobežota privātā transporta kustība
- Skolu autobusu sistēma
- Bērnudārzs
- Veikals, pasts, aptieka, doktorāts
- Atpūtas vieta
- Tīkama ainava
- Atkritumu šķirošana
- Alternatīvi enerģijas avoti
- Dzīvesvietas komūnas gars
Nozīmīgs gabaliņš lielā paklājā
Piepilsētas ciemats var būt labvēlīgs modelis dzīvošanai, ja tas īstenots kontekstā ar pilsētas un lauku teritorijas attīstības scenāriju. Tas ir kā raksta gabaliņš lielā paklājā - viena elementa vērtību papildina kopējā kvalitāte un otrādi. Latvijas ciematu kritiskā vieta ir vājie infrastruktūras un labiekārtojuma risinājumi. Visbiežāk pirmās top mājas, un tikai pēc tam tiek iekārtoti ceļi, apgaismojums, koku stādījumi un pārējie dzīvošanai labvēlīgas vides elementi. Pircējs iegūst māju "plikā vietā", kur jānokļūst pa izdangātu un tumšu ceļu. Ja ģimenē ir viens auto, visai drīz jāsāk domāt par otru, jo personiskais transports bieži ir vienīgais veids, kā uz bērnudārzu un skolu nogādāt bērnus. Ar auto jādodas pēc piena pakas, jo tuvumā nav veikalu, pasta nodaļas un citu elementāru ikdienas pakalpojumu.
Kopš neatkarības atgūšanas Latvijā ir sazēlis neaptverams daudzums ciematu. Daži vecākie izveidojušies par klusām un patīkamām dzīvesvietām ar iekoptiem dārziem. Vairākums pirmo ciematu tapa nosacīti labās vietās - pie ezeriem, koku ieskautās, pat izcilās teritorijās pie gataviem transporta mezgliem. Arī pašlaik veiksmīgākie ir tie ciematu attīstības piemēri, kur jaunā teritorija iekārtota ar iespēju izmantot esošo infrastruktūru - dzelzceļu un citus publiskā transporta veidus, tuvējās skolas un bērnudārzus. Visi pēdējie tomēr visbiežāk tiek tikai solīti, tāpēc pircējiem varētu ieteikt uzmanīties no tiem ciematiem, kurā parki, bērnu laukumi, bērnudārzi tiek solīti nākamajās attīstības kārtās. Tiem ir jātop uzreiz, tāpēc pieprasiet tos.
Ciematos piedāvāto māju arhitektūra mēdz būt dažāda, taču vēlreiz gribētos atgādināt, ka galvenais izvēles kritērijs ir ciemata koncepcija kopumā, tā ērtums, drošība - cik nav redzēti ciemati bez trotuāriem! -, papildu atpūtas iespējas - sporta laukumi vai vismaz celiņi, pa kuriem skriet, kāda ūdenskrātuve vai cits ainavas elements. Labus atsevišķu ēku piemērus var minēt daudz, tomēr tikai dažiem ciematiem piemīt pilsētbūvnieciskas vienības kvalitāte. Atzīstama ir ciemata Silarāji arhitektūras kvalitāte jaunajā Salienā, taču kopumā šī teritorija neatstāj dzīvošanai labvēlīgas vides iespaidu. Pozitīvas iezīmes atrodamas citos ciematos, piemēram, Zaļās salas Ikšķilē, arī Šampēterī, kur tika izveidots mākslīgais kanāls. Šajās vietās arhitekti un attīstītāji ņēmuši vērā potenciālā iedzīvotāja vajadzības, nevis kalpojuši biznesmeņiem ar kāri uz vieglu un ātru peļņu.
Nākotne - zaļie ciemati
Vispozitīvākās iniciatīvas jauno ciematu attīstībā saistās ar zaļo ciematu un māju būvniecību. No ekonomiskajām un politiskajām tendencēm pagurušie cilvēki arvien vairāk grib dzīvot dabai un pašu veselībai nekaitīgās mājās. To pamazām saprot arī attīstītāji, dodot iespēju arhitektiem strādāt ekoloģiskās arhitektūras virzienā. Daļēji realizēts ir ciemats Trenči pie Babītes ezera (arhitekti Depo projekts). Šeit akcents likts uz māju būvniecības materiāliem - koks, niedru jumti, un alternatīvas enerģijas izmantošanu - zemes siltumsūkņi. Nepilnīga šajā gadījumā atkal ir infrastruktūra.
Interesanti, ka ekoloģiskā arhitektūra Latvijā interesē tieši visjaunākās paaudzes arhitektus. Videi labvēlīgas idejas savos darbos piedāvā gan birojs MADE arhitekti (topošā Saldus mūzikas un mākslas skola), gan Jaunromāns un Ābele, aXis u.c., kur privāto un sabiedrisko ēku arhitektūrā nojaušami centieni jutīgas arhitektūras virzienā. Maz pazīstams, taču ar lielu interesi par veselīgu arhitetūru ir birojs HUMA. Viens no tā dibinātājiem Jānis Skanis kopā ar citiem arhitektiem vairākkārt piedalījies ekoloģiskās arhitektūras izpētes braucienos šīs jomas vadošajās valstīs. Lielākais skaits ekoloģisko mājokļu piemēru atrodams Vācijā, Šveicē un Skandināvijas valstīs, kur zaļā arhitektūra ietilpst gan valstisku, gan privātu prioritāšu sarakstā. Arī J.Skaņa maģistra darba tēma Rīgas Tehniskajā universitātē ir ekociemats Kāpu ligzda, kur arhitekts pētījis šādu ciematu izveidošanas priekšnoteikumus un sociālo lomu. Pavisam reāls HUMA projekts ir detaļplāna izstrāde ciematam Varavīksnes Vaidavas pagastā. Ciemats atrodas Gaujas Nacionālā parka teritorijā un piedāvā videi labvēlīgu dzīvesstila scenāriju savienojumā ar laikmetīgas arhitektūras vaibstiem.
Pieredze no ārpuses
Topošo ciematu piedāvājumu atsvaidzina arī arvien pamanāmākā ārvalstu arhitektūras biroju klātbūtne Latvijas vides veidošanā. Šā gada oktobrī noslēdzās starptautisks plenērs par Mangaļsalas attīstību, kur saskaņā ar Rīgas attīstības plānu plānota dzīvojamā teritorija ar apstādījumiem. Arhitektiem tika dots uzdevums piedāvāt risinājumu ciematam 80 hektāru platībā ar potenciālu izmitināt ap 2000 cilvēku. Pirmo vietu nosacītajā konkursā ieguva Latvijā jau pazīstamais austriešu birojs Giencke & Company (Folkera Gīnkes birojā tapis Liepājas koncertzāles projekts), kas piedāvāja saudzīgas apbūves scenāriju. Mājas paredzēts būvēt uz platformām, apbūve plānota sekojot jau iemītām, esošām takām. Teritorijā rasta vieta dažādām pakalpojumu iestādēm (veikals, bērnudārzs, avīžu kiosks, aptieka), attīstīta sasaiste ar tuvumā esošo ūdeni, ierīkojot arī laivu piestātni, paredzētas publiskā transporta pieturas un velosipēdu satiksme.
Laiks rādīs, vai kāda no pozitīvajām iniciatīvām kā ideālā ciemata pilotprojekts tiks īstenota, vai ciematu iedzīvotāji lepni varēs teikt -mans ciemats, mana pils. Skaidrs ir viens - šādiem soļiem ir vajadzīgs valsts atbalsts ne tikai videi labvēlīgas sabiedriskās domas veicināšanā, bet arī praktiskā palīdzībā (finansiāls atbalsts, striktāka likumdošana u.c.). Piemēru, kā to izdarīt, kaimiņvalstīs ir gana.