Rezultāts var būt pat izcils un ierakstāms arhitektūras vēstures lappusēs, jo nereti tieši privātmājas, ko arhitekti projektējuši paši sev vai drosmīgiem klientiem, kļuvušas par stūrakmeni jaunu arhitektūras stilu aizsākumiem, tehnoloģiskiem un estētiskiem risinājumiem.
Privātmāja ģimenei
- Skaista, veselīga vide
- Infrastruktūras klātbūtne
- Prasmīgs izvietojums pret sauli
- Kompakts, ekonomisks apjoms un plānojums
- Veselīgi būvmateriāli
- Dabiska vēdināšana
- Reģionam atbilstīga estētika
- Vietējiem augiem bagāts dārzs
- Pielāgota paaudžu maiņas ciklam
- Silta un omulīga
Diānas māja. Privātmāja ģimenei Siguldā
- Arhitekti: Jaunromāns un Ābele (Mārtiņš Jaunromāns, Māra Ābele)
- Projekts: 2005
- Realizācija: 2006—2007
Pilsētas un lauku sajūta
Tiem, kas sapņo par savu privātmāju, ir noskatījuši un iegādājušies
zemesgabalu un ar mājas arhitektūru vēlas lidot debesīs, kā labu
ceļvedi var ieteikt jebkuru no skaistajām žurnālgaldiņa grāmatām, ko
pirms svētkiem dāsni piedāvā grāmatu tirgotavas. Pēc tam jāuzmeklē
arhitekts ar līdzīgu ķīmisko sastāvu, jo privātmājas tapšana ir
personisks process, kurā arhitekts nereti kļūst par ģimenes
psihoterapeitu. Domājot par vidējo latvieti, taču nezaudējot
nacionālas, reģionālas un arī laikmetīgas arhitektūras klātbūtni,
šoreiz kā piemēru izmantošu maza budžeta projektu, kurā jaunbūve
savijusies ar rekonstrukcijas elementiem.
Projekts Diānas māja tapis arhitektu birojā Jaunromāns un Ābele. Nams
atrodas vietā, kurai piemīt gan pilsētas, gan lauku kvalitāte —
Siguldā. Šis fakts labi raksturo ideālo privātmājas novietni — klusu,
zaļu vietu, taču ne tādu, no kuras līdz tuvākajai civilizācijas pazīmei
jānokļūst ar auto. Mītot jau apdzīvotās vietās ar atbilstīgu
infrastruktūru, bērni kājām var nokļūt līdz skolai vai bērnudārzam, un
vecāki var ikdienišķi iepirkties vietējā veikalā vai tirdziņā, vedot
pastaigā mazuli ratiņos. Piemājas dārziņš ir droša rotaļu un atpūtas
vieta, vasarā tajā var izaudzēt kādu augli vai dārzeni, ziemā — uzcelt
sniegavīru. Svarīgi, ka vieta ir samērā tuvu Rīgai, kur bieži atrodas
viena vai pat visu mājinieku darbavieta, vēlāk bērnu turpmākās
izglītošanās vieta, arī nozīmīgāku kultūras pasākumu centrs.
Iznāca rekonstrukcija
Arhitekts Mārtiņš Jaunromāns pie saviem pasūtītājiem pirmo reizi brauca
apskatīt tukšu zemesgabalu jaunas privātmājas būvniecībai. Viņa
pārsteigums bija liels, ieraugot, ka šajā vietā atrodas vēl nenojaukta
veca māja. Arī šī ir Latvijai tipiska situācija — ja ir vēlme jaunu
māju būvēt pilsētā, bieži tiek iegādāta veca māja ar domu to nojaukt
vai atjaunot. Mārtiņa klientiem laimējās, jo tieši arhitekta entuziasms
pārliecināja īpašniekus saglabāt veco ēku. Šāds solis izrādījās
izdevīgāks ne tikai emocionālu (mājā savulaik dzīvojusi īpašnieces
vecmāmiņa), bet arī praktisku un ekonomisku apsvērumu dēļ. Māja
izvietojusies uz tā sauktajām sarkanajām līnijām, bet ar jaunbūvi būtu
jāatkāpjas tālāk no ielas, samazinot dārza platību. Arhitekts uzsver,
ka tā būtiski samazināts arī būvniecības budžets — māja maksājusi
aptuveni 400 latu par kvadrātmetru. Jaunbūve kopā ar vecās ēkas
nojaukšanu būtu dārgāka.
Gan jaunbūvei, gan vecas ēkas rekonstrukcijai svarīgs ir ēkas
novietojums gruntsgabalā un mūsdienu dzīvei atbilstīgs plānojums. Lai
arī ir spēkā daudzi zelta principi, par piemērotākajām debespusēm
guļamistabu, darba telpu vai dzīvojamās istabas izvietošanai, kā arī
mājokļa funkcionālo mezglu (virtuve, vannasistaba u.c.) plānojumam,
mūsdienu mājoklī ienākuši arī datori, vērienīga attēlu un skaņas
tehnika, sporta inventārs. Vieni bez tā var tīri labi iztikt,
izvēloties teju arhaisku idilli, bez televizora dārzā lasot grāmatas,
citiem jaunā laika elementi būtiski noteiks mājokļa izskatu. Ir svarīgi
par visām savām vēlmēm un paradumiem informēt arhitektu, lai kopā rastu
labāko variantu.
Kompakts plānojums
Plānojumu Diānas mājā arhitekti veidojuši pilnīgi no jauna gan
jaunbūves, gan vecajā daļā. Vecās mājās un dzīvokļos bieži ir sajūta,
ka iemītniekiem nepietiek vietas. Prasmīga pārplānošana situāciju var
uzlabot līdz pat neticamai plašuma sajūtai. Arī šajā gadījumā vecajā
mājā izvietota klusā zona — guļamistabas, vannasistaba, veļas un
apkures telpa, bet jaunajā piebūvē izvietota plaša dzīvojamā zona divos
līmeņos kopā ar virtuvi un garāžu. Projektējot privātmājas, daudzi
atļaujas lielu vērienu telpu platību ziņā, taču šis piemērs rāda, ka
tas nav nepieciešams. Dzīvošanai vispiemērotākais un arī no uzturēšanas
viedokļa izdevīgākais ir kompakts plānojums, kur katram ģimenes
loceklim ir sava privātā telpa ar satikšanās vietu mājokļa centrā.
Lielās mājas ar tukšajām telpām pat no ārpuses izskatās vēsas un
nemājīgas, turpretī mazās — siltas un omulīgas.
Ģimenes privātmāja ir burvīgs modelis dzīvei, taču to nedrīkst padarīt
par nastu. Jāizmēģina dzīve īrētās telpās, dzīvoklī un varbūt pat
ārzemēs, lai saprastu, kāda mājokļa forma katram ir piemērotākā. Dzīve
ģimenes mājā ir savrupāka, tā prasa vairāk rūpju — jākopj dārzs,
jāslauka iela vai celiņi, jātīra sniegs no piebraucamā ceļa. Stresa un
nožēlojamas sociālās attīstības vide mūsu valstī nerosina uz pulcēšanos
sakoptā publiskajā telpā, tāpēc atliek vien ielīst savā komfortablajā
pūznī, un ideālā gadījumā tā ir tieši ģimenes privātmāja.