Nakšņot lidostā
Uz Apvienoto Karalisti lidojam pēdējo divu gadu populārākajā maršrutā Rīga-Londona. Dzirdēti dažādi stāsti par vēlo lētās aviosabiedrības reisu (ielidojam pusvienos nakti), slikto transporta nodrošinājumu uz pilsētas centru, kas ir 70 kilometru attālumā no lidostas. Daži pat saukuši taksometru no Londonas, kas atbraucis ap trijiem naktī, lai kaut uz rīta pusi tiktu rezervētajā viesnīcā. Tā kā plānojam maksimāli ekonomisku ceļojumi uz gana dārgo valsti, pirmo nakti nolemjam nakšņot lidostā. No kolēģa uzzinu, ka tas ir vienkārši, tikai jāpieskata somas. Lai arī nepierasti, šāda prakse pastāv - internetā pat atrodamas atsauksmes par nakšņošanu dažādās pasaules lidostās - sleepinginairports.com.
Nu jau no savas pieredzes varu teikt - pārvākties uz dzīvi tur nebūtu ērti, bet pārlaist vienu nakti var gana labi. Diemžēl labākās guļvietas aizņēmuši agrā vakarā ielidojušie, bet arī pēc pusnakts ieradušies var atrast savu stūrīti, kur apmesties. Vislabākie mīkstie krēsli ir telpā, kur tikko atlidojušie var saņemt bagāžu. Ja vien netraucē lentes griešanās un cilvēku kņada apkārt, var iekārtoties ne sliktāk kā dīvānā. Pasažieru zālē diemžēl tādu ērtību nav, pārsvarā jāguļ uz grīdas, pasedzot apakšā guļammaisu. Mēs četratā atrodam nomaļu vietu starp kafejnīcas puķu podiem un bagāžas ratiņiem, ar kuriem norobežojam savu "istabiņu". Netālu stikla logs no grīdas līdz pat griestiem, pie kura uz metāla radiatora guļ puisis uzvalkā, uz vēdera turot portfeli.
Līdzīgi kā mēs, lidostā nakšņo vēl simtiem cilvēku, kas vai nu gaida nākamo lidojumu naktī, vai pirmos vilcienus uz pilsētu. Naktī gan kursē arī autobusi, taču cilvēku rindas uz tiem ir garas un ilgāks laiks jāpavada ceļā. Ekspresvilciens par 15 mārciņām (apmēram tikpat latos) uz pilsētu aizvizina 45 minūtēs un sāk kursēt jau 4.30 no rīta.
Visām gaumēm
Lētākās naktsmītnes ir jauniešu hosteļi, kuros vairumā gadījumu ir iespēja arī izmantot bezmaksas bagāžas glabātuvi gan dienā, kad ierodies agrāk, nekā pieņemts, gan nākamajā dienā, kad dodies prom vēlu vakarā. Tā iespējams dzīvot pašā Londonas centrā pie Svētā Pola katedrāles pat par 25 mārciņām no cilvēka.
Ja vien negāž kā ar spaiņiem, vislabāk Londonu apskatīt, ejot kājām vai braucot ar sabiedrisko transportu. Vairākiem muzejiem nav noteiktas ieejas maksas, piemēram, Nacionālajā galerijā vai Teita mākslas muzejā, kur ieeja ir par ziedojumiem. Jūs pats varat izlemt, cik maksāsiet par van Goga Saulespuķēm vai Pikaso zīmējumu apskati. Slavenākās baznīcas gan par brīvu var apskatīt tikai no ārpuses - gan Vestminsteras abatijā, gan Pola katedrālē ieeja pieaugušajam maksā deviņas mārciņas.
Toties Haidparka Spīkeru stūrī savu viedokli varat paust, cik vēlaties, bet daudzie koka soliņi Temzas krastos un pagalmos paredzēti lēnai pilsētas baudīšanai. No katra iespējām atkarīgs, vai pusdienosiet smalkos vai ne tik smalkos krodziņos par vairākiem desmitiem mārciņu, ēdīsiet gatavās sviestmaizes par vidēji trim mārciņām, vai nopirksiet veikalā maizi un pienu par mazāk kā vienu mārciņu.
Pilsētas slavenākie tūrisma objekti izskatās gluži kā uz pastkartēm, iespaidīgās baznīcas un pils rāda varenas impērijas neiznīcinātās vērtības, taču arī jaunās būves harmoniski iekļaujas pilsētas arhitektūrā. Dzīvojamās mājas, celtas no tradicionālajiem sarkanajiem ķieģeļiem ar baltajiem logiem, neļauj nojaust to celšanas gadu - tikpat labi tās varētu būt divsimt vai divdesmit gadus vecas. Līkumotās ielas un vecie, melnie taksometri vakarā atgādina filmas par Šerloku Holmsu. Bigbens, Tauerbridžs, divstāvu autobusi un telefona būdiņas neļauj sajaukt Londonu ar kādu citu Eiropas lielpilsētu.
Temzas krastmalu dienās iecienījuši skrējēji un makšķernieki. Mūsu skepsi par pēdējiem gaisina kāds vīrs, kurš mūsu acu priekš izceļ nēģi pārdesmit centimetru garumā. Pieejam klāt pārliecināties, kas tas īsti par zvēru, un makšķernieks ne tikai parāda lomu, bet arī izstāsta teiksmu par zuti britu gaumē. Ja jauns vīrietis to nobučo, zutis pārvēršoties par jaunu, skaistu meiteni. Viņš pats gan nebučošot - esot jau pensionārs.
Smalkais stils
Kāds cits objekts, kas ceļvežos minēts vien garāmejot, izrādās īsta britu smalkā stila paraugs. Herrod"s lielveikals, kas lepojas ar senām tradīcijām un naktī tiekot izgaismots ar 11 000 spuldzītēm, pārsteidz arī dienā. Veikala nodaļas, izsmalcinātā interjerā ar krāšņiem ornamentiem rotātiem griestiem, kur pārtikas nodaļas greznotas ar iespaidīga izskata mākslīgajām zivīm, zosīm un sieriem, saldumu nodaļā mākslinieciski izkārtotiem šokolādes kalniem, bet parfimērijas nodaļu papildina zelta krāsas sfinksas gandrīz dabiskā lielumā.
Iespaidīga lieluma telpa, ko sākumā noturam par bērnu apģērbu nodaļu, vērīgāk ieskatoties, izrādās mājas mīluļiem suņiem un kaķiem paredzēto drēbīšu tirdzniecības vieta, kur katrs apmetnīts glīti uzkārts uz pakaramā. Ja ar zaļi zeltītajiem plastikāta iepirkuma maisiņiem iznāksiet uz ielas un brīdi saminstināsieties pie izejas durvīm, šveicars gaumīgā uniformā piedāvās jums palīdzēt - paņems pirkumus, izies uz ielas, noķers taksi un palīdzēs jums tajā iekāpt. Šādu skatu novērojām pie vienas no veikala izejām, kur šveicars, pamanījis mūsu interesi, pats piedāvājās pozēt fotogrāfijai. Šajā veikalā par laipnības un uzmanības trūkumu nevarēsiet sūdzēties ne brīdi - pat labierīcības telpās jums izpalīdzīgi atvērs durvis un promejot pateiks paldies.
Vēsture ar aitām
No Londonas uz citām Anglijas pilsētām ceļošana ir ērta, bet dārga. Izņēmums ir autobusu kompānija, uz kuras maršrutiem biļetes ir nopērkamas internetā par dažām mārciņām. Jo agrāk tās iegādājas, jo lētāk iespējams ceļot. Mēs no Londonas uz vienu no kūrortpilsētām Lamanša jūras šauruma piekrastē Bournmutu braucām par trim mārciņām turpceļā un vienu mārciņu atpakaļ.
Pilsēta, kurā villa esot arī Madonnai, atrodas Anglijas dienvidos un sagaida mūs ar pamatīgām lietusgāzēm. Par spīti tam, ka ārā vien 15-16 grādi, ģimenes ar bērniem spēlējas pludmales smiltīs, daži peldas okeānā. Naktī piekraste izgaismota ar simtiem laternu, daudzi skrien vai pastaigājas. Klimatiskie apstākļi atšķirībā no Latvijas ir daudz maigāki - tur arī naktīs ir relatīvi silts.
Ievērojamākais tūrisma objekts šajā apkārtnē ir Stonhendža. Pastāv uzskats, ka vairāk nekā 5000 gadu pirms mūsu ēras šie akmeņi bijuši kāda maģiska rituāla vieta. Mūsdienās šos akmeņus lauka vidū visvairāk apskata aitas, kas bariem ganās pārdesmit metru attālumā. Arī uz Stonhendžu iespējams nokļūt ar autobusu, kas atiet no Sauthemptonas. Mēs nokavējam darba laika beigas, tāpēc nedabūjam klausulītes, kurās dzirdami stāsti par katru no laukā izvietotajiem akmeņiem, taču žogs nav augsts un ir skaidri redzami tāpat vien pāris metru ārpus ierobežojuma.
Ir patīkami vērot ainavu, kura gluži kā filmās pēc Pilčeres romānu motīviem attēlo mīlīgus ciematus, nelielas muižas un sakārtotas pilsētas. Visdīvainākā sajūta, pie kuras dažās dienās pierast nevar, ir transporta kustība pa kreiso joslu - ne vien tāpēc, lai nepaskrietu zem riteņiem, bet arī lai ar sabiedrisko transportu aizbrauktu pareizajā virzienā. Labi vien, ka lielajās pilsētās raksta priekšā uz asfalta: skatieties pa labi, skatieties pa kreisi. Paskatieties rūpīgi - Anglijā tiešām ir ko redzēt!