Viņš uzmanīgi aplūkoja lidoņus. Sajuzdami kaķa smaku, tie, izmisīgi čiepstēdami, plivinājās pa būri. Āpsis paskatījās uz mani, it kā jautādams - un tas ir viss? Vai šo radījumu dēļ man bija jāpamet siltais dīvāns un vakarā jābrauc uz šejieni? Taisnību sakot, es mazliet apvainojos. Vēlāk, kad noklausījos Andra un Jutas stāstīto, sapratu - Āpsis ir īsts miera mika. Savā pusotrā gadā viņš jau saprot, ka jebkuru stresu visvieglāk pārdzīvot, saglabājot pilnīgu mieru. Biroja labais gariņš Andris Eglājs un Juta Vanaga pašlaik dzīvo Berlīnē. Andris tur vada reklāmas aģentūras ZOOM filiāli, bet Juta papildina zināšanas teātra mākslā un pilnveido vācu valodas prasmi. ZOOM Berlīnes birojs atrodas divstāvu ēkas pirmajā stāvā skaistā vietā upes krastā. Otrajā stāvā ir filiāles vadītāja dzīvoklis. Kā abu stāvu pārvaldnieks jūtas melnbaltais Latvijas runcis.
Viņš piedzima Andra Eglāja māsas kaķenei un atbilstoši savam izskatam tika nosaukts par Āpsi. Drīz Andris sāka strādāt Berlīnē, bet Juta ar Āpsi palika Rīgā. Tad pienāca diena, kad Juta ielika Āpsi somā un devās uz lidostu. Kaķim tika nopirkta biļete, bet jau labu laiku pirms tam iegādāta Eiropas kaķa pase, izdarītas nepieciešamās potes, ievadīts čips. Andris pa faksu atsūtīja Jutai pilnvaru, ka viņš, Andris Eglājs, personas kods, pases dati, pilnvaro Jutu Vanagu izvest no Rīgas uz berlīni savu kaķi Āpsi. Formalitātes bija nokārtotas laikus. Āpsis lidojumu pārcieta lielā mierā. Kas nepatika? Varbūt mirkļi, kad lidmašīna pacēlās un nolaidās, jo tad Āpsim bija jātup somā zem sola. Berlīnē abus ceļotājus sagaidīja Andris.
Jaunajā dzīvesvietā Āpsis iejutās ļoti ātri. Andris saka: "Viņš tagad ir biroja labais gariņš. Ja es neatrodos darba vietā, Āpsis ieņem manu krēslu un tēlo bosu. Klienti pārliecināti, ka Latvijas runcis ir poliglots, jo viņš mīlīgi "aprunājas" ar katru cilvēku. Āpsis ir liela auguma kaķis, un klienti viņu sauc par atlētisku ziemeļu runci."
Āpsis ir "skraidīgais" kaķis. Ir jau arī kur 300 m2 plašajā birojā un dzīvojamās telpās ieskrieties! Apcerīgos brīžos Āpsis apsēžas pie milzīgajiem logiem, zem kuriem tek upe un tajā peld pīles un gulbji. Tie nav vis amadīni, tos var vismaz ar acīm medīt! Vienīgie "radījumi", ar kuriem Āpsis nevar atrast kopīgu valodu, ir biroja fakss un printeris. Kad kāds no tiem sāk dūkt, runcis ir klāt, lai kur arī tajā brīdī atrastos. Slikti klājas tām lapām, kuras biroja darbinieki nenosargā. Pēc īsa mirkļa viņi var tās savākt sagumzītas un aso nadziņu caurumotas. Runcim ļoti patīk, ka viņu aiz pakaļķepām pa slīdīgo grīdu staipa šurp un turp. Tad viņš labpatikā aizmiedz acis un domā - ak, mirkli, apstājies! Birojā bieži pienāk dažādi sūtījumi. Āpsis izložņā visas tukšās kastes, bet vislabāk viņam patīk ierāpties čaukstošos maisiņos. Skats no turienes uz pasauli taču ir savādāks, un pats arī jūties varenāks - kā kosmonauts skafandrā! Ja vēl izdodas no maisiņa izbāzt ķepu un saķert kāda garāmejoša cilvēka kāju, diena, var uzskatīt, ir izdevusies.
Juta saka - Āpsis nav riebīgs. Piemēram, viņš nekad neiečurās
čībā, nekad nekodīs, ja kāds viņu stiprāk pamīļos. Piecas minūtes
izturēs, bet tad ar zobiņiem viegli pakompostrēs roku. Tā sacīt,
inteliģenci neiegūst, ar to piedzimst.
Uz Ziemassvētkiem mājup!
Svētkos visiem gribas mājās. Andris, Juta un Āpsis arī nolēma Ziemassvētkos un Jaunajā gadā paciemoties Rīgā. Lai Āpsim ceļošana būtu vieglāka, tika nolemts braukt ar mašīnu. Runcim bagāžniekā pat tika iekārtota tualete. Jāsaka, Āpsis cietās divdesmit garas stundas un iztika bez gājiena "uz podiņa". Arī bez ēšanas un dzeršanas, bet Āpsim tik raksturīgā stoiciskā mierā, sak" - gan jau kādreiz tas brauciens beigsies. Beidzās arī. Runcim gan bija pārsteigums, ka te dzīvesvietā nebija lāga kur ieskrieties - viņi dzīvo 60 m2! Tikko esi atspēries, kad jau ar ģīmi otrā sienā atduries! Toties skapji, kuros var kādā plauktā izrakt alu un saldi pagulēt, tādi paši kā Berlīnē. Tomēr - nekur nav tik labi kā mājās. Āpsis uzskata, ka viņa mājas ir tur, kur dzīvo saimnieki. Jāpošas vien atpakaļceļam. Pīles un gulbji arī droši vien gaida lielo ceļotāju.