Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +2 °C
Apmācies
Pirmdiena, 23. decembris
Viktorija, Balva

Āraišu svētku tēma – eksperiments un rekonstrukcija arheoloģijā

30. jūlijā no plkst. 11.00 līdz plkst. 18.00 Āraišu arheoloģiskajā muzejparkā norisināsies plašai sabiedrībai domāti Āraišu svētki „Eksperiments un rekonstrukcija arheoloģijā. Veltījums Jāņa Apala piemiņai”, informē organizatori, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.Šogad svētki veltīti mūžībā aizgājušā arheologa Dr.

hist. Jāņa Apala piemiņai, kura mūža darbs bija Āraišu ezerpils izpēte un zinātniski pamatotas rekonstrukcijas izveidošana. Jāni Apalu varam uzskatīt par zemūdens arheoloģijas aizsācēju Latvijā, viņš bija kompetentākais senās celtniecības speciālists Latvijā un eksperimentālās arheoloģijas aizsācējs un redzamākais pārstāvis Baltijā. Pasākums sāksies ar piemiņas vietas atklāšanu Jānim Apalam.Tā  kā šogad svētku galvenā tēma ir eksperiments un rekonstrukcija arheoloģijā, Latvijas Nacionālā muzeja arheologi un viņu kolēģi Latvijas arheologu plenēra ietvaros jau kopš 24. jūlija gatavos divas rekonstrukcijas, kuru atklāšana notiks svētku laikā 30. jūlijā: tiks iekurtas 2 jaunas dzelzs laikmeta māla krāsnis un tiks prezentēta mezolīta mītnes rekonstrukcija.Zinātniskajos lasījumos Latvijas vadošie arheologi dalīsies pārdomās un pieredzē par eksperimentu un priekšmetu un objektu rekonstrukciju iespējām un attīstības perspektīvām arheoloģijā. Īpašs uzsvars tiks veltīts J. Apala mūža gājumam un arheologa veikumam.Svētku ietvaros notiks rotkaļa Daumanta Kalniņa grāmatas „The Latgallian Treasures” atvēršana. Rotu meistars pirmo reizi eksperimentālās arheoloģijas vēsturē padarīja seno rotu par zinātniskās izpētes un eksperimentu objektu.Visas dienas garumā apmeklētājiem būs iespēja līdzdarboties un vērot akmens, bronzas, dzelzs laikmetu procesus: notiks akmens laikmeta priekšmetu demonstrēšana un krama apstrāde, pie bronzas laikmeta mājokļa rekonstrukcijas notiks bronzas kausēšana un liešana, gaidāma „akmens laikmeta zupas” vārīšana… Dzīvi radošu elpu iegūs „apdzīvotās” ezerpils mājiņas, pie kurām notiks aušana, vērpšana, koka priekšmetu grebšana u.c. seno amatu demonstrēšana. Notiks amatnieku gadatirgus.Mazākie apmeklētāji varēs piedalīties jauno arheologu skolā, kur iemērītos laukumos būs iespēja apgūt arheologu iemaņas, strādājot ar arheologu darbarīkiem, un darboties zīmēšanas konkursā.Apmeklētājiem būs iespēja pielaikot viduslaiku tērpus, izveidot viduslaiku frizūras un iemācīties viduslaiku dejas soļus. Tās apmeklētājiem rādīs un mācīs „Cēsu Pils Vēsturisko Deju studija”.Koncertus sniegs tautas vērtes kopa „Dzieti”, vīru kopa „Vilki”, Amatas novada deju kolektīvs „Amata” un akordeonists Kaspars Gulbis.Pasākuma norises atbalstītāji ir Valsts Kultūrkapitāla fonds, Latvijas Arheologu biedrība, Āraišu ezerpils fonds, Amatas novada pašvaldība, SIA „Venden”. Āraišu arheoloģisko muzejparku veido 9.-10. gs. latgaļu nocietināta dzīves vieta – ezerpils (valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis) un tās rekonstrukcija, 14.-17. gs. viduslaiku pilsdrupas (valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis) un akmens un bronzas laikmeta mājokļu rekonstrukcijas, kas izvietoti 12 ha lielā teritorijā Āraišu ezera krastā, ap 7 km no Cēsīm. Kopš 20. gadsimta 90. gadu sākuma to attīstīja kā Baltijā pirmo brīvdabas arheoloģisko muzeju. Citu līdzīgu muzeju vidū Eiropā Āraišu arheoloģiskais muzejparks izceļas ar unikāliem arheoloģiskiem atradumiem, rekonstrukcijas atrašanos oriģinālā vidē un Vidzemei raksturīgo, labi saglabājušos kultūrvēsturisko ainavu, kas pozitīvi kontrastē ar mūsdienu urbāno vidi.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Interesanti

Vairāk Interesanti


Receptes

Vairāk Receptes


Dzīvnieki

Vairāk Dzīvnieki


Notikumi

Vairāk Notikumi


Cits

Vairāk Cits


Tehnoloģijas

Vairāk Tehnoloģijas


Zirnis joko

Vairāk Zirnis joko