Mutes viņiem pilnas ar asiem zobiņiem, tāpēc Erna no bērniem mūk, bet sīkie mammu atrod un pie pupiem klāt. Manu ciemakukulī atnesto rotaļu lācīti pieci sīkaļas jau rauj katrs uz savu pusi. Arvīds smej - lācītim nebūšot ilgs mūžs! Spontānais solis
Pirms trim gadiem rakstīju par Arvīda jauno ģimenes locekli Ernu
- sešas nedēļas vecu melnu kamoliņu ar baltu krūtiņu. Arvīds viņu
paņēma no patversmes. Ernas krustvecāki ir mūziķis Mārtiņš
Freimanis un tagad jau mūžībā aizgājušais filmu operators Dāvis
Sīmanis. Prieku par jaunajām mājām un jauko saimnieku Erna izrādīja
vētraini - viņa lēca, koda, plosījās, čurāja, kakāja un ēda. Sunīte
ātri saprata, ka Arvīds viņu nekad nesodīs, audzinās ar mīlestību
un pacietību. Toreiz Arvīdam pieteicu - pēc septiņiem mēnešiem Ernu
noteikti vajag sterilizēt. Taču laiks skrēja, un Arvīds šo darbiņu
arvien atlika uz rītdienu. Tagad taisnojas: "Man teica, ka sunītei
pirms sterilizācijas vismaz vienu reizi jādzemdē." Erna šo
privilēģiju arī izmantoja. Šovasar, kad Jaunpilī notika kārtējā
filmas Dancis pa trim filmēšana, Erna kā vienmēr tika vesta līdzi.
Arvīds stāsta - viņa traki mīlot braukt ar mašīnu, bet Jaunpilī
sune tikusi pieskatīta. Taču ciema donžuāns kollijs Reksis pamanīja
jauko pilsētnieci un dikti viņā samīlējās. Arī Ernai vīrišķīgais
suņu vīrs dikti gāja pie sirds - nemaz ne tāds kā pilsētas
sprukstiņi! Vai kādam ir vara pār mīlas sakarsētiem prātiem? Ernai
tagad mājās dzīvo kaislīgās vasaras atmiņas - draiskuļi kucēni. Tos
aprūpē Arvīds. Režisors stāsta, ka pats pieņēmis dzemdības: "Jau
iepriekš visu sagatavoju, un tad astoņi dzima cits pēc cita. Erna
viņus sakopa, es dabūju tikai vienam pārgriezt nabas saiti.
Devāmies pie miera. Pēc pāris stundām pamodos, sāku skaitīt -
astoņi, deviņi, desmit…Pag, pag, pārskaitīju vēl reizi - kamēr
gulēju, Erna bija piedzemdējusi vēl trīs sīkos."
Rūpes pāri galvai
Arvīdam sākās stingra režīma diennaktis. Ernai pēc divām nedēļām
pietrūka piena. Režisors pirka kucēnu sauso pienu, atšķaidīja, un
katrs sīkaļa saņēma paredzēto normu. Pamazām bērneļi tika piebaroti
ar putriņām, dārzeņiem, pēc tam arī ar sauso barību. Arvīds smej -
izauguši būs kārtīgi vidēja auguma suņi, jau tagad lielākais sver
ap četriem kilogramiem! Audžutēvs uzskata, ka pirmajos mēnešos
kucēni jābaro kārtīgi. Viņš atklāj pamatrecepti: "Karstā ūdenī
uzbriedinu auzu pārslas, samaļu vārītu plaušu un pievienoju putrai.
Atsevišķi tiek doti burkāni, kāposti. Viņi visu sukā iekšā kā
kuļmašīnas!"
Manuprāt, visi kucēni ir pēc viena ģīmja un līdzības! Taču katrā no viņiem var saskatīt labradora vaibstus, bet Feličitai purniņš kā bokserim - paaudžu paaudzēs spēlējas senču gēni. Vienīgā būtiskā kucēnu atšķirība - četri ir rudi, pārējie melni. Cita lieta Arvīds. Viņš par katru pateiks savu sakāmo. Katram kucēnam dots vārds. Lūk, Vilis jeb Vilhelms - režisors saskatījis sunīša galvas formā līdzību ar vācu ķeizaru Vilhelmu. Vilis nupat atradis labu saimnieci Grenctālē. Binnijai vārds no Miervalda Birzes garadarba Rozā zilonis, Rudis - tāpēc, ka ruds, Ernī ir mātes kopija, Zuze - visgudrākā: "Ja es sev gribētu kādu atstāt, tad tā būtu Zuze." Un tā tālāk.
Režisora filmētajā Dancis pa trim iestājies pārrāviens, jo izbeigusies piešķirtā nauda, jāsaka - kucēniem par laimi. Dzīvokļa remonts atstāts pusceļā - kad mazie aizies savās mājās, tikpat viss būs jāremontē. Kucēni ir īsti draiskuļi - citam izprieca ir tapešu plēšana, cits "demontējis" telefona aparātu. Tagad visi jau ir tautās dodami, tāpēc saku - ja vēlaties mājās fifīgu suni, kompanjonu un atbildīgu mājas sargu un arī zināmā mērā gribat saradoties ar režisoru, zvaniet Arvīdam (tālr.29243530). Viņam patiktu, ja kucēni mūžu vadītu laukos vai piepilsētas privātmājā.
Promejot mājastēvam stingri noprasu - vai Erna tiks sterilizēta? Arvīds apsola to izdarīt, kad mazie būs atdoti labās rokās.