Atgriešanās deviņdesmitajos
Tuvojoties lielajai ķezai, nu ir jāsāk apsvērt izdevumus, nonākot pie atziņas, ka izdevīgāk ilgāk pastāvēt pie plīts un visu nokopt "pēc tam" jau arī nav tik grūti. Es jau pirms laba laika kādā slejā labu rakstīju par piedzīvojumu Norvēģijā, kad mans kolēģis uzaicināja uz vakariņām mājās. Mēs kopā devāmies uz Rimi (Oslo), nopirkām (pareizāk sakot, pavisam labi atalgotais Pērs) tieši divus gaļas gabalus un četrus kartupeļus, kuri mājās tika pagatavoti. Bija jau arī salāti, visādas piedevas un vīns. Un pēc maltītes mēs devāmies uz slaveno ostmalas promenādi iedzert aliņu (Ls 7 puslitrs). Tātad nekāda Amerika jau nav jāatklāj.
Tā nu pēdējos mēnešus mums svētdienas kārtībā ir pašu gatavotas pusdienas. Atceroties deviņdesmitos, atgriezāmies pie tā laika jeb to laiku receptēm. Paldies Dievam, bijām saglabājuši (kā nekā bibliotekāri) visus žurnāla Mūsmājas Rausis eksemplārus. Tie tika publicēti no 1994. līdz 1998.gadam. Kas tikai nav izdots šajos gados pēc Rauša! Neskaitāmas pavārgrāmatas, žurnāli un receptes gandrīz katrā nedēļas žurnālā vai laikraksta pielikumā. Katrā TV kanālā rosās kulinārijas un visu pārējo jomu zvaigznes!
Tātad starplaikā ir notikušas gigantiskas izmaiņas kulinārijas mākslā kā profesionāļu, tā amatieru līgās. Meistarības, izsmalcinātības, neizmērojamas daudzveidības virzienā. Lielāks īpatsvars ir arī veselīgām un "mazkaloriju" receptēm. Netrūkst arī "ekonomisku" priekšlikumu. Tomēr kaut kā nostrādāja nostalģija pēc Rauša, sevišķi pirmajiem trīs gadagājumiem. Varbūt arī tāpēc, ka toreiz ļoti daudzos gadījumos bija pieejamākas, kaut arī dažreiz pielāgotas izejvielas pat visai eksotiskiem ēdieniem? Katrā ziņā žurnāls bija pirmais, kurš sistemātiski piedāvāja man tuvos
"etno" izstrādājumus. Ne mazāk svarīgs faktors — ģimene bija iemīļojusi šos gardumus, kuri, saprotams, bieži bija pārveidoti, balstoties gan uz izdomu, gan idejām, kuras aizgūtas recepšu dzimtajās vietās.
Ņemot vērā, ka bija arī tāda sezona — laukā ziema, auksts un tumšs, tika restaurētas arī atbilstošas receptes. Viens otram sekoja ungāru un transilvāniešu gulaši, vista karija mērcē, burgundiešu sautējums, jēra gaļas sautējums toskāniešu gaumē, omlete basku gaumē, spageti ar baravikām (pašu sēņotām!), dārzeņi indiešu gaumē u.c.
Prātā (iecerēs) vēl ir gaļas bumbiņas grieķu vai bulgāru gaumē, Elzasas sautējums, apelsīnu sulā marinēta vista un ķīniešu sautējums vokpannā, sinepju stroganovs, portugāļu reņģes, čilli con — (ar) vai sin — (bez) carne, paella un daudz kas cits.
Vēl jāpiebilst, ka mani darba biedri iecienījuši sāļās tortes, sevišķi zivju. Varbūt šie ēdieni, ar šodienas acīm skatoties, nav "pareizi". Tomēr atgādinu Rauša redaktora Sveiciens Jūsmājās! Varbūt vēl noder?
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.