Pie dārza atjaunošanas un projektēšanas darbiem Ingūna kopā ar kolēģiem ķērusies pērn. "Veicām dārza vēsturisko izpēti, analizējām pieejamās fotogrāfijas, veicām izrakumus," ainavu arhitekte stāsta, rādot lielu lapu ar ieskanētām fotogrāfijām un dažādiem apzīmējumiem. Viņa arī uzsver, ka ļoti daudz šajos darbos palīdzējusi kāda sieviete, kas savulaik - 70. gados, kad Morberga vasarnīcas kompleksā bija iekārtota sanatorija, - šeit strādājusi par dārznieci. No viņas iegūtas arī labi saglabājušās fotogrāfijas, ko ainavu arhitekti varējuši izmantot savos izpētes darbos. "Morberga vasarnīcas parks sākts veidot XIX gadsimta beigās un vairākkārt pārveidots. Pašreizējo veidolu tas ieguvis septiņdesmitajos gados, kad te bija iekārtota sanatorija."
Atjauno sarkanos celiņus
Ingūna Stankeviča stāsta, ka, neskatoties uz izmaiņām, kas veiktas padomju gados, parkā joprojām labi saglabājies sākotnējais celiņu tīkls, atpūtas vietas. "Saglabājušies arī sākotnējie stādījumi: tūjas, priedes, liepas, kas varētu būt aptuveni 100-110 gadu vecas. Savukārt kādreizējā dīķa vietā tagad ir neliela ieplaka. Dīķa vienā pusē bijis mūrēts tiltiņš ar betona margām, kas daļēji saglabājies līdz mūsdienām. Iespējams, ka ar laiku, ja vien atradīsies pietiekami lieli līdzekļi, tiks atjaunots arī dīķis." Veicot izrakumus, ainavisti secinājuši, ka zem asfalta joprojām saglabājies sarkanais tenisīta celiņu pārklājums. Ingūna teic - grūti saprast, no kurienes Morbergam šādas idejas par celiņu klājumu; iespējams, to viņš noskatījis kaut kur Eiropā. Tad nu, lai ievērotu vēsturisko taisnīgumu, arī atjaunotajā dārzā celiņus segs tenisīts. Tiesa, pa šādiem celiņiem labāk augstpapēžu kurpēs nestaigāt; turklāt šis materiāls lietū mēdz kārtīgi samirkt, veidojot sarkanus dubļus.
Bet vislielākās problēmas sagādājusi augu valsts sakārtošana: padomju gados dārzā sastādītas gan Alpu jāņogas, gan spirejas, gan ceriņi; pēc sanatorijas likvidācijas kādu laiku dārzs nav ticis kopts. "Varat iedomāties, kādi tur bija džungļi! Lai visus tos krūmus dabūtu ārā, nācās likt lietā teju vai buldozeru!" ainavu arhitekte smejas.
Darāmā vēl daudz
Atjaunojot dārzu, ņemts vērā tā plānojums, tādēļ ainavu arhitekti
pēc iespējas centušies ievērot principu, ka Morberga dārzu varētu
atjaunot kā vienu no autentiskajiem Jūrmalas XIX gadsimta dārziem.
"Nekādas īpašas definīcijas tam nav; drīzāk varētu teikt, ka tas ir
angļu dārzs. Kā jau iepriekš teicu, Morbergs to bija projektējis
pats, iespējams, idejas noskatījis ceļojumos pa Eiropu," domā
Ingūna. Viņa, rādot senās fotogrāfijas, stāsta, ka savulaik pie
mājas bijuši sastādīti tam laikam raksturīgie nelielie štamkociņi.
Savukārt tagad dārzā sastādītas tepat Latvijā augušās štamrozes un
kociņi, kas iegādāti vietējās stādaudzētavās. "Bet, manuprāt,
patiešām dārzs vislabāk izskatīsies pavasarī," viņa vēlreiz
uzsver.
Runājot par nākamajiem darbiem, Ingūna teic - ēkas priekšpusē joprojām atrodas šūnakmens kaudzīte, kuras vietā, iespējams, ar laiku tiks atjaunota strūklaka. Vēl, viņasprāt, derētu atjaunot baseinu, kura centrā uz paaugstinājuma atradusies XIX un XX gadsimta mijā tēlnieka Augusta Folca veidotā strūklaka Zēns ar gulbi. Pēc Ingūnas stāstītā, Morberga dārzā bijuši izvietoti arī citi skulpturāli veidojumi, gliemežvāki (vienu no tiem atradusi izpētes grupa), bet vasarās dārzā tika izlikti puķupodi un vāzes. "Grūti spriest, kādi būs Morberga vasarnīcas tagadējo īpašnieku, Latvijas Universitātes, plāni, taču darāmā te būtu vēl daudz," - tā Ingūna Stankeviča.