Atvaļinājums ar savilktu jostu. Pirmoreiz kopā

Bet kur tad tā ģimene bija pirms krīzes, ja ne kopā?.. Vai tad kāds viņiem lika dzīvot atsevišķi? Vai kāds ar varu viņus spieda braukt katram citā ceļojumā un katram citā kompānijā? Vai viņiem kāds bija aizliedzis apciemot vectēvu - koktēlnieku? Utt. Un vai tiešām jums liekas, ka kāds no komentētājiem, kas ironizēja par šo dīvaino ģimenīti, "spļauj vērtībām acīs"? (Varbūt mums, atšķirībā no viņiem, "nabaga bagātnieciņiem", tās vērtības jau bija pieejamas visu laiku?..)

Jā, grūti gan jums, depresīvie, pārdzīvot šo ķibeli:) Interesanti gan, ko jūs teiktu p. g. 40, tajos gados vai vēl trakāk 41, gada jūnijā iedzīti lopu vagonā? Autorei novēlu veiksmi un saglabāt gaišu skatu nākotnē:)

Kāpēc jūs visi esat tādi ciniķi??? Man lasot šo rakstu, asaras saskrēja acīs. Vai tiešām neesmu normāla, ja tā reaģēju uz to, ka krīze ģimeni savedusi kopā, likusi ciešāk ielūkoties vienam otrā? Un ne jau ar naudas palīdzību. Tas jau ir visvieglākais ceļš. Bet šeit iet runa par ģimeniskumu, par tām vērtībām, kas nav nopērkamas. Un visu cieņu Edgaram, ka nenolaida rokas, spēja pielāgoties šai smagajai situācijai un atsākt nodarboties ar vienkāršu darbu, nevis vaimanāt. Un šāda situācija vēl piemeklēs ne vienu vien ģimeni. Tā kā, visi tie, kas šeit nievājoši izteikušies par rakstu, padomājiet, vai tik arī pašiem reiz nevajadzēs atgriezties pie tām vērtībām, kam tagad spļaujat acīs.

Paskatoties, kā tagad visi krūmi un pludmale piedrazoti, varbūt labāk nu būtu braukuši kur citur un cūkājušies tur...

Kaut ko tik salkanu sen nebiju lasījusi !

Un kā jums pašām?

Jā, tas par to tēvu un dēlu bija kronis visam.. :) Patiešām, ja krīze nebūtu uznākusi, tad tā māmiņa nekad mūžā nebūtu ieraudzījusi to vienreizējo skatu - savu vīru un dēlu pagalmā sēžam blakus uz viena soliņa..

Kad tas beigsies - pec noklausiitam ainam veidot - bloooggguuss - un vel komentet . Eksperimentet un izlikties - luk , ka ta "psihologija" darbojas !! Es ,vairrakkart , esmu izteikusi lidzjutibu - siem cilvekiem , bet es nevaru palidzet vairak , jo rats jau sacis griezties - vienigais - lai jums labi veicas , esiet uzmanigi !

Manuprat tā ir liekulība, redz, agrāk Parīze , Roma, bet tagad - tā kā krīze - tad ai, cik jauki iepazīstam dzimtenes dabu un vēsturi. Tāpat kā supercaca Maija Silova intervijās liekuļoti lielās: ziniet, ikdienā es pārvietojos pa pilsētu vienīgi ar mašīnu, bet kāds man bija piedzīvojums: iekāpu INTERESES PĒC TRAMVAJĀ pavizināties un kādi septītie pasaules brīnumi - kā sabiedriskais transports braucot rūc un dūc un tur tik daudz cilvēku, tas man patiesi bija liels & neatkartojams piedzīvojums....... Viņa jutusies tikpat kā Buratino zemē.... Un te dēls - beidzot satika un ieraudzīja savu tēvu kokgrebēju :-( Nebūtu krīzes , i tēvu neatcerētos :-( Nu, jāsecina - gatavais infantilisms šitā dižošanās un lielmanība :-(

Tieši tāpēc arī man patīk šis laiks. Lai arī nosaukums "krīze", tas tikai tāds virspusējs, pirmais šoks. Jo mēs latvieši pēdējos gados bijām baigi pieraduši tērēt un nedomāt. Bet tagad šī 'krīze' liks visu pārvērtēt, apdomāt, paskatīties uz dzīvi ar citām acīm. Jo krīze jau var būt tikai makā, krīze sirdī par ļaunu nenāks. :)

Mjā, grūti gan tiem bagātajiem gājis treknajos gados - nabadziņiem ne reizi nebija iespējas pavadīt vasaru visai ģimenei kopā senču mājās.. :(( Ja ne krīze, tad tā arī visu mūžu nodzīvotu, katrs atsevišķi kā tādi nabagi ar svešiem cilvēkiem pa svešām vietām izklaidēdamies un atpūzdamies. Nu jā, bagātie arī raud.. :)) )

Ļoti jauks raksts! Kaut vairāk būtu ģimeņu, kas šajā laikā spētu priecāties nevis bēdāties!