Iebrauksim Hesburgerā? atskan no automašīnas aizmugures. Šoreiz mani ceļabiedri ir Dāvis (12) un Kristians (11). Tieši viņi ir atbilstošākie jaunā piedzīvojumu parka Tarzāns vērtētāji, jo rāpšanās, braukšana un lidošana piestāv brīvlaikam un puikām. Rīgas puikām, kuri brīvlaikā "lauž kompi" un, braukājot ar velosipēdiem, strīķē uz asfalta ādu. Rīgas puikas. Zinot, ka gaidāms piedzīvojums, abi cēlušies jau sešos.
Zelta stūrēšana
Piedzīvojumu parks Tarzāns meklējams Siguldā, Gaujas krastā, kur ziemā darbojas Pilsētas trase. Mūs sagaida kalna saimnieks Ivars Ciaguns. Tas pats, kurš kalnu slēpotājs. Kā jau eksolimpietis, sarunājis ar BMX pasaules čempionu Lakuču, lai piedzīvojumu parka atrakciju dažādošanai iedod kādu velosipēdu. Iedevis gan savu, gan olimpiskā čempiona Māra Štromberga braucamo. Diemžēl ne to, ar ko braucis Pekinā.
Štrombergsipēds iestiprināts trosēs, tam ir atsvars. Drošības labad vēl jāapjožas ar siksnām un karabīni. Kā Kristians, tā Dāvis pirms starta aiztur elpu, un… aiziet! Nobrauc ātri, gludi. "Pa gaisu vēl nebiju braucis," saka Kristians. Pie stūres tieku arī es, zvērināta riteņbraucēja. Braukt pa trosi šķiet tāds pats neprāts kā staigāt pa virvi. Kādu laiku minos labi, taču zaudēju līdzsvaru un palieku, karājoties karabīnē, līdz darbinieki uzliek atpakaļ uz trases. Jautri! Puikas norāda, ka man ir pārāk liels svars, lai noturētu līdzsvaru.
Tālāk uz piedzīvojumu trasēm. Pērn bija viena, šogad tapušas vēl piecas. No koka uz koku 2—20 metru augstumā ved dažādi šķēršļi, tai skaitā trīs snovborda dēļi, virves, alpīnistu sienas, lēcieni tīklā no 15 metru augstuma un vēl, un vēl. Ja pusceļā sametas bail, ir vieglāki apvedceļi — uz tiem norāda piktogrammas ar sievieti. Vēl Tarzānā īpašs ir tiroliešu nobrauciens — 180 metru gara trase, kas līkumo zigzagā. Kopumā trasi varot iziet vidēji divās stundās: sprinteriem tas izdodoties 40 minūtēs, tūļām — trijās stundās. "Bija atbraukušas divas mazas mākslas vingrotājas. Nu ka nodeva!"
Gāz tik!
"Aiziet, gāz tik uz priekšu! Startē!" uzsauc Ivars. Un puikas dod arī, aiz piepūles iekodušies apakšlūpā. Kad Kristians ielec tīklā, Ivars prasa, kur tad Tarzāna kliedziens?! Nav laika — spriedze, adrenalīns. "Bāāāgi labi," nostenas Dāvis. Nedaudz bijis bail, "taču tad es saņēmos". Kristians paziņo, ka noteikti atbrauks vēl. Šī trase viņam patīkot labāk par Mežakaķi. Vien gribētos, ka snovborda dēļa segums būtu smilšpapīrs — lai drošāka braukšana.
"Tas ozols nav par vārgu tādai trasei?" gādīgi apvaicājos, veroties uz aizkaltušu zaru. Ivars smejas. Viss esot droši. Trasi projektējuši pieredzējuši franči, darinājuši un sertificējuši latvieši. Laikam šī ir tā reize, kad Gaujas Nacionālajā parkā ozols bērniem sniedz vairāk prieka nekā ozolītis zemzarītis, ap kuru iet rotaļā. Katram ozolam ir sava vieta un funkcija. Šis nav dižozols, šis ir patērētāju izklaidētājs. Ivars piebilst, ka tieši dabas aizsardzības nolūkā nobloķēta ideja pār Gauju izveidot pārbraucienu trosē. "Amerikā tā plēš pāri kanjoniem. Grandiozs skats!"
Jā, tāda nu ir cilvēka daba — gribas atpūsties skaistākajās vietās, kas bieži vien šī iemesla dēļ ir aizsargājamas. Neviens neliedz Gauju apskatīt, braucot krēslu pacēlājā. Ivars stāsta, ka katrs trešais pacēlāja apmeklētājs vēloties vienkārši pavizināties, nevis pēcāk laist lejup ar rodeli. Bet, ai, kā ir vērts! Jaudīgi! Kā pa amerikāņu kalniņiem. Rodelis var attīstīt ātrumu līdz 60 km/h.
Visbeidzot pats satraucošākais. Katapulta, kas uzrauj sešstāvu mājas augstumā. Es eju pirmā. Iejožos siksnās, ieķeros gumijās, ievelku elpu, un pēc komandas "viens" mani izšauj gaisā. Triecos debesīs kā raķete. Kad gumijas met lejup, sāku kliegt, jo esmu brīvajā kritienā. Nāku zemē ar tādu ātrumu un spēku, ka šķiet — izsitīšu zemē aku. Nē, palieku trīs metrus virs zemes un atkal šaujos gaisā. Fantastika! Katarse! Laiks abiem puikām. Viņi uzlido, salto mezdami. "Vēl neelpo," smaida Ivars. Pirmajā šāvienā aiz satraukuma neelpojot neviens. Jā, kad puikas uziet gaisā otrreiz, dzirdam: "Āā, šit! Labais!" Saprotams, kāpēc katapultā reiz kāds no bailēm apčurājies. Ir ko turēt!
Laiskais brauciens
Tieši laikā ir nervus nomierinošs brauciens ar elektromobili. Tas piedāvā dažādus skatu ceļus: pa pilsētu, uz Turaidu, Gūtmaņa alu, Siguldas pilsdrupām un citur. Mēs izvēlamies doties uz Gleznotājkalnu, Ķeizarkrēslu, lai apskatītu arhitektūras balvu ieguvušo futūristisko privātmāju. Elektromobilis rullē mīksti un klusi. Tā saimniece Inese Būda, kura šādu mobili pirmoreiz izmēģināja Amerikā un nolēma attīstīt tūrisma biznesu, stāsta — braucamajam nav izplūdes gāzu, jo tas darbojas ar elektrību. Pa nakti uzlādē, pa dienu brauc. Mobilis ir reģistrēts CSDD
Lai arī Tarzānā ir kafejnīca, puikas neatkāpjas no sākotnējā plāna — uz Hesburgeru. Kola, burgeri, frī kartupeļi. Kristians pastāsta, ka īsti frī esot tie, kuri, pašvīkājot pa salveti, padara to tik caurspīdīgu, ka var redzēt paplāti. Tad eļļas ir labi daudz. To viņš redzējis Simsonos.
Ceļojums ir izdevies, jo atpakaļceļā abi tarzāni atlūst.
***
Tarzāns
Katapulta Ls 4; nobrauciens ar rodeli Ls 2 pieaugušajiem, Ls 1 bērniem; brauciens ar Štromberga velosipēdu Ls 2; krēslu pacēlājs vienā virzienā pieaugušajiem Ls 0,50, bērniem, pensionāriem, invalīdiem Ls 0,25; Tarzāns bērniem Ls 6,50 (no 11 līdz 17 gadiem ieskaitot), pieaugušajiem Ls 12. Zaļajā trasē var doties no 10 gadu vecuma un ja garums ar izstieptām rokām ir 150 cm, citās trasēs — no 11 gadu vecuma un 160 cm. Info: rodelis.lv
Siguldas tūre
Elektromobiļi piedāvā dažādas tūres 30 min—1 h, cena Ls 2—8, bērniem lētāk. Starts Svētku laukumā. Darba laiks: katru dienu 11—19. Info: siguldasture.lv
Kino Lora tirdzniecības centrā Šokolāde biļetes pieaugušajiem maksā no Ls 2,50, kinoseansa laikā var ēst suši un dzert kokteiļus. Info: kinolora.lv