Gide Lūsija, kura ilgu laiku dzīvojusi Lielbritānijā, smēja, ka tieši pusdienlaiku dēļ izlēmusi pastrādāt Francijā, jo "te tas kā minimums ir pusotru stundu. Vakariņas - trīs stundas". Dažus francūžus derētu importēt uz Latviju. Pirms pāris gadiem intervijā Karjeras Dienai L"Oréal pārstāve Latvijā stāstīja, ka jaunais boss - francūzis ieviesis garos pusdienlaikus. Ar sarunām, kruasāniem un caffe crema pēc maltītes.
Mēs, žurnālisti, nemākam ēst lēnām. Dedlaini, telefonzvani, notikumi. Jau pirmajā ēdienreizē Vidusjūras krastā pie balti klāta galda ar vēsu rozā vīnu norasojušās glāzēs ievēroju, cik mulsi to dara sešas žurnālistes. Vispirms šķīvji tukši dienas laikrakstos strādājošajiem, tad nedēļas un visbeidzot arī mēneša žurnālu pārstāvēm.
Kādu vakaru Antibā es tomēr spēju atslēgties un baudīt ēdienu. Vakariņas tika servētas restorānā Le Figuier de Saint-Esprit, kas atrodas uz rue Saint-Esprit 14. Tā īpašnieks ir pavārs Kristians Morisē. Viņš 18 gadus strādājis lepnas viesnīcas Juan Hotel restorānā, kam piešķirtas divas Mišelin zvaigznītes. Pērnā gada novembrī Kristians atvēra savu restorānu un dara visu, lai tiktu pie kādas Mišelin zvaigznes. Starteris, pamatēdiens un deserts te maksā sākot no 49 eiro. Restorāns ir slēgts otrdienu un trešdienu pēcpusdienās.
Un vakars sākas. Balti krāsotas senas sijas, greznas un smagnējas lustras, oficianti uzvalkos, balti galdauti. Pirmais pie mums atceļo zemeņu aperatīvs ar nelielu alkohola devu. Drīz parādās milzu šķīvji, kuru vidū ir tāds kā paprāvs domino kauliņš, tikai viena puse gaiši zaļa, otra - sārta. Tas ir paprikas un gurķu uzpūtenis. Smalkāk - muss. Nākamais ir, šķiet, no kuskusa vai smalkiem rīsiem gatavots bruņurupuča izskata uzkalniņš, kam klāt nedaudz jūras velšu un apkārt vijas Nicas cukīni spageti formā. Trešais ēdiens. Ceptas vēdzeles un tintes zivs gabaliņi kūst mutē, tāpat kā piedevas - turku zirņi, olīvu un tomātu pastēte uz kraušķīgas maizītes. Ceturtais - ravioli, kas pildīts ar baziliku un artišoki piparu mērcē ar tomātu kokteili Marzano Jouno. Piektais. Gaļa, kas bijusi ietīta mālā un cepta zemē, tiek pasniegta Vallauris māla podiņā. Kukurūzas miltu biezenis, kas izskatās pēc smilšu kūkas pludmalē, un visam pa virsu cukīni zieds un timiāna ziedu sula. Sestais… Maskarpone ar vaniļu, sarkano augļu želeja, vēsa vafele. Septītais… Saldējums, pistācijas un svaigi augļi karamelē un marcipānā. Un beigta balle - ar ekspresso. Visas porcijas bija ne lielākas par riekšavu. Karaliskas vakariņas. Karaliskas! Un trīs stundas. Starp ēdieniem bija garas sarunu pauzes, kamēr gatavojas nākamais ēdiens, un ēšana aizņēma mazāko daļu francūžu laika. Tas palika smiekliem un nesteidzīgām sarunām.
Patlaban man ir gastronomiskās paģiras.