Jānis Ābols to saprot ļoti labi, lai gan arī viņam no paziņām šad tad nācies dzirdēt - nu ko tu tur ej, tev taču nemaksā, priekš kam tad kaut ko darīt! Jānis to īpaši neņem galvā. Piecos gados, no darba brīvajā laikā izmantojot katru izdevību pastrādāt dažādos projektos kā brīvprātīgajam, viņš kļuvis teju vai par rekordistu.
Par pasākumu daudzumu, kuru rīkošanā Jānis palīdzējis, liecina kaut vai viņa kolekcija - no katra šāda projekta viņam ir pa T-kreklam, un to sakrājies jau vairāk nekā simt divdesmit.
Par savu ieguldījumu Jānis nesen, 5. decembrī, svinīgā ikgadējā brīvprātīgo sumināšanas pasākumā saņēma goda zīmi Gada brīvprātīgais 2014. Tādu no 265 pieteiktajiem brīvprātīgā darba darītājiem šogad pasniedza pavisam astoņiem cilvēkiem.
Jānis nāk no Madonas novada, no Lubānas ezera apkaimes. Jau astoņus gadus Jānis ir komplektētājs un krāvējs uzņēmumā Latvijas balzams. Ar savu darbu, kas rit maiņās, viņš ir visnotaļ apmierināts arī tāpēc, ka to ir viegli saskaņot ar pārējām daudzajām aktivitātēm. Jānis neslēpj, ka darbā mēdz ņemt atvaļinājumu, lai pastrādātu par brīvprātīgo kādos apjomīgākos projektos. Kolēģi jau ir pieraduši, ka Jānis būs klāt ikvienā lielākā pasākumā nedēļas nogalēs.
Saistībā ar brīvprātīgo darbu Jānis savu pirmo kreklu ieguva 2008. gada Lielajā talkā. Turpmāk jau tie sāka birt vairumā - Dziesmu svētki un citi kultūras pasākumi Mežaparkā un citviet, Staro Rīga, World Press Photo izstāde, Ziedot.lv projekts Paēdušai Latvijai, Studentu paradīze, Nordea Rīgas maratons, velomaratoni, skrējieni, futbola mači, Rīgas svētki, gatavošanās Ziemassvētku egļu ceļam, izstāde Skola, Piena festivāls Ziemeļblāzmā, arī šīs vasaras koru olimpiāde, Rīgas 2014 pasākumi u. c.
Jānis stāsta, ka ir gadījies kā brīvprātīgajam strādāt arī divos pasākumos vienā dienā, no viena uz otru ik pa brīdim pārbraucot ar velosipēdu. Sapņu projekti viņam ir Eņģeļi pār Latviju un Labestības diena, kuros četrus piecus gadus gan vēl nav izdevies nokļūt.
Darbu amplitūda Jānim kā brīvprātīgajam ir visai plaša. Projekts no projekta atšķiras, bet lielākoties brīvprātīgajiem jāpalīdz pasākumu apmeklētājiem vai dalībniekiem, fotogrāfiem vai preses pārstāvjiem, jāpārbauda biļetes, jākārto krēsli un jāierāda vietas, jāsniedz informācija, jāsavāc festivālu viesi autobusā uz viesnīcu, lidostu vai no tās utt. "Piemēram, koru olimpiādē divas nedēļas sēdēju informācijas punktā Olimpiskajā sporta centrā. Man valodu zināšanas nav ļoti labas, taču ar visiem sapratos," Jānis stāsta un piebilst, ka brīvprātīgo darbu var darīt jebkurš cilvēks jebkurā vecumā. Tikai jābūt smaidīgam, laipnam, komunikablam un gatavam darīt visu, ko tev palūdz. "Nekā sarežģīta. Ar visu esmu ticis galā," viņš smaida.
Visu rakstu par brīvprātīgā darba entuziastu Jāni lasiet otrdienas, 22. decembra, laikrakstā Diena!