Valrieksti. Mūsu gide ir burve - baltos mežģīņu cimdiņos, spicu cepuri un tautisku jostu ap kaklu. Tatjana. Par Burtnieku izcelšanos viņa zinot ap 20 nostāstu. Izlobot kodolu, skaidrs, ka Burtniekiem ir sakars ar buršanos. "Negribat nopirkt kafejnīcu? Visa santehnika jau iekšā," gide rāda ēku, no kuras paveras skats uz ceturto lielāko ezeru Latvijā. Tā vien šķiet, ka Burtniekus izpārdod. Ezera otrā krastā vīd baznīcas tornis. Vieta skaista. Kafejnīcas te bijušas vairākas, taču izčākstējušas. Kā citādi, ja reiz oficiante kafiju esot nesusi tik stingri, ka abi īkšķi mērkušies krūzē.
Kopš augusta Burtniekiem ir otrā elpa - par Eiropas naudu parka celiņi tikuši pie smiltīm un jauna putnu novērošanas torņa. Burve stāsta, ka uz Vīsraga takas tūristus mēdzot pārsteigt zaķi. Šoreiz garaušu nav, sarkano kļavu lapu paklājs izved pie Burtnieka. Ak! Acu priekšā vīd pieguļas skats kā no pasakām - pie ezera ganās bariņš zirgu. Dzestrā un tumīgā rīta migla pamazām izklīst. Te ķēves pavada savu grūtniecības atvaļinājumu, plūcot palieņu pļavu zaļo zāli. Gulbjus neredz, arī zosu nav. Prom. Pacietīgajiem paveicoties pamanīt ķauķus, mērkaziņas, tilbītes, ormanīšus un niedru lijas. Ezerā ligzdojot pats cekuldūkurs, gaigala un zivju gārnis.
"Parādīšu kaut ko inčīgu," gide ved pa Burtnieku muižas parku līdz kādam kokam, kas līdzīgs osim. Zem tā pilns dzeltenzaļām plūmēm. Pienākot tuvāk, plūmes izrādās pūkaini auglīši. Miza lipīga kā sveķi. Tie ir valrieksti! Val-riek-sti! Lasām un ņemam līdzi. Ap Ziemassvētkiem riekstiem nokritīs zaļie apvalciņi, un tos varēs pazīt. Garšojot nedaudz rūgteni.
"Elektrika". Pils parkā esot daudz enerģētiski labu vietu, kur cilvēks var kļūt laimīgs. Viena no tām ir aiz Burtnieku skatuves. Burve aicina nostāties aplī ap kādu akmeni un sadoties rokās. "Un tagad dziedam - bēdu manu, lielu bēdu, es par bēdu nebēdāj"." Dziedādami ejam aplī un ar kāju ik pa laikam uzsitam uz akmens. Pilnai laimei mans ceļabiedrs apķeras ap ozolu. Tā nu laimīgāki pa līkumotajiem celiņiem dodamies uz pašu muižu. Gide zina stāstīt ne tikai par Burtniekiem un cenšas papildināt stāstījumu ar nedzirdētiem svešvārdiem. Piemēram, uz Skūpstu tiltiņa mēs uzzinām, kas ir filematoloģija - zinātne par skūpstiem.
"Iedomājieties, ka esat dāma un jums ir krimplēna kleita. Ejam cēli, cēli. Tā, tā," burve graciozi izslietu galvu vedina lejup pa lielajām pilsmuižas granīta trepēm. Vienlaidus bluķi savulaik vesti no Zviedrijas.
Pašā Burtnieku muižā nekas nenotiek, tas ir privātīpašums. "Tas zaļais jumtiņš ir paviļjoņčiks. Tā kā mīlas ligzda domāta. Tas ir elektrikas stilā," gide rāda uz eklektikas stila jumtiņu. Tam var ticēt, jo pilsmuižas celta XIV gadsimta sākumā, nonākusi Krievijas ķeizarienes Elizabetes rokās, vēl pāris rokās, līdz kļuvusi par baronu Šrēderu dzimtas īpašumu. Muiža pamatīgāk pārbūvēta XIX gs., savulaik te bijis ļoti grezns parks ar strūklakām, gaisa tiltu, dīķu kaskādi. Te dāmas kuplās kleitās terasē dzērušas tēju, jājušas ar zirgiem pa parku, pastaigājušās ar vēja suņiem. Kungi viņas laivā pārairējuši uz saliņu, kur bija klāts pusdienu galds. Smalki.
BrĪvie radikāĻi. Saimniecība Atdzelvieši ir gluži kā brīvdabas muzejs. Klētiņa pie klētiņas, senie darbarīki, un pa plāna vidu skraida saime. Kaņepju audzētāja Dzidra stāsta, ka pirmais īpašnieks par mājas iegūšanu īpašumā parakstījies ar trim krustiņiem. Atdzelvieši kalpo arī kā uzgaidāmā telpa lidostā - šoruden vienā ligzdā bija satupuši 16 stārķi.
Daļa kaņepju novāktas, daļa uz lauka sastatītas ķīpās. Kad tās izsistas pret zemi un manta izbirusi, sēklas apgrauzdē un maļ gaļasmašīnai līdzīgā iekārtā. Saimniece uzskaita kaņepju labās īpašības, tai skaitā - kaņepes ir īsts zarnu skrubis un brīvo radikāļu bieds.
Dodamies uz klētiņu nogaršot kaņepju sviestu. Šņirkts - kaņepjmaize nočirkst starp zobiem. Saldajā uz kaņepjmaizes uzziež medu. Gardi jo gardi. Vēl ar lauku pienu! Klētiņā var arī izmēģināt Baibiņas lomu, maļot graudus dzirnakmeņos. Viegli nav.
Ko dara ar kaņepju stublājiem? Vij virves. Lai uzmeklētu vīšanai paredzētos senos darbarīkus, saimnieki likuši avīzē sludinājumu. Veiksmīgi. Mīstīklas, sukājamais un vērpjamais galu galā uztaisa stingru jo stingru virvi. Kur liek kaņepju lapas? Saimnieks Jānis smej, ka latviešu kaņepes smēķim nederot. Senie latvieši rāvuši sarkanā un baltā āboliņa galvas.
Uz Burtniekiem jābrauc zirgu dēļ. Zirgaudzētavā zviedz un bubina spīdīgi rumaki. Dābolainais, precīzāk, sirmais ērzelis Liedags ar mīksto mēli laiza man roku un kā čukstot mīlīgi pieglauž purnu. "Paliec pie manis. Paliec," viņa lūpas kutina man ausi. Es tomēr tieku pie cita ērzeļa. Furiozo mugurā tikt nav viegli, taču, kad tas veikts, nevienas citas sajūtas nelīdzinās šīm.
***
Burtnieku parks. Vīsraga taka
Gida pakalpojumi - Ls 0,20 vienam cilvēkam
Burtnieku TIC 4226485; 26387423
Z/s Atdzelvieši
Ekskursija un degustācija vienam cilvēkam Ls 0,50, ģimenei Ls 3
Pieteikties iepriekš pa tālr.29253507
Zirgaudzētava Burtnieki
Izjādes - viens aplis Ls 0,50, stundā Ls 5; izbraukums
droškā, viesnīca
Info: 29452833; 26562703
Ko vēl darīt?
Zirglietu muzejs Briedeskrogā (4256477)
Makšķerēšana un laivu noma Burtnieku ezerā (29194895)
Z/s Jaunjērcēni mājputnu un trušu apskate (26520865)