Kur saulīte silda visu dienu
Lai raža izdotos, siltumnīcai vispiemērotākā vieta dārzā ir atklāta zona, kas vienlaikus ir droša no vējiem un kuru maksimāli ilgi apspīd saule. Ideālais virziens, kā novietot siltumnīcu, ir ziemeļu/dienvidu ar ieeju dienvidu pusē un logu vēdināšanai uz ziemeļiem (protams, atveramus logus vērts ierīkot arī siltumnīcas jumta daļā, ja ir izvēlēts slīpais jumts). Jāraugās, lai tiešā tuvumā nav lielu koku un krūmu, kas mestu ēnu un kuru sakņu sistēma uzsūktu ūdeni no zemes dzīlēm, tādējādi sausinot arī siltumnīcas augsni. Svarīgi arī, lai augsne tomēr nav pārāk mitra, purvaina. Nozīmīgs aspekts ir arī ūdens pieejamība, jo siltumnīca jālaista biežāk nekā pārējais dārzs un ir ērti, ja ūdens krātuves vai ieguves vietas ir tuvumā.
Protams, ja esat nopietni nolēmuši pievērsties siltumnīcas apsaimniekošanai, varat ierīkot laistīšanas sistēmu. Agronoms Māris Narvils skaidro, ka no laistīšanas ar laistāmajām caurulēm un dažāda veida uzgaļiem pamazām jāatsakās, jo nelietderīgi tiek tērēts ūdens. Izņēmums varētu būt minisprinkleru sistēmas izmantošana, audzējot dēstus, salātus, redīsus, dilles, garšaugus. Visam pārējam vajadzētu izmantot vai nu pilināmās caurules (plakana vai apaļa diametra), vai «zirnekli», kad pilināšanas ūsas iesprauž atsevišķi katram augam (tomātam, gurķim). Ūdens tā tiks ietaupīts vismaz piecas reizes. Bet, protams, varat vienkārši šiverēties ar lejkanniņu.
Lai visam pietiek vietas
Nākamais būtiskais jautājums – cik lielu to siltumnīcu būvēt? Te atbildes atkarīgas no vairākiem faktoriem – cik liels ir dārzs un cik proporcionāli lielu vietu esat gatavi atvēlēt siltumnīcai, ko vēlaties tur audzēt un cik bieži atjaunot stādījumus. Piemēram, dažādas šķirnes tomātiem ir atšķirīgs garums un ražas daudzums, kā arī ražas nogatavošanās laiks. Vēlams paredzēt vietu arī agrajiem gardumiem – redīsiem, salātiem, dillītēm, kamēr tomātus vēl nestādīsiet, jo tiem laiks maijā. Kā arī starp tomātu dēstiem varat iestādīt baziliku, samtenes – kaitēkļu atbaidīšanai. Iespējams, vēlaties arī izaudzēt vīnogas zem jumtiņa? Tad siltumnīcas augstumu varat veidot pat līdz četriem metriem, savukārt tomātiem būs gana ar divu metru augstumu. Vēl kāda nianse – siltumnīca regulāri jāvēdina. Kad vēss, vakarā durvis, logus aizveram, no rīta, kad saulīte pakāpjas debesīs, atkal atveram. Jo mazāka siltumnīca, jo ātrāk tā pārkarst un rūpīgāk jāuzmana tās vēdināšana. Savukārt, ja baidāties no krasām temperatūras svārstībām naktī un dienā pavasara sākumā, salieciet siltumnīcā akmeņus vai tvertnes ar ūdeni. Dienā saulītē tās sakarsīs un naktī lēnām siltumu atdos.
Jāatrod īstais materiāls
Siltumnīcas parasti tiek būvētas ar noapaļotu vai divslīpju jumtu. Iespējams uzstādīt siltumnīcas no jau gatava karkasa (metāls, plastmasa, koks) vai būvēt pašiem. Arī ar izmēru varat variēt, pievienojot attiecīgās daļas. Pašu rokām visbiežāk top koka karkasa siltumnīcas. Svarīgi, ka ilgāk kalpos no skujkokiem gatavotās, lapu koku materiāli siltumnīcām nebūs labi. Ja izvēlaties gatavu karkasu, raugieties, lai tas ir gaišā krāsā – jo tumšāks, jo vairāk sakarsīs. Tā kā siltumnīcās parasti ir ļoti liels mitrums, koksni pirms montāžas nepieciešams piesūcināt ar kādu no antiseptiķiem un nokrāsot ar āra darbiem paredzētu krāsu. Nedrīkst konstrukcijas apstrādāt ar naftu saturošiem šķidrumiem.
Siltumnīcas segumu var veidot no plēves, stikla, polikarbonāta. Iesācēji, kas tikai iemēģina spēkus siltumnīcas būvniecībā, var ņemt plēvi – kvalitatīva etilvinilacetāta (EVA) plēve var kalpot līdz pat pieciem gadiem. Vai arī, ja pērkat gatavu karkasu, konsultējieties tā iegādes vietā par piemērotāko pārklājuma materiālu!
Plēves siltumnīcā varat audzēt ražu no pavasara līdz rudenim, jo vēsā laikā tā ātrāk atdod siltumu, līdz ar to jāuzmanās no salnām. Plēve var būt caurspīdīga vai tonēta – fotoselektīva (laiž cauri tikai noteikta garuma gaismas viļņus). Gan PE (polietilēna), gan EVA (etilvinilacetāta) plēve ir viens no iecienītākajiem siltumnīcu seguma materiāliem. Ir arī speciāla porainā polietilēna plēve, kas veidota no divām kārtām, starp kurām ir apaļas gaisa kameras (tā dēvētie burbuļi), kā rezultātā tā ir ar zemāku siltuma vadāmību. Stikla segumam ir augsta gaismas caurlaidība un liela izturība pret abrazīvo nodilumu, kas ļauj saglabāt ārējo izskatu ļoti ilgu laiku un tās ir piemērotas, ja gribat ierīkot apkuri un audzēt ražu visu gadu. Polikarbonāts apvieno stikla un plēves pozitīvās īpašības, bet to montāžai ir nepieciešamas iemaņas un speciāli darba rīki. Šūnu polikarbonātam vēlams izmantot alumīnija nesošo konstrukciju. Apsildāmajās siltumnīcās siltuma zudumi ir vēl mazāki nekā stikla siltumnīcās.