Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +9 °C
Apmācies
Sestdiena, 16. novembris
Glorija, Banga

Būvniecībā koks jāmāk pasargāt no dabiskajiem ēdājiem

Koksne ar savām unikālajām īpašībām un pieejamību Latvijā ir izsenis iecienīts materiāls ēku celtniecībai, sadzīves un dekoratīvo priekšmetu izgatavošanai. Koks ir atjaunojamais resurss, un būvniecībā tam jākonkurē ar citiem materiāliem - stiklu, metālu, polimēriem u.c. Taču būvētāju iebildums pret koksnes izmantošanu tūlīt pēc ugunsdrošības prasībām ir tās neizturība pret bioloģiskajiem noārdītājiem, kas samazina kalpošanas laiku. Koks garšo dažādām dzīvajām radībām, taču, lai tās jūsu jaunajā koka mājā būs nelūgti kaitnieki, nevis tīkami viesi, tie jāpazīst un jāmāk palūgt laikus izvākties.

Mazāk mitruma


Koksne garšo sēnēm - mikroorganismiem. "Sēņu valsts ir daudzveidīga un, pateicoties tai, koksne neuzkrājas vidē," Dienai stāsta Koksnes ķīmijas institūta Zinātniskās padomes priekšsēdētājs Bruno Andersons. Pēc dzīvības procesu izbeigšanās koku dažu gadu laikā noārda trupes sēnes. Daļa mežā sastopamo sēņu apdraud arī cilvēku izmantoto koksni - būvju koka konstrukcijas, dārza mēbeles, žogus u.c. Tomēr tas notiek tikai tad, ja koksne ir mitra.

Bruno Andersons uzsver, ka mikroorganismi vienmēr bojā koksni, ja tā ir saskarē ar augsni, jo tad ir pietiekami gan barības vielu, gan mitruma. Būtiskākais ir koka mājas dzīves laikā nodrošināt tādu koksnes mitrumu, lai kavētu sēņu augšanu, proti - mazāk par 20%. "Svarīga ir pareiza konstrukcija, kas neļauj krāties ūdenim savienojumu vietās, mitruma izolācija starp koksni un augsni, betonu vai ķieģeļiem u.c., pietiekama ventilācija un pareiza siltumizolācijas materiālu izmantošana iespējamās kondensāta veidošanās vietās," uzskaita eksperts.

Ja būvkonstrukcijas būs nosegtas, koksni profilaktiski aizsargā ar ķīmiskiem līdzekļiem. B.Andersons iesaka koksni rūpnieciski impregnēt, taču pagaidām Latvijā šo metodi izmanto maz. Ierastā prakse ir koka elementu virsmas apstrāde būvlaukumā. Taču šādi aizsargsastāvs nonāk tikai 1-3 mm dziļumā un koksnes žūšanas procesā radušās plaisas būs pieejamas mikroorganismiem.

Ar eļļu uzmanīgi


Ar pēdējā laikā populāro eļļu nav ieteicams apstrādāt svaigi cirstu vai stipri mitru koksni, jo tā kavē žūšanu. "Ja nav pievienoti biocīdi, tā nav pasargāta no mikroorganismu uzbrukuma," skaidro B.Andersons. Meistardarbnīcas Anna Barons vecākais meistars Vilnis Jasūns iesaka izvēlēties eļļas, kas ražotas no dabīgām izejvielām - priežu sveķiem, linsēklām, tungas koka riekstu kodoliem u.c. "Stingru noteikumu, pēc kuriem āra koka mēbeles būtu jākopj, nav. Laika sprīdis, kad pārklājums jāatjauno, ir atkarīgs no laika apstākļiem un lietošanas intensitātes," skaidro V.Jasūns. Atjaunojot pārklājumu, vajadzētu lietot tās pašas eļļas, ko izmantojis ražotājs.

Ja koksnē tomēr iedzīvojas trupes sēne, tās apkarošanā jāiesaista speciālists, kurš noskaidro sēness izplatību un izvēlēsies pretlīdzekli. Īpaši rūpīgi nams jāārstē, ja ieviesusies bīstamākā viešņa - tā saucamā īstā mājas sēne jeb brants, brīdina B.Andersons. Daudzi būs pārliecinājušies, ka šis zvērs ar šķūnī iestumto vecvecmāmiņas kumodi tiek galā pāris gados un var būt nāvējošs arī vecai koka ēkai.

Uzbrūk mežā


Atšķirībā no sēnēm kokgrauži spēj bojāt arī sausu koksni. Kukaiņiem raksturīgs pilns - četru stadiju attīstības cikls: oliņa, kāpurs, kūniņa un vabole. Pēdējā uz koka virsmas izdēj oliņas, no tām divu nedēļu laikā izšķiļas oliņkāpuri, kas iegraužas koksnē. Ja gaiss ir ļoti sauss, kāpuri izžūst un aiziet bojā. Dzīvie kāpuri grauž kokā ejas vienu vai vairākus gadus, atkarībā no sugas. Tuvojoties izlidošanas laikam, kāpurs tuvu koksnes virsmai iekūņojas. Kūniņas stadija rit dažas nedēļas. Izveidojusies vabole pārgrauž plāno koksnes kārtiņu un izlido. Pāris nedēļās vaboles izdēj oliņas un iet bojā.

"Ziemā neapkurinātās telpās kukaiņi pakļauti tā saucamajai aukstuma pauzei, pēc kuras, iestājoties siltam laikam, sākas masveida izlidojumi un pārošanās," stāsta Bruno Andersons. Tāpēc plašus kukaiņu, galvenokārt ķirmju, radītos bojājumus var redzēt neregulāri apkurinātu baznīcu interjera priekšmetos.

Koksnei uzbrūkošos kukaiņus iedala divās grupās: svaiga koka un sausa koka bojātājos. Pirmie uzbrūk jau mežā novājinātiem vai nocirstiem kokiem, svaigi sazāģētiem materiāliem. Kokgrauži var dziļi iegrauzties kokā, un to ejas var nepamanīt materiālu sagatavošanas procesā. Dažkārt jaunās ēkās dzirdama kāpuru graušanās, parādās izlidojumu caurumi, birst svaigi koksnes milti, radot satraukumu mājas īpašniekiem. B.Andersons mierina, ka panikai nav iemesla, jo svaiga koka bojātāji pēc izlidošanas sausā kokā atpakaļ nelien.

Koka māju cēlājs arhitekts Ervins Krauklis stāsta: "Ja koks ir pareizi cirsts un žāvēts un tajā netiek mitrums, vaboles to ietekmēt nevar. Pareizi būvētā koka mājā kukaiņiem nevajadzētu rasties." Viņš iesaka uzmanīties ar ķimikālijām: "Var atstāt koka virsmu pilnībā neapstrādātu, bet tad tā ir grūtāk kopjama. Ir neskaitāmi koka apstrādes līdzekļi, bet iekštelpās ar tiem aizrauties nevajadzētu."

Bīstamākie ēdāji


Latvijā izplatītākie sausas koksnes ēdāji ir ķirmji un pelēkie ēku ūsaiņi. Tiem optimāla attīstības temperatūra ir +5-25, koksnes mitrums 10-37%. Mēbeļu ķirmja kāpuriem labāk garšo mēbeles, kurās tie iekļūst pa kājiņām un aizmugures finierējumu. Ja nespēj pārvarēt lakas kārtu, tie var pāriet arī uz ēkas koka konstrukcijām. Ēku ķirmis vairāk uzbrūk skuju kokiem un vairāk bojā koksni, kurā iesūcas mitrums. Raibais ķirmis bojā lapu kokus - kokgriezums, interjera priekšmetus. Pelēkais ēku ūsainis dēj oliņas bojātā, galvenokārt skujkoku, koksnē.

Koksngraužu bojājumus konstatē galvenokārt pēc vaboļu izlidojumu caurumiem un svaigiem koksnes miltiem, parasti vasaras sākumā. B.Andersons stāsta, ka dažas vēsturiskās ēkas un koka priekšmeti saglabājušies gadsimtiem ilgi kukaiņu nebojāti: "Koksngrauži attīstās, ja vabole nonāk kontaktā ar koksni, kura nesatur kukaiņiem kaitīgas vai nepatīkamas ķīmiskas vielas - sveķus, ēteriskās eļļas, kamparu, insekticīdus u.c. Koku pasargā arī krāsa, laka, apmetums, kaļķojums, māla emulsija u.tml."

Koksngraužus apkarot ir sarežģīti. Virsmas apstrāde ar insekticīdiem novērš jauno oliņkāpuru attīstību un iegraušanos, bet nekaitē tiem, kas dziļumā. Ieteicams lidcaurumus aizšpaktelēt. Masīvu koksngraužu bojājumu apkarošanai praktizē visas telpas vai ēkas gāzēšanu. "Katrs gadījums ir savā ziņā unikāls, līdz ar to apkarošanas paņēmieni ir individuāli. Nav vienas receptes, kas būtu derīga jebkuram bioloģiskiem bojājumiem pakļautam objektam," saka B.Andersons.

***

Mēbeles jākopj


Mēbeles attīra ar sausu otu vai nomazgā ar ziepjūdenī samitrinātu lupatiņu

Ļauj nožūt

Mehāniskos bojājumus noslīpē ar smilšpapīru

Attīra no putekļiem un uzklāj atjaunošanas eļļu

Lai noteiktu saderību ar pamateļļu, atjaunošanas eļļu uzklāj nelielā laukumā mēbeles mazāk redzamajā daļā

Pēc laika procesu turpina ar visu mēbeli

Atjaunošanas eļļu var klāt vairākas reizes plānās kārtās, katru nožāvējot

Avots: V.Jasūns

Koka mājas aizsardzība

Jāievēro pareiza konstrukcija, lai neļautu uzkrāties ūdenim

Jāliek mitruma izolācija starp koksni un augsni, betonu vai ķieģeļiem

Jāierīko pietiekama ventilācija

Pareizi jāieliek siltumizolācija iespējamās kondensāta veidošanās vietās

Nosegtas būvkonstrukcijas ieteicams pirms tam impregnēt

Avots: B.Andersons

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Interesanti

Vairāk Interesanti


Receptes

Vairāk Receptes


Dzīvnieki

Vairāk Dzīvnieki


Notikumi

Vairāk Notikumi


Cits

Vairāk Cits


Tehnoloģijas

Vairāk Tehnoloģijas


Zirnis joko

Vairāk Zirnis joko