Mazāk mitruma
Koksne garšo sēnēm - mikroorganismiem. "Sēņu valsts ir daudzveidīga
un, pateicoties tai, koksne neuzkrājas vidē," Dienai stāsta Koksnes
ķīmijas institūta Zinātniskās padomes priekšsēdētājs Bruno
Andersons. Pēc dzīvības procesu izbeigšanās koku dažu gadu laikā
noārda trupes sēnes. Daļa mežā sastopamo sēņu apdraud arī cilvēku
izmantoto koksni - būvju koka konstrukcijas, dārza mēbeles, žogus
u.c. Tomēr tas notiek tikai tad, ja koksne ir mitra.
Bruno Andersons uzsver, ka mikroorganismi vienmēr bojā koksni, ja tā ir saskarē ar augsni, jo tad ir pietiekami gan barības vielu, gan mitruma. Būtiskākais ir koka mājas dzīves laikā nodrošināt tādu koksnes mitrumu, lai kavētu sēņu augšanu, proti - mazāk par 20%. "Svarīga ir pareiza konstrukcija, kas neļauj krāties ūdenim savienojumu vietās, mitruma izolācija starp koksni un augsni, betonu vai ķieģeļiem u.c., pietiekama ventilācija un pareiza siltumizolācijas materiālu izmantošana iespējamās kondensāta veidošanās vietās," uzskaita eksperts.
Ja būvkonstrukcijas būs nosegtas, koksni profilaktiski aizsargā ar ķīmiskiem līdzekļiem. B.Andersons iesaka koksni rūpnieciski impregnēt, taču pagaidām Latvijā šo metodi izmanto maz. Ierastā prakse ir koka elementu virsmas apstrāde būvlaukumā. Taču šādi aizsargsastāvs nonāk tikai 1-3 mm dziļumā un koksnes žūšanas procesā radušās plaisas būs pieejamas mikroorganismiem.
Ar eļļu uzmanīgi
Ar pēdējā laikā populāro eļļu nav ieteicams apstrādāt svaigi cirstu
vai stipri mitru koksni, jo tā kavē žūšanu. "Ja nav pievienoti
biocīdi, tā nav pasargāta no mikroorganismu uzbrukuma," skaidro
B.Andersons. Meistardarbnīcas Anna Barons vecākais meistars Vilnis
Jasūns iesaka izvēlēties eļļas, kas ražotas no dabīgām izejvielām -
priežu sveķiem, linsēklām, tungas koka riekstu kodoliem u.c.
"Stingru noteikumu, pēc kuriem āra koka mēbeles būtu jākopj, nav.
Laika sprīdis, kad pārklājums jāatjauno, ir atkarīgs no laika
apstākļiem un lietošanas intensitātes," skaidro V.Jasūns.
Atjaunojot pārklājumu, vajadzētu lietot tās pašas eļļas, ko
izmantojis ražotājs.
Ja koksnē tomēr iedzīvojas trupes sēne, tās apkarošanā jāiesaista speciālists, kurš noskaidro sēness izplatību un izvēlēsies pretlīdzekli. Īpaši rūpīgi nams jāārstē, ja ieviesusies bīstamākā viešņa - tā saucamā īstā mājas sēne jeb brants, brīdina B.Andersons. Daudzi būs pārliecinājušies, ka šis zvērs ar šķūnī iestumto vecvecmāmiņas kumodi tiek galā pāris gados un var būt nāvējošs arī vecai koka ēkai.
Uzbrūk mežā
Atšķirībā no sēnēm kokgrauži spēj bojāt arī sausu koksni. Kukaiņiem
raksturīgs pilns - četru stadiju attīstības cikls: oliņa, kāpurs,
kūniņa un vabole. Pēdējā uz koka virsmas izdēj oliņas, no tām divu
nedēļu laikā izšķiļas oliņkāpuri, kas iegraužas koksnē. Ja gaiss ir
ļoti sauss, kāpuri izžūst un aiziet bojā. Dzīvie kāpuri grauž kokā
ejas vienu vai vairākus gadus, atkarībā no sugas. Tuvojoties
izlidošanas laikam, kāpurs tuvu koksnes virsmai iekūņojas. Kūniņas
stadija rit dažas nedēļas. Izveidojusies vabole pārgrauž plāno
koksnes kārtiņu un izlido. Pāris nedēļās vaboles izdēj oliņas un
iet bojā.
"Ziemā neapkurinātās telpās kukaiņi pakļauti tā saucamajai aukstuma pauzei, pēc kuras, iestājoties siltam laikam, sākas masveida izlidojumi un pārošanās," stāsta Bruno Andersons. Tāpēc plašus kukaiņu, galvenokārt ķirmju, radītos bojājumus var redzēt neregulāri apkurinātu baznīcu interjera priekšmetos.
Koksnei uzbrūkošos kukaiņus iedala divās grupās: svaiga koka un sausa koka bojātājos. Pirmie uzbrūk jau mežā novājinātiem vai nocirstiem kokiem, svaigi sazāģētiem materiāliem. Kokgrauži var dziļi iegrauzties kokā, un to ejas var nepamanīt materiālu sagatavošanas procesā. Dažkārt jaunās ēkās dzirdama kāpuru graušanās, parādās izlidojumu caurumi, birst svaigi koksnes milti, radot satraukumu mājas īpašniekiem. B.Andersons mierina, ka panikai nav iemesla, jo svaiga koka bojātāji pēc izlidošanas sausā kokā atpakaļ nelien.
Koka māju cēlājs arhitekts Ervins Krauklis stāsta: "Ja koks ir pareizi cirsts un žāvēts un tajā netiek mitrums, vaboles to ietekmēt nevar. Pareizi būvētā koka mājā kukaiņiem nevajadzētu rasties." Viņš iesaka uzmanīties ar ķimikālijām: "Var atstāt koka virsmu pilnībā neapstrādātu, bet tad tā ir grūtāk kopjama. Ir neskaitāmi koka apstrādes līdzekļi, bet iekštelpās ar tiem aizrauties nevajadzētu."
Bīstamākie ēdāji
Latvijā izplatītākie sausas koksnes ēdāji ir ķirmji un pelēkie ēku
ūsaiņi. Tiem optimāla attīstības temperatūra ir +5-25, koksnes
mitrums 10-37%. Mēbeļu ķirmja kāpuriem labāk garšo mēbeles, kurās
tie iekļūst pa kājiņām un aizmugures finierējumu. Ja nespēj
pārvarēt lakas kārtu, tie var pāriet arī uz ēkas koka
konstrukcijām. Ēku ķirmis vairāk uzbrūk skuju kokiem un vairāk bojā
koksni, kurā iesūcas mitrums. Raibais ķirmis bojā lapu kokus -
kokgriezums, interjera priekšmetus. Pelēkais ēku ūsainis dēj oliņas
bojātā, galvenokārt skujkoku, koksnē.
Koksngraužu bojājumus konstatē galvenokārt pēc vaboļu izlidojumu caurumiem un svaigiem koksnes miltiem, parasti vasaras sākumā. B.Andersons stāsta, ka dažas vēsturiskās ēkas un koka priekšmeti saglabājušies gadsimtiem ilgi kukaiņu nebojāti: "Koksngrauži attīstās, ja vabole nonāk kontaktā ar koksni, kura nesatur kukaiņiem kaitīgas vai nepatīkamas ķīmiskas vielas - sveķus, ēteriskās eļļas, kamparu, insekticīdus u.c. Koku pasargā arī krāsa, laka, apmetums, kaļķojums, māla emulsija u.tml."
Koksngraužus apkarot ir sarežģīti. Virsmas apstrāde ar insekticīdiem novērš jauno oliņkāpuru attīstību un iegraušanos, bet nekaitē tiem, kas dziļumā. Ieteicams lidcaurumus aizšpaktelēt. Masīvu koksngraužu bojājumu apkarošanai praktizē visas telpas vai ēkas gāzēšanu. "Katrs gadījums ir savā ziņā unikāls, līdz ar to apkarošanas paņēmieni ir individuāli. Nav vienas receptes, kas būtu derīga jebkuram bioloģiskiem bojājumiem pakļautam objektam," saka B.Andersons.
***
Mēbeles jākopj
Mēbeles attīra ar sausu otu vai nomazgā ar ziepjūdenī samitrinātu
lupatiņu
Ļauj nožūt
Mehāniskos bojājumus noslīpē ar smilšpapīru
Attīra no putekļiem un uzklāj atjaunošanas eļļu
Lai noteiktu saderību ar pamateļļu, atjaunošanas eļļu uzklāj nelielā laukumā mēbeles mazāk redzamajā daļā
Pēc laika procesu turpina ar visu mēbeli
Atjaunošanas eļļu var klāt vairākas reizes plānās kārtās, katru nožāvējot
Avots: V.Jasūns
Koka mājas aizsardzība
Jāievēro pareiza konstrukcija, lai neļautu uzkrāties ūdenim
Jāliek mitruma izolācija starp koksni un augsni, betonu vai ķieģeļiem
Jāierīko pietiekama ventilācija
Pareizi jāieliek siltumizolācija iespējamās kondensāta veidošanās vietās
Nosegtas būvkonstrukcijas ieteicams pirms tam impregnēt
Avots: B.Andersons