Pašlaik ir iespēja to veikt lētāk — līdz 6.februārim daudzdzīvokļu nami var pieteikties uz energoauditu. Un arī nākamais solis — mājas siltināšana —, iespējams, jau šoruden būs vieglāk veicams, jo iedzīvotāji renovācijai varēs paņemt 100% aizdevumu no Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu naudas.
Audits teju par brīvu
"Tā ir apsekošana, kas uzrāda enerģijas plūsmas, galvenās siltuma zuduma vietas, nosaka, kādi darbi jāveic un cik tas varētu izmaksāt," energoaudita nozīmi skaidro Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras mājokļu attīstības departamenta direktores v.i. Iveta Puķīte. Bez tā mājas renovācijai neesot jēgas — tas norāda uz steidzamākajiem darbiem.
Aģentūra jau kopš 2004.gada rīkojot energoauditu konkursus, un katru gadu šo iespēju izmanto vairāki desmiti māju. Piedalīties var jebkura tipveida, sērijveida un individuālo projektu daudzdzīvokļu māja, kura celta laika posmā no 1945.gada līdz 2003.gadam. Šogad konkursā aģentūras mājaslapā www.ma.gov.lv var pieteikties līdz 6.februārim. Patlaban saņemti jau 39 iesniegumi.
"Pērn pieteicās aptuveni 200 māju. Auditu uztaisījām 60," stāsta I.Puķīte. Arī šogad plānots atbalstīt tik pat daudz namu. Laimīgos noskaidros datora sistēma, kas elektroniskos pieteikumus sakārto prioritārā secībā pēc noteiktiem kritērijiem, galvenais ir mājas siltuma patēriņš. "Tādēļ īpaši uzmanīgi jāaizpilda elektroniskās reģistrēšanās anketas," norāda I.Puķīte. Tas, ko uzvarētāji iegūst, ir teju bezmaksas audits. Energoaudits patlaban maksājot aptuveni 500 latu. "Pašām mājām jāsedz 150 latu, visu pārējo dos aģentūra," skaidro I.Puķīte. Tā gan nav valsts nauda, konkurss ir publiskās un privātās partnerības projekts. Naudu dod bankas un dažādi ar būvniecības nozari saistīti uzņēmumi, kas savukārt iegūst iespēju pareklamēties aģentūras informācijas dienās, kā arī ir ieinteresēti, lai iedzīvotāji ņemtu kredītus un renovētu mājas.
Jāmeklē līdzekļi
Kad energoaudits veikts, nākamais solis ir likvidēt tajā konstatētos siltuma "caurumus". Lai veiktu ēkas siltināšanu, cauruļu nomaiņu utt., mājas iemītniekiem ir trīs iespējas — doties uz banku pēc kredīta, paņemt naudu no mājas uzkrājumiem vai veikt mērķmaksājumus. "Lielākoties iedzīvotāji izmanto kredīta iespēju, jo tik lielu uzkrājumu mājām nav un, kamēr savāc mērķmaksājumus, būvniecības cenas jau ir kāpušas," saka I.Puķīte. Tomēr kredīta ņemšanai nepieciešama 75% nama iedzīvotāju piekrišana, ko bieži vien grūti panākt. Viņi nevarot vienoties par kopīgu pasākumu veikšanu, kā arī par aizdevuma summu.
Iespējams, jau rudenī parādīsies arī ceturtā renovācijai nepieciešamās naudas iegūšanas iespēja — ES struktūrfondu līdzekļi.
ES nauda kā kredīts
"Nepilni 20 miljoni eiro (14,05 miljoni latu — red.) tiks novirzīti energoefektivitātes palielināšanai daudzdzīvokļu mājās," stāsta Ekonomikas ministrijas Mājokļu departamenta direktore Ilze Oša. Patlaban notiekot saskaņošanas process — kritēriji, kā mājas varēs šo naudu dabūt, esot izstrādāti un janvārī nosūtīti Eiropas Komisijai saskaņošanai. "Pēc tam tie jāapstiprina Ministru kabinetā. Plānojam, ka jau rudenī varēs sākties pieteikšanās," saka I.Oša.
Atbalsts izpaudīsies kā 100% aizdevums ar procentu likmi, kas būs stipri zemāka kā komercbankās. "No patērētāja viedokļa nav atšķirības, vai atbalstu tu saņem kā aizdevumu ar stipri zemākiem procentiem vai arī kā līdzfinansējumu. Toties valstij labums — daļa naudas atgriežas atpakaļ un tādā veidā tā var tikt izlietota vēl citām mājām," stāsta I.Oša. Nauda jāapgūst līdz 2013.gadam. I.Oša lēš, ka šajā laikā varētu sakārtot aptuveni 400—500 māju, par precīzāku skaitu esot grūti spriest, jo tas atkarīgs no tā, kādus un cik daudz renovācijas darbu katrs nams gribēs veikt. Skaidrs gan, ka būs jāveic tādi darbi, lai to rezultātā vismaz par 15% tiktu ietaupīts siltuma patēriņš.
Valsts programmas nebūs
Bez ES naudas piesaistīšanas arī pati valsts gatavojās piedalīties energoefektivitātes celšanā, taču pagaidām savu atbalsta programmu iesaldējusi. Daudzdzīvokļu māju renovācijas un energoefektivitātes uzlabošanas valsts atbalsta programma 2007. —2013.gadam paredz šiem mērķiem gadā atvēlēt ap diviem miljoniem latu. Rezultātā vairāk kā tūkstotim namu tiktu veikti energoauditi (finansējums 70% apmērā) un renovācijai līdzfinansējumu 20% apmērā iegūtu aptuveni 300 namu. I.Oša gan uz šo programmu pagaidām neiesaka cerēt, jo šī gada budžetā līdzekļi tai netika atvēlēti.
"Dzīvojamās mājas ir nacionālā bagātība, bet to sakārtošana ir atstāta pašplūsmā. Laiks iet. Vienā smukā brīdī kritiskā masa būs sasniegta — jumts tek, siltums zūd, ūdens trubas plīst — un cilvēki dzīvokļus pārdos. Beigās izveidosies tukšie rajoni," teic Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas prezidents Vitolds Peipiņš.
Premjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdība savā deklarācijā apņēmusies pievērsties šai problēmai, solot nodrošināt vismaz 200 māju siltināšanu no ES līdzekļiem un īstenot daudzdzīvokļu māju renovācijas un energoefektivitātes uzlabošanas valsts atbalsta programmu. I.Oša cer, ka vismaz budžeta grozījumos nauda tās īstenošanai atradīsies. I.Godmaņa preses sekretārs Edgars Vaikulis gan apgalvo: "Ja budžeta grozījumi kā tādi būs, tad tie būs tikai tehniski, nekas papildus nekam netiks piešķirts."
***
Situācija
- Valstī kopumā ir 330,6 tūkstoši dzīvojamo māju
- Aptuveni ceturtā daļa būvēti pirms 1945.gada, 70% — padomju laikā un tikai aptuveni 6% — laika posmā no 1991.gada
- Renovācija veikta aptuveni 5%
- Visvairāk renovācijas pasākumu tiek veikti kooperatīvu mājās
- Visaktīvāk renovācija notiek Vidzemes, vismazāk — Zemgales reģionā
Avots: Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra, eksperti
Vitolds Peipiņš LNĪPA prezidents
Viss kļūst dārgāks. Jāpadomā, ko mēs spējām un ko nespējam ietekmēt. Inflāciju vienas mājas iedzīvotāji nevar ietekmēt. Samaksu par komunālajiem pakalpojumiem var. Dzīvojamā māja ir vesela sistēma, kas celta pie citas ekonomiskās situācijas valstī, kad kurināmais bija lēts un nepievērsa uzmanību tā taupīšanai. Tagad esam tirgus apstākļos un jāsāk domāt, kā ar minimāliem līdzekļiem iegūt maksimālo efektu. Iespējas ir mājas siltināšana, renovācijas darbi.
Valērijs Galejevs Ventspilnieks, dzīvokļa īpašnieks piecstāvu namā
Paneļu māju siltināšana ir nepieciešama, turklāt — jo ātrāk, jo labāk. Par to sākām domāt pirms vairākiem gadiem, kad es biju īrnieks un reizē arī piecstāvu mājas pārvaldnieks. Vienojāmies par kredīta ņemšanu, bet, kad vajadzēja parakstīt saistības ar banku, apmēram trešā daļa nobijās. Kaut gan aprēķini rādīja, ka īres maksa tāpēc nepalielināsies, projekts paputēja. Fasādes siena pērnruden tomēr nosiltināta, darbi turpināsies. Tagad tas izmaksā ap Ls 25 m2, agrāk būtu bijis lētāk. Kas kavēsies, šķirsies no vēl lielākas naudas.