Ko darījāt, pirms atvērāt veikaliņu Muhomors? Vai iepriekšējais darbs nepatika?
Piecpadsmit gadu strādāju reklāmā, biju kreatīvā māksliniece. Man tas darbs patika, bet dzīvoju nemitīgā stresā. Ļoti noguru, vakarā sāpēja sprands, es nemitīgi svīdu. Tiklīdz aizgāju no reklāmas, organisms burtiski atdzīvojās.
Vai nebija bail tik krasi mainīt dzīves ritmu?
Skaidrs, ka bija. Kamēr neesi atradis tīkamu nodarbošanos, kamēr tevi neurda lieta, kas patīk un rada mieru, neko nevari paredzēt. Man nebija ar ko salīdzināt, nekad līdz tam nebiju bijusi brīvmāksliniece. Tagad strādāju pat vairāk nekā agrāk, taču katra diena ir prieka pilna, katrs solītis veltīts sev pašai.
Tad jau īsti nav vajadzības stingri ievērot veselīgu dzīvesveidu?
Esmu izmēģinājusi dažādas diētas, dalītu uzturu, nedaudz no jogas, meditācijas un visu ko citu, daudz informācijas esmu guvusi no grāmatām. Bez sekām mana darbošanās nav palikusi, laikam jau esmu sevi izaudzinājusi.
Kā tas izpaužas dzīvē?
Tas ir pašsajūtas un izkoptas garšas jautājums. Kaut neesmu veģetāriete, veikalā eju garām desu, šķiņķu, gaļas un majonēzes stendiem. Es pat neredzu tos plauktus. Arī krējums, sviests un piens neattiecas uz mani. Man prātā nenāk ēst gaļu kopā ar kartupeļiem. Sāļu un treknu ēdienu atmetu kā šķiru.
Ēšana taču ir viena no lielākajām dzīves baudām. Vai dažkārt negadās atkāpties no savas pārliecības?
Kā nu ne! Nesēžu pie salātu lapām. Nesen biju Latgalē pie draugiem. Tur bija nokauta cūka. Kartupeļi, mērces, neprātīgi garšīgas kotletītes. Nevarējām atteikties, bet, kad ballīte beidzās, sāka sāpēt kuņģis, kas jau bija atradinājies no tāda ēdiena. Muhomorā arī grēkojam - ikdienā nereti ēdam mūsu pašu garšīgo marcipānu, bulciņas un kūkas. Taču, jo vairāk tauku štopēsi iekšā, jo sliktāk jutīsies un vecumdienās būsi vāķējams. Cilvēks ir tas, ko viņš ēd. Vari būt arī apaļīgs, ja tev tāda kompleksija no dabas dota, taču galvenais - nejusties kā tauku klucim.
Tagad vairs neievērojat diētas?
Man tās īsti nepadodas, kāpēc tad sevi mocīt? Turklāt es visu laiku kustos, tāpēc diētas man nav tik aktuālas. Taču laiku pa laikam cenšos apmeklēt sulu kūres vecajā Ķemeru sanatorijā. Katra sieviete var veltīt sev trīs četras dienas. Šāda kūre ir pamatīgs sitiens, kas pēc tam labvēlīgi ietekmē garāku vai īsāku laiku. Tā ir organisma atbrīvošana no liekā balasta un atpūta, kas izsit no nogurdinošā ikdienas ritma. Uz kūrēm braucu viena, tur gūstu zināšanas par veselīgu ēdienu, un man ir daudz brīvā laika, kuru varu veltīt sev, grāmatām, mierīgām pastaigām.
Interesanti uzzināt, ko un kā ēdat ikdienā? Piemēram, brokastīs?
Putras. Tas ir visvienkāršāk pagatavojamais un visveselīgākais rīta ēdiens. Auzu pārslas, griķi, prosa u.c. Ātri paēdam un esam priecīgi. Vīra spiediena dēļ putras gan vāru pienā.
Bet pusdienas? Vai vispār ieturat šo ēdienreizi
Mana darbavieta ir ģeogrāfiski ideālā vietā. Netālu atrodas krišnaītu un tibetiešu virtuve, tur labprāt pusdienoju. Man patīk, ka viņi daudz lieto dažādas garšvielas. Dažkārt apmeklēju ķīniešu ēstuves, jo man ļoti garšo jūras kāposti.
Daudziem cilvēkiem sāpīgs jautājums ir par vakariņām. Vēlu atgriežoties no darba, esi gatavs apēst pusvērsi.
Man vakariņas ir ļoti svarīgas, jo vēlu eju gulēt un vēlu ceļos. Īstenībā ēst gatavošana nav mana stiprā puse, taču, kopš manā dzīvē ienākusi tadžina, abi ar vīru esam laimīgi. Tadžinā gatavotais ēdiens atbilst maniem uzskatiem par veselīgu ēdienu un par tā gatavošanai nepieciešamo laika patēriņu. Tādā traukā aromātisku un gardu dārzeņu sautējumu var gatavot bez eļļas. Pēdējā laikā gan halturēju - izmantoju saldētus dārzeņus, bet princips paliek - salieku tadžinā dārzeņus un garšvielas. Protams, pievienojot saulē kaltētus tomātus eļļā, sautējums būs garšīgāks. Man neprasās nobeigumā pielikt ēdienam sviestu vai krējumu. Tadžina jau ir mans dzīvesveids. Mājās vienmēr ir daudz garšvielu, ēdiens ir smaržīgs, garšīgs un piesātināts. Arī vīrs beidzot tiek pie silta un veselīga ēdiena.