Dana Liene Priedniece: Pirmās dienas
Atvaļinājums sākās sešos no rīta Rīgas centrā. Nakti pirms izbraukšanas no pilsētas godīgi pavadīju, strādājot par viesmīli un pelnot brīvdienas. Man plecos ir mugursoma ar visu tūrisma ekipējumu, un gaidu, kad no Ādažiem atbrauks kursa biedrene Agnese Bindere. Pēc nepilnas stundas ar autobusu esam nonākušas līdz Salaspilij un sākam stopēt uz Daugavpils šosejas.
No rīta šoferi ir atsaucīgi un uzņem mūs savās mašīnās kā kafijas aizstājējus un iemeslu neaizmigt pie stūres. Sešu stundu laikā nokļūstam līdz "Pūdnīku skūlai", kas tapusi 1990.gadā Kaunatas pagastā. Saimnieki Ēvalds un Evija Vasiļevski mūs uzņem ar sātīgām, īstām latviešu pusdienām, un jau vakarā mēs ķeramies klāt pie mālu mīcīšanas.
Vakarā mūs ved uz kaimiņu mājām, kur tiek kurināta melnā pirts. Tas arī nozīmē, ka viss notiek kā agrāk - meitenes iet kopā ar meitenēm, puiši ar puišiem. Pati pirtī iešana notiek tumsā un pa pliko. Mēs, meitenes, arī paspējām veikt spa procedūras ar māliem un nopeldēties dīķī.
Otrā diena
Pamostamies teltī, jau pagalmā jūtama tikko ceptu pankūku smarža. Garšīgās maltītes šeit gatavo saimniece Evija, kas pēc izglītības ir mākslas zinātņu doktore. Pēc kārtīgām brokastīm dodamies kalnā un turpinām mācīties mīcīt, veidot un sauļoties.
Trešā diena
Rīts sākas ar ļoti priecīgu ziņu – ar iBiroja palīdzību beidzot tiksim klāt internetam! Nometnē radās neliela svētku sajūta, jo pilsētnieki ir noilgojušies pēc sociālajiem tīkliem un e–pastu informācijas.
Māls mūsu rokās sāk uzņemt apgriezienus – bļodas un podiņi paliek lielāki un formas - grandiozākas. Jūtu, ka drīz man sanāks putras bļoda vai pat maza vāzīte. Materiālus šeit rok paši saimnieki, un process no māla līdz podiņam notiek mazā uzkalniņa teritorijā.
Pusdienas laikā labu ziņu dod arī Rāznas nacionālā parka administrācija. Viņi šogad vēlas būt īpaši jauki un sola rīt gleznotājus izvadāt pa pagasta skaistajām vietām.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.