Dienas tauriņu paslēptuves ziemā

Tauriņus aukstajā  gadalaikā iespēja redzēt būs reti vai nemaz. Ziemu dienas tauriņi pavada dažādi - kā kāpuri, kūniņas vai pieauguši kukaiņi, kas paslēpušies dažādās vietās.

Tauriņu dzīve sākas ar olām. Tomēr dienas tauriņi parasti nepārziemo olas stadijā. No olām vasarā izšķiļas tauriņu kāpuri, un daudzi ziemu pavada kā nepieauguši kāpuri. Piemēram, zilenīši un zeltainīši vasaras otrajā pusē pēc barošanās ar lakstaugiem dodas turpināt barošanos un arī ziemot skudru pūžņos - vietās, kur pārcietīs auksto laiku. Entomologs V. Spuņģis stāsta, ka šo tauriņu kāpuri visu ziemu atrodas skudru pilnīgā aprūpē. Tos uzskata par “savējiem”, jo kāpuri izdala tādas pašas smaržvielas jeb feromonus kā skudras, un tāpēc tos pabaro, sasilda un sargā. Pūznī ir tumšs, neko nevar redzēt, tāpēc skudrām pat nerodas aizdomas par liekēžiem. Pavasarī kāpuri turpat iekūņojas un izlido. Ošu pļavraibeņi ziemo kā nepieauguši kāpuri, kas pavasarī vēl barosies. Vairākām tauriņu sugām ziemo pilnībā pieauguši kāpuri, kas izveido iekūņošanās kameru, visbiežāk zemsedzē. Iekūņošanās kamera ir kāpura izveidots iedobums kādā substrātā, piemēram, augsnē vai trūdos, un šajā kamerā kāpurs pārvēršas par kūniņu.

Lielākā daļa dienas tauriņu pavada ziemu kā kūniņas. “Rudenī kāpuri sameklē  drošas paslēptuves zemsedzē, zem koku mizām, kūlā, kā arī  cilvēku mājokļos un iekūņojas,” skaidro V. Spuņģis. Pavasarī  tie pārvērtīsies par pieaugušiem tauriņiem.

Pirmos pavasarī redzēsim tos tauriņus, kas ziemu pavadījuši kā pieauguši kukaiņi. V. Spuņģis min, ka tie ir parastais nātru raibenis, bērzu raibenis, papuves raibenis, acainais nātru raibenis, krūkļu baltenis jeb citrontauriņš. Entomologam ir aizdomas, ka arī lielais nātru raibenis ziemo pieaudzis, jo tas arī ir viens no tiem tauriņiem, kas pavasarī redzams viens no pirmajiem. “To varētu izskaidrot ar klimata izmaiņām,” domā V. Spuņģis. Tuvojoties aukstam laikam, pieaugušie tauriņi meklē drošas paslēptuves koku dobumos, mizu spraugās, alās, putnu būrīšos, zemsedzē, neapkurinātās cilvēku mītnēs un malkas grēdās - vietās, kur ir sauss, nav nokrišņu, temperatūra ir ap nulli, kas pavasarī neapplūst un ir nesasniedzamas plēsējiem (putniem un sīkajiem zīdītājiem). Svarīgs noteikums ziemošanas vietai ir vienmērīga temperatūra ziemas laikā, tāpēc tauriņi zem koka mizas izvēlēsies paslēpties stumbra Z pusē, kas saulē tik ļoti neuzsils.
Ziemošanas laikā tauriņu organismā samazinās ūdens daudzums, pēc funkcijām cilvēka asinīm līdzīgais šķidrums, kas sastāv no taukiem, olbaltumvielām un cukuriem - hemolimfa - kļūst biezāka un darbojas kā antifrīzs. V. Spuņģis norāda, ka viens no draudiem ziemojošajiem tauriņiem ir to ķermeņa sasilšana. Tādā gadījumā kukaiņi iztērē tauku rezerves un tiem pietrūkst enerģijas, lai sagaidītu pavasari. Ja tauriņi un citi kukaiņi pavada auksto laiku Tavā mājā, pirms kurināšanas entomologs aicina salasīt ziemotājus, un, nesildot rokās, aiznest tos uz kādu citu ēku, ko nav paredzēts apsildīt, piemēram, šķūni vai pagrabu.

* sadarbībā  ar entomologu V. Spuņģi.

Raksts tapis sadarbībā ar DabasDati.lv.