Tad ap plkst.
12.00 atkal nākošā cope un ir. Gribēju tīt auklu, bet ne no vietas.
Turu un domāju - kurš padosies -es vai zivs. Tad beidzot zivs piekāpās
un es varēju sākt tīt auklu. Tā gandrīz līdz laivai un tad tik sākās.
Redzēt viņu neredzu, bet tā sāka skriet uz visām pusēm, (vai pirkstus
nobeidzu turot spoli) gan zem laivas, gan zem uztveamā tīkliņa gan
atkal projām pa ezeru. Domāju, ka auklas garums neizdos. Tā kādas 40
minūtes. Beidzot dabūju pie laivas augšā un tavu trakumu cik tā liela
un skaista.
Nākošā doma kā to dabūt iekšā uztveramajā tīklā, jo tīkliņa
diametrs tikai 85 cm. Bet ak tavu brīnumu uzmaucu tīkliņu uz galvas un
tā ievēlās tīkliņā, bet nākošā doma- vai tīkliņš izturēs, nav jau
nekāds jaunais. Tad man vīrs palīdzēja ievilkt to zivi laivā. Liela gan
un smaga. leca pa laivu kā traka. Domāju salauzīs vēl laivu un izlēks
ārā.
Nosvērām un svars bija pie 12 kg.
Atbraucām un aizvedām uz veikalu nosvērt un tās svars bija 11.55 kg un 114 cm gara.
Nofotografējām, grūti gāja, jo nevarēju tik smagu noturēt.
Makšķerrīki: ņevas spole, īsa sameistarota makšķere, koši dzeltens / balts šūpiņš.