Dīvainās govis, kurām tīk ganīties zem ūdens
Kartē skatoties, Floridas pussala salīdzinājumā ar visu Ziemeļamerikas kontinentu šķiet tikai tāds nieks vien. Taču, līkumojot pa slavenās Maiamibīčas ieliņām, kurās nav iespējams atrast brīvu vietu auto atstāšanai, vērojot pārpildītās ielas, cilvēku straumi, kas plūst no skaistās balto smilšu pludmales uz kafejnīcām un dārgajiem veikaliem, pārņem milzīga vēlme griezties apkārt un pēc iespējas ātrāk tikt no tā visa prom. Šādas izjūtas aizved pārdesmit kilometru uz dienvidiem, uz Kīlargo, kas ir pirmā no Floridas dienvidu salām, sauktām par atslēgām (key). Tās savā starpā savienotas ar tiltiem līdz pašam tālākajam kontinenta dienvidu punktam — Kīvestai.
Zemūdens ganības
Kīlargo ir lielākā sala Floridas arhipelāgā, kas izstiepusies 53 km garumā. Vieta, kur Atlantijas okeāns sevi ielocījis Floridas šaurumā, tās apmeklētājiem piedāvā krāsainus koraļļu rifus un tālab tiek saukta pat par nirēju pasaules galvaspilsētu. No daudzajām piekrastes viesnīciņām — vien dažu minūšu laivas brauciena attālumā — kā ar roku aizsniedzamas ir arī Evergleidsas Nacionālā parka mangrovju audzes.
Kad iedomājas, ka tas ir tikai tāds punktiņš lielajā Savienoto Valstu kartē, rodas sajūta, ka nodarbojamies ar Nemirstīgā Kašķeja dzīvības meklēšanu, pa kārtai vien atklājot ko jaunu un neredzētu. Bet pats kodols man šķiet parādāmies lamantīna (manatee — angļu val.), saukta arī par jūras govi, izskatā.
Lamantīnu pirmajā brīdī nezinātājs var noturēt par roni, bet tikai līdz brīdim, kad jūras govs izbāž savu purnu laukā no ūdens — pretī lūkojas divas ziņkāras acis, un gaisu ieinteresēti ošņā pagarš šņukurs.
Interneta avoti vēsta, ka pavisam sastopami piecu veidu lamantīni: Amazones, Floridas, Antiļu, Rietumāfrikas lamantīni un dugongi, kas apdzīvo Āfrikas austrumu piekrastes, Indijas, Āzijas un pat Austrālijas ziemeļdaļas piekrastes. Šie pelēkbrūnie jūras zīdītāji izaug apmēram 3—4 m gari, un to svars sasniedz pat 540 kg. Turklāt dzīvnieki nepārstājot augt visu mūžu, kas dažreiz var sasniegt pat 60 gadus.
Ievērojamais svars lamantīniem palīdz noturēties ūdenskrātuves dibenā, kur tie ar savām pleznveidīgajām ķepām, kas var lepoties pat ar trim vai četriem nagiem, sarauš zāli, ko pēc tam sastūķē mutē. Dienā lamantīniem, lai uzturētu savu ķermeņa temperatūru, esot jāapēd viena desmitā daļa no sava svara, kas ļauj iedomāties jūras govis kā čaklas jūras dibena attīrītājas. Lamantīnus mēdz salīdzināt ar ziloņiem to svara, grumbuļainās, mīkstās un nedaudz spalvainās ādas, kā arī īsā snuķa dēļ. Zinātnieki pat apgalvo, ka lamantīni kādreiz esot bijuši sauszemes dzīvnieki.
Floridas lamantīni (Trichecus manatus latirostris) ir vislielākie no saviem sugas brāļiem. Tie ēd dažādas aļģes, mangrovju lapas, upju un jūras zāles. Floridas piekrastes iedzīvotājiem ir iespēja ieraudzīt lamzīgās jūras govis pavisam tuvu, jo tām tāpat kā gaiss elpošanai sevis veldzēšanai, izrādās, ik pa laikam ir nepieciešams saldūdens. Braucot laivā garām piestātnei, kļuvām par lieciniekiem skatam, kur lamantīnu mātīte ar savu mazuli riņķoja ap piestātni, lai padzertos saldūdeni no šļūtenes strūklas, ar ko kāda sieviete laistīja dēļus.
Lamantīni ir aizsargājami dzīvnieki, tādēļ bailes no cilvēka ir izzudušas pat no zemapziņas dzīlēm, kur tās varētu būt saglabājušās no Kolumba laikiem, kad jūras govis medīja lielā gaļas daudzuma dēļ. Pat vēl vairāk, kad sieviete krastā pēc mūsu gida ieteikuma ielaida ūdenī šļūteni, piedzīvojām to, ko gids jau bija paredzējis, — abas jūras govis piepeldēja pie dokiem un iesūca šļūteni šņukurā, lai labāk varētu atdzerties saldūdeni, ar savām pleznveidīgajām ķepām to pieturēdamas un laiku pa laikam viena otrai to atņemdamas.
Lai arī lamantīni vairs netiek medīti un pret tiem izturas saudzīgi, to skaits katru gadu samazinās. Sadursmes ar laivām tiek minētas kā galvenais faktors lamantīnu populācijas sarukumam, tādēļ seklākās vietās ir uzstādītas brīdinājuma zīmes par ātruma samazināšanu. Jūras govju izplatīšanās ir lēna arī tāpēc, ka tās spēj vairoties tikai no 10 gadu vecuma, grūtniecība ilgst 12 mēnešus un tā iespējama tikai katru piekto gadu. Īpaši liela lamantīnu skaita samazināšanās bija vērojama 60.gados, kad Floridā sākās aktīva piekrastes apbūve, kas mierīgajam krastam atnesa jaunas mājas, atkritumus, tūristus un viņu ātros peldamrīkus. Floridas štats katru gadu uzskaita peldošās jūras govis, un šobrīd to skaits tiek lēsts ap kādiem 2000 dzīvniekiem.
Ja vēlaties Floridas zemūdens pērles ieraudzīt paši savām acīm, Floridas štats piedāvā gan snorkelēšanas, gan niršanas braucienus, kuros sola peldēšanu kopā ar lamantīniem. Tūre sākas 6.15 no rīta, ilgst trīs stundas. Snorkelētājiem tā izmaksā 35 ASV dolārus, nirējiem — 75 dolārus bez ekipējuma īres.
Informācija par snorkelēšanu vai niršanu ar lamantīniem var atrast Birdsunderwater.com un Crystalriverflorida.net.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.