Andra gan nav pirmā Seces ekociemata iedzīvotāja, pirmā celtne te bijusi velēnu būda, kurā apmēram gadu dzīvojis kāds vīrs, taču laikazobs būvi pieveicis, un tagad Sergejs te ierodas brīvajā laikā, lai liktu lietā savas amatnieka dotības, veidojot ciemata iekārtojumu.
Nav sektanti
Biedrības Zaķis un citi zvēri veidotājs Ingus Zālītis, kuru patālu no lielajiem ceļiem meža ielokā izveidotajā apmetnē satiekam brīdī, kad viņš no sētas mietiem būvē kādu dīvainu kupolu, stāsta, ka ekociemata idejas pamatā ir virziens - lauki, taču tālāk jau katrā ciematā šis lauku virziens var tikt attīstīts citādi. «Vienam pamatā ir vērtību maiņa no pilsētas kapitālisma, kur valda uzstādījums - pārdod vai mirsti, uz laukiem, kur veidot dzīvi kopienā ar domu - sadarbojies un draudzējies. Citam galvenā doma ir attīstīt laukus, lai tie neizmirtu vai netiktu pārvērsti par pasaules atkritumu izgāztuvēm, vēl citiem tā ir iespēja augt savā radošajā attīstībā, dzīvot brīvāku, garīgi pilnvērtīgāku dzīvi tuvāk dabai un Dievam,» saka Ingus, kas pats tikai ar vienu kāju ir laukos, ar otru pilsētā - Jūrmalā, kur viņš ir pasaku mājas Undīne vadītājs. Ingus gan piebilst, ka ar reliģiju Zaķim un citiem zvēriem nav nekāda sakara, lai gan daudzi uz viņiem raugās ja ne gluži kā uz sektantiem, tad mazajiem meža dīvainīšiem gan, un reliģiju pētnieki pasaulē ekociematu ideju pat klasificē kā jaunā laikmeta reliģisko kustību.
Pagaidām to, kas Latvijā vēl attīstības stadijā esošos ekociematus izvēlas tikai brīvdienās, ir vairāk nekā pastāvīgo iedzīvotāju, kas, pēc ekociematu pētnieka Artūra Poļa domām, tomēr esot labs sākums. «Nav jau viegli tā uzreiz mainīt dzīvesvietu, vidi un dzīvesveidu. Vispirms cilvēkam jāiepazīst un jāpieņem ekociemata ideja, jāiepazīst vide un jāsaprot, vai viņš tiešām vēlas dzīvot pēc tur valdošajiem principiem, jāiegūst zeme, jāiekārto mājvieta. Ārzemēs ekociematos arī ir virkne vagoniņu, tā saucamās karavānas, kas daudziem ir pirmais solis uz to,» stāsta Artūrs.
Radošās izpausmes
Tie, kas ierodas Seces ekociematā, lielākoties ir cilvēki ar māksliniecisku dvēseli, jo Zaķa un citu zvēru idejas pamatā ir tieši radošās pašizpausmes virziens, kas te jau ilgāku laiku tiek veiksmīgi īstenots. Izveidota keramikas darbnīca, notikuši radošie semināri, nodarbības, uzbūvēta maizes krāsns vardes formā, kur jau drīzumā varētu izmēģināt pirmo cepienu, veidoti dažādi vides objekti, skulptūras. «Mēs piedāvājam cilvēkiem šeit izjust un paveikt to, ko viņi nevar pilsētā, - spēlēties ar akmeņiem, mīcīt mālus, izzināt dabu, ko tā dod un ko ar to var paveikt. Pie mums nāk arī vietējie iedzīvotāji - cilvēki, kas dzīvo laukos, bet viņiem interesē tas, ko darām,» stāsta Andra, rādot pēdējās nodarbībās apgleznotos akmeņus un beidzot atklājot, kas tas par kupolu, ko vīri nupat uzslējuši. Tā esot maizes māja - jumts maizes krāsnij un cepējiem.
Nesen saņemts apstiprinājums par piešķirto finansējumu Amatu mājas ar dažādām radošajām darbnīcām celtniecībai, kuru iespējams varētu sākt būvēt jau šogad. Andra piebilst, ka būtisks ekociematu, konkrēti seciešu, pienesums ir arī degradēto teritoriju sakopšana.
Pilnu rakstu lasiet laikraksta Diena trešdienas numurā!