Tas vien norāda uz to, ka rudens depresija ir pārejošs periods, skaidro eksperti. Rudenī piezogas nogurums, melanholija, skumjas, nemiers, aizkaitināmība. Līdzīgas izjūtas cilvēki piedzīvo pavasarī, ziemā, mazāk vasarā. Tomēr ne visiem krāsaino lapu laiks ir depresijas laiks. Daži šo gadalaiku bauda ar prieku.
Ir teorija, kas rudens depresijas esamību skaidro ar saules gaismas trūkumu. Rudenī tās kļūst mazāk un tieši saules trūkuma dēļ organisms izstrādā mazāku seratonīna - laimes hormona daudzumu, ar to savukārt izskaidrojams pastāvīgi slikts garastāvoklis un nervozitāte. Tāpat rudens pēc vasaras ir adaptācijas laiks, stāsta S.Dūšelis. Rudenī jādara vairāk – jālaiž bērni skolā, pieaug darba apjoms, kas veicina stresu, nomāktību. Lai izvairītos no depresijas vairāk jāplāno savs laiks. Tāpat omu uzlabo fiziskās aktivitātes un pastaigas svaigā gaisā. Jāizvairās no tādām aktivitātēm, kas prasa daudz enerģijas un rada nogurumu. Piemēram, grāmatas lasīšana līdz vēlai naktij otrā rītā atspēlēsies ar nogurumu. G.Bušs atgādina, ka bieži depresijas iemels ir tas, ka cilvēks sevī ir "paturējis kaut ko, kas rada šīs nepatīkamās izjūtas". Ir jāanalizē sevi – jāuzdod jautājums - kas notiek ar mani? Palīdz dalīšanās izjūtās ar līdzcilvēkiem.