Mūzika arī aiz loga
Viesistabu pieskandina mūzikas kanāls lielā televizora ekrānā. Tagadējo dzīvesstilu ne salīdzināt nevarot ar laiku, kuru mierīgas mājvietas meklējumos Aigars pavadījis klosterī pie Rīgas Katoļu ģimnāzijas Āgenskalnā: "Bijība uz mieru un klusumu bija tik liela, ka mūziku tur klausījos tikai austiņās." Viņš neilgā laikā paspējis gūt raibu raibo mājvietu pieredzi - dzīvojis pie vecākiem, pie draugiem, izbaudījis gadu koju dzīves. Tomēr stāstījums par tagadējo mītni var būt pilnīgs tikai tad, kad līdzās ir Agnese, neslēpj Aigars, uzsmaidot draudzenei, kas nāk ar tējas krūzēm.
"Ja es rakstītu sludinājumu par šo dzīvokli, tad noteikti kā īpašu ekstru pieminētu putnu čivināšanu aiz loga," dabas tuvumu uzsver puisis. Ne velti ik gadu kopīgi ar draudzeni viņi Latgalē kaut reizi dodas uzkāpt Mākoņkalnā - tur var gan apbrīnot dabas bagātību, gan kaudzēm sasmelties iedvesmu. Tomēr darbs un studijas abus nepielūdzami atveduši uz galvaspilsētu. Savu laimīgo mākoņmaliņu pāris pusgadu radis īrētā divistabu dzīvoklī Lokomotīves ielā.
Padomjlaika nostaļģija
Īrnieki uz šo mītni atveduši vien dīvānu, televizoru un datoru, dzīvokļa saimnieces atstātais interjers atgādina par padomjlaiku stilu. "Pirmo nedēļu bija tā jocīgāk, kamēr pieradām. Apaudzējam ar savām lietām. Tagad jau vecākiem sakām, ka braucam uz mājām," stāsta Agnese.
"Nē, noteikti nav!" jautāts par latgaliskiem akcentiem dizainā, pārliecināti atsaka Aigars. "Vecāku dzīvoklī ir eiroremonts - nu, kas tur par Latgali? Latgale - tie ir cilvēki. Sabrauc ciemos draugi - tā ir īstā Latgale!"
Viesistabā uz grīdas ir plašs, brīvs laukums - tieši tik liels, lai tur aplītī sasēstu bariņš draugu. Šajās sienās lielā cieņā ir spēles, un laiks rit nemanot ar Monopolu vai veco, labo Ričuraču. "Tā ir tik nežēlīga spēle, vajadzētu aizliegt bērniem!" smejas mūziķis, atminoties pēdējo sīvo cīņu ar Agnesi.
Vilcienus nedzird
Lai gan tepat ik pa laikam dzelzceļa sliedes norībina vilcieni, šī skaņa aiz pieraduma jau kļuvusi teju nedzirdama. Ar rajonu abi ir ļoti apmierināti. Sākumā gan prāts nesies uz kādu Stradiņa universitātei tuvāku vietu - teju visus grāmatu plauktus dzīvoklī aizņem Agneses Eiropas ekonomikas un biznesa un Aigara Starptautisko attiecību augstskolas mācību literatūra. Taču šis dzīvoklis gan ar cenu, gan ar iekārtojumu iekarojis jauniešu sirdis. Nemaz tik tālu neesot - vispirms 15.trolejbuss, fiksa pastaiga caur Centrāltirgu, vēl gabaliņš sabiedriskajā transportā, un augstskola klāt! Draugi arī dzīvojot netālu. Brauciens ar 15.trolejbusu vien esot ko vērts, gluži kā viesošanās Latgalē - pa ceļam ir Lubānas, Rēznas un Daugavpils iela, stāsta Aigars. Ne mazāk svarīga ir iespēja ar vilcienu aizlaist uz jūru - daudz tuvāk nekā no Latgales.
Durvis verot, dzirdi noskan vēja zvani, un, lai gan tiekamies pirmo reizi, uz atvadām saņemu latgaliski draudzīgu apskāvienu. Vakarpusē mūziķim gaidāmi nākamie viesi - kursa biedru lokā tikšot svinēts arbūzu pārtijs.