Nams Brīvības bulvārī 32 ir drūmi tumšs (otrajā stāvā studenti slīgst pārdomās par filozofiju) un lietišķs. Padomju laika skatlogi plaši un pircēju uzrunājoši pat pēc merkantilajiem mūsdienu standartiem, taču šis Brīvības bulvāra posms tik rosīgs, ka tur reti iespējams apstāties, lai ieskatītos vitrīnās, kādam neuzgrūžoties.
Ceturtdienas pēcpusdienā gāž lietus un kafejnīcā, ko esmu
pamanījis jau agrāk un asociatīvi noturējis par Latvijas pasta
iestādījumu (līdzīgas krāsas kā līdzās esošajam pastam, nosaukums
Indekss), ieskrienu nopurināties. Tur var iegādāties līdznesamo
kafiju, maizītes un salātus, bet, pavēries apkārt plašajā, tukšajā
telpā, es apsēžos un palieku ieturēties uz vietas. Indeksā ir
aicinoši kā dzelzceļa stacijas uzgaidāmajā telpā - tādā tīrā un
plašā. Liekas, ka apsēžoties kaut kur aizceļosi. To rosina domāt
arī tūrisma informācijas un Biļešu servisa stends pie ieejas
kafejnīcā.
Starp balti flīzētajiem "stāvokļiem" (stāvgaldiņiem), cietajiem
finiera sēdekļiem un pamatīgajām betona flīžu grīdām ir saskaņa.
Melnos griestus ar atsegtajām ventilācijas caurulēm maskē melns
audums, ar ko tās pārvilktas. Uz paaugstinājumu pie galdiņiem, no
kuriem skats uz Brīvības bulvāra liepu aleju, ved divi krietni
plati, klasiski betona pakāpieni. Sienā starp vitrīnām ir sirsnīga
niša, kurā ir ļoti maz vietas, taču, par spīti funkcionalitātei,
tajā ir ierīkota sēdvieta un galdiņš. Uz tualeti pusstāvā, kas
diskrēti slēpjas aiz lielas sienas, ved šauras betona kāpnes.
Izņemot atturīgi moderno sanitāro aprīkojumu, labierīcībās ir
akurāt tāds pats dizains kā pašā kafejnīcā - sienas baltas ar knapi
manāmu gaišzaļu rūtiņu.
Sendviču maizi Indeksā cep uz vietas. To var redzēt - uz ceptuvi otrajā stāvā ir stikla siena. Sendviči ir apmierinoši, kafija mūsdienās, šķiet, vairs nevar būt slikta, jo tiek gatavotas mašīnās, gardie salāti ir nevis zvirbuļa deva, kā tas mēdz būt ar līdznesamajiem salātiem vairumā vietu, bet cilvēkam piemērota porcija. Saldajā ir biezpienmaizītes, "saktas", sausiņi - tradicionāli Latvijas konditorejas atribūti mūsdienīgā tīrā sniegumā.
Kad ēdiens jau notiesāts, Indeksā vēl pakavējos, jo skats uz steigas un lietus slacīto ielu ēnainās liepu alejas fonā atgādina, cik reti sanāk bezmērķīgi vērties uz dzimto pilsētu.