Ar modi tam nav sakara
Atvērtais plānojums kā mājokļa organizācijas princips mūsdienu izpratnē parādījās jau XX gs. 50.- 60.gados. Taču patiesībā var teikt, ka tā ir atgriešanās pie arhitektūras pirmsākumiem. Paņēmiens visu dzīvi organizēt vienā lielā telpā ar pavardu pa vidu bija izplatīts jau pirmatnējās kopienas laikā; to pašu principu varam redzēt arī daudz nesenākas vēstures pieminekļos mūsu pašu Brīvdabas muzejā.
Savukārt nodalīto telpu princips, nākot modē atvērtajam plānojumam, nebūt nekļuva mazāk aktuāls un joprojām var tikt izmantots arī ļoti modernos mājokļos. Izšķiršanās ir mājokļa iemītnieku paradumu un vajadzību jautājums.
Kas katram vajadzīgs
Nav arī taisnība, ka atvērtā plānojuma virtuve ir mazāka vai mazāk pilnvērtīga nekā nodalītā. Protams, tā var būt, ja mājoklis ir mazs vai tā saimnieki neaizraujas ar gatavošanu un lielām maltītēm mājās. Taču tikpat labi atvērtā virtuve var aizņemt teju pusi no lielas privātmājas pirmā stāva un būt tās centrālā vieta - funkcionāli daudz pilnvērtīgāka par mazītiņu nodalītu mikrorajona standarta dzīvokļa virtuvīti. Ja plānojat jaunu mājokli, ļoti rūpīgi jau laikus apdomājiet visus savus ieradumus attiecībā uz gatavošanu un ēšanu. Tad arī sapratīsit, vai jums labāka būs atvērta vai nodalīta virtuve un cik lielai tai jābūt.
Ja plānojat jaunu dzīvokli, apdomājiet:
- Cik daudz un svarīgas jums ir garšvielas
- Vai daudz lietosiet (tātad arī mazgāsiet) svaigus dārzeņus
- Vai mājās glabāsiet vīnu
- Cik lielu vajag saldētavu, varbūt vajadzīgs otrs ledusskapis
- Vai ēdienus grilēsiet
- Kur glabāsiet traukus - plauktos virtuvē vai stiklotos skapjos istabā
- Vai jums vajadzīgs bārs utt.
Virtuve kārtīgajiem
Lielākais atvērtās virtuves mīnuss ir virtuves jezgas ienākšana dzīvojamajā telpā, iespējams, pat guļamzonā, ja arī tā ir kopējās telpas sastāvdaļa. Gatavošanas procesā ir grūti saglabāt laboratorijas cienīgu kārtību - krājas netīri trauki, katli, pannas, burkas, kaut kas izlīst, kaut kas saplīst, un kur tad vēl smakas!
Ja turpat blakus tiek klāts galds ciemiņiem, sanāk, ka ēdat pa vidu šai jezgai. Ja turpat ir gulta un jums slinkums pēc viesībām novākt virtuvi, rēķinieties ar skatu, ko ieraudzīsit mostoties.
Cīņai ar smakām, protams, ir nosūcējs - atvērtā virtuvē tam noteikti jābūt jaudīgam.
Cīņai ar pārējo jums jāliek lietā savas kārtības iemaņas. Vai arī laikus jāparedz iespēja virtuves telpu vai daļu no tās, kur rit aktīvākā gatavošana, tomēr nodalīt - ar slīdošu sienu, īpaši iebūvētām skapja durvīm, aizslietni vai aizkaru.
Vai nebūs vienmuļi?
Otrs atvērtās virtuves mīnuss, īpaši mājokļos, kur tikpat kā visas funkcijas satilpinātas vienā kopējā telpā, var būt tas, ka... ir tikai viena telpa! Dzīvojot tādā, ar laiku var likties nomācoši, ka visa ikdiena jāpavada vienās sienās. Arī ja atnāk ciemiņi, parasta lieta ir sadalīšanās pa bariņiem, un būtu foršāk daļai nolīst virtuvē. Kurš tad nezina - labākais tusis parasti notiek tieši virtuvē!
Ja nodalīt, tad gana lielu
Kas atvērtai virtuvei mīnusi, tas nodalītai plusi. Gatavošanas jezga paliks tikai tur, visa māja nesmirdēs pēc piedegušiem pīrāgiem, būs kur īpaši omulīgi patusēt ciemiņiem.
Taču atšķirtība vienlaikus ir arī šādas virtuves mīnuss. Īpaši, ja tā nav liela un tajā jāpavada daudz laika - tā ir telpa bez saiknes ar pārējo mājas atmosfēru un funkcijām. Kamēr citi baudīs vakaru dzīvojamajā istabā, kāds rosīsies pa virtuvi. Galds klāts viesistabā, un ēdieni cauri koridoram jāstiepj garu gabalu. Tāpēc ideāli, ja nodalītā virtuvē nav tikai gatavošanas funkcijas, bet ir arī ēdamzona, taču tad telpai jābūt pietiekami lielai. Ja virtuvīte maza, apsveriet iespēju, vai tomēr nenojaukt sienu un nesavienot to ar lielo istabu. Atvērtā virtuve, kaut arī neliela, no pārāk mazas nodalītās atšķiras ar daudz plašākām un organiskāk savienotām funkcijām - tā ir telpa gatavošanai kopā, ēšanai kopā un dzīves baudīšanai kopā.
Virtuve kā lego
Atvērtās virtuves multifunkcionālisms var ietekmēt arī tās iekārtojumu. Pēdējos gados populāri kļūst tā sauktie virtuves moduļi - visas virtuvei būtiskās funkcijas (plīts, cepeškrāsns, ledusskapis, trauku mašīna) iebūvētas atsevišķās brīvstāvošās vai viegli kopā saliekamās mēbelēs, tādos kā galdos. Pēc vajadzības var mainīt to izvietojumu vai pārvācoties pārvest uz citu māju vai vasarnīcu - vajadzīgi tikai štepseļi sienā!
Arī darba un galda virsmas atvērtā virtuvē var būt daudzfunkcionālas. Izplatīts paņēmiens ir ēst pie tās pašas virsmas, kur gatavo (tikai apdomājiet jau iepriekš, vai jums tiešām būs ērti un omulīgi diendienā ēst, sēžot uz paaugstināta beņķa kā bārā).
Ēdamgalds var būt darbagalds - novāc brokastis un liec virsū laptopu vai šujmašīnu! Ērti šādās virtuvēs būtu saliekamie krēsli - pie vajadzības novācami, lai lieki neaizņem telpu (tikai tad jāparedz vieta, kur tos glabāt).
Pavarda siltums
Jebkurš raksts par virtuvēm būtu nepilnīgs, ja tajā neatgādinātu visiem zināmo, tomēr dzīvē bieži nenovērtēto tēzi par mājas pavarda īpašo nozīmi. Jau no senlaikiem tas bijis izdzīvošanai būtiskākais mājokļa elements. Mūsdienās labai dzīvei ar siltumu un pārtiku nepietiek - vajadzīgs arī tas siltums, kas ļauj mums pārtikt vienam no otra. Arī šis siltums ir jākurina virtuvē - ģimeniskākajā un mājīgākajā jūsu mājas vietā.