Jubileja bez dāvanas. Vēstules jubilārei
Mana māmiņa savukārt pirms nozīmīgas apaļas jubilejas lūdza visus draugus, radus un kolēģus, lai viņi jebkādu dāvanu vietā uzraksta jubilārei vēstuli. Daudziem šī patiesi izrādījās grūtāk sagādājama dāvana nekā jebkas cits, kas būtu pirkts vai speciāli gādāts. Toties tagad — jau pēc diezgan daudziem gadiem — šīs vēstules joprojām pauž rakstītāju domas, atmiņas, dažādus jautrus brīžus, personiski nozīmīgus sīkumus, par kuriem pati jubilāre jau bija piemirsusi. Grozs, kurā vēstules glabājas, izstaro īpašu enerģiju, jo tāda tā bija ielikta šajā nenovērtējamajā dāvanā. Katrs sveicējs jubilārei patiesi bija veltījis laiku un domājis par viņu.
Savas meitas jubileju (četri gadi) rīkojot, aicinājām ierasties ar pašu gatavotām dāvanām. Tās bija draugu savērtas krellītes, pašu gatavoti zīmējumi un līmējumi, meistarojumi no čiekuriem un zariem, kāds bija sagatavojis apdarinātu fotogrāfijas rāmi, cits — "dāvanu karti" ar aicinājumu vienu dienu pavadīt pie sveicējiem. Visas šīs ar mīļumu un lielu rūpību gādātās dāvanas tiešām nāca no sirds.
Vēl gribēju teikt — virsraksts šai privātās dzīves diskusijai nav īsti precīzs, jo runa nav par jubilejām bez dāvanām, bet gan par jubilejām ar īstām dāvanām.
Linda, lasītāja
Rakstiet: [email protected] vai Diena, Mūkusalas iela 15, Rīga LV 1004
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.