Jūra, velosipēdi, jūra!
Spā un teniss
Vējš ir nikns, taču Dāvis un Terēze arī ietipina jūrā. Meiteni nogāž vilnis, taču mazā neraud. Saķer mammas roku un droši skrien tālāk. Viļņi mūs dauza, taču mēs ar Katrīnu metamies ņurkot. Dzīve ir izdevusies!
Kad bērni aiziet slaucīties, Inese rāda, kā viņa jūrā skrien. Nostājas paralēli krastam, ūdens sniedzas gandrīz līdz viduklim, un — aiziet! Es arī pamēģinu. Nav vienkārši. Pretstraume ir spēcīga, gan tad, kad viļņi metas krastā, gan tad, kad raujas atpakaļ. "Labāk par jebkuru trenažieri! Spā par velti!" Inese sauc. Vasarā jūrā viņa peld divreiz dienā — no rīta un vakarā. No rītiem peld viena — kamēr bērnus pieskata tētis, viņa aizminas līdz jūrai. Pusdienlaikā vai vakarpusē peldēties brauc visi. "Tad es ķeru mirkli, jo jāskatās bērni." Savukārt ziemā Inese jūrā peld reizi nedēļā vai divās. "Man patīk peldēt pavasarī, kad ūdens ir vēss, bet gaiss jau silts. Kad silda pirmie saules stari." Ziemā formas uzturēšanai pietiek ar jūru vien? "Visu ko vajag. Es esmu vingrotāja," Inese stāsta, ka ķermenis nemīl slinkošanu.
Terēze un Dāvis gaida krastā. Drebinās, zosāda kā bruģis un matiņi uz ādas sacēlušies stāvus. "Lai rūdās," saka Inese. Pirmais bērns, dēls, kuram tagad 20 gadu, bijis slimīgs. Sapratusi, ka bērni ir jārūda, un Katrīna ieradināta gulēt ratiņos ārā -20 grādu salā. Kaimiņienes gan likušas Inesei manīt, ka tā ir bērna saldēšana. Toties Katrīna savu pirmo angīnu izslimojusi, kad mācījusies 6.klasē. Savukārt Inese atceras, ka reiz paaugstināto temperatūru izārstējusi ar ziemīgu peldi. Lieki jautāt, vai uz jūru ņem līdzi ausu irbuļus, lai iztīrītu slapjās ausis. Šie nav nekādi siltumnīcas stādi. Viņus līdz šim ausu sāpes neesot piemeklējušas. Ausu sāpes nav tipiska liepājnieku kaite, lai arī tā varētu šķist.
Katrīna nesen atgriezusies no tenisa nometnes Jūrmalā. Arī Dāvis esot tenisa spēlētājs. Viņam šī ir pirmā vasara uz velosipēda, tāpēc zēns mums rāda, ka spēj braukt arī pa smiltīm un kalnā. Neizdodas. Nokrīt. Raud. Uz tām sāpēm Inese apsola saldējumu. Kad asaras nožuvušas, Dāvis atkal brauc. Sauc, lai skatāmies. Puika dūšīgi uzminas un strauji nobremzē. "Eseses pastāstīšu kaut ko, labi?" viņš aizelsies saka. "Vienam puikam, par mani lielākam, reiz bija tā — viņš brauca ar Kates riteni un nospieda priekšējās bremzes, un apgāzās otrādi."
Dāvis riteni pa šķembām stumj basām kājām. Neduras? "Nee." Lai arī Kučinskiem neesot lauku māju, staigāt basām kājām bērni nebaidās. Kā nu ne, ja Liepājas jūrmalas smiltis ir tik zīžainas.
Suši un pankūkas
Pie runāšanas nav tikusi Terēze! Ko tu vasarā darīji? "Es esmu ziemas bērns, ne jau vasaras," viņa nosaka nedaudz lepni. Dzimusi ziemā, tāpēc ziema viņai patīkot labāk nekā vasara. Tāpat kā tētim. "Bet vispār es esmu dziedātāja," Terēze precizē savu hobiju.
Kas garšo Kučinsku ģimenei? "Suši!" atkan daudzbalsīgi. Paši rullējot, paši ēdot. Arī Dāvis nesen uzrullējis sev vienu suši. "Man pica garšo, un saldējums arī," puika piebilst. Tētis esot vienīgais veģetārietis ģimenē. Arī viņam garšojot sēņu zupa un pankūkas, jo īpaši ar svaigām zemenēm. "Pankūku cepšana mums ir iemīļots rituāls," — tā Inese. Viņa pankūkas ēd ar savas atveidojamās Skroderdienu Pindacīšas vērienu? "Nē. Daudz nevar, man uzreiz iet labumā." Nu jau vairākus mēnešus viņa cenšas ievērot veselīgāku dzīvesveidu, tai skaitā atmetusi smēķēšanu.
Kā Inese sevi baro garīgi? "Mājās atslēdzos no darba, darbā — no mājām. Pabūt vienai sanāk reti. Nemaz nemāku būt viena, allaž apkārt kāds čalo." Tieši tāpēc Inese šovasar mācās atpūsties. Nedarīt neko. "Tas nemaz nav viegli. Teātris daudz paņem un daudz dod. Līdz šim biju dzīvojusi patēriņa režīmā, prāts un ķermenis ieslēgts uz maksimuma." Ne velti viņa un kolēģis Egons Dombrovskis kļuva par Liepājas teātra simpātijām un ieguva dāvanu kartes skaistumkopšanas un veselības salonā, kā arī restorānā. Inese ir liepājniece un Liepājas teātra aktrise no 1993.gada.
Drīz klāt jaunā sezona. Inese to atklās 11.septembrī ar Sūzetas lomu M. Kamoleti Pidžama sešiem, šosezon viņu redzēsim arī A. Vampilova Pīļu medībās, Viss par sievetēm. Šo sezonu Inese gaida ar prieku, jo teātrī ienāks jaunie aktieri, kuri esot gatavoti Lietuvā un neesot vēl sajutuši Rīgas indi, ļoti grib strādāt Liepājā. "Es Rīgā smoku. Paskatos vienā virzienā pa Bruņinieku ielu, otrā un kļūstu nervoza." Liepājā Inesei viss ir vienuviet — teātris teju aiz stūra un jūra pāris minūšu braucienā ar velosipēdu.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.