Dūraiņi rokās
Laikā, kad gaisa temperatūra ir zem 0 grādiem, jābūt ļoti uzmanīgiem. Mediķi aicina slēpojot rokās vilkt siltus dūraiņus, kājās ērtus apavus un vilnas zeķes, kā arī izvairīties no kāju svīšanas. Sejas ādu pirms došanās ārā var ieziest ar kādu ļoti taukainu krēmu. Īpaši plašā klāstā aptiekās un veikalos nopērkami bērniem paredzēti aizsargkrēmi. Ļoti būtiski aukstā laikā neatrasties ārā alkohola reibumā. Īpaši jāsargā arī mazi bērni. Jālieto sala aizsargkrēmi un silts apģērbs, ļoti aukstā laikā mazus bērnus ārā labāk nevest. Ja salst, ikvienam ieteicams kustēties.
Uzmanīgiem jābūt ne tikai dienās, kurās ir ļoti zema gaisa temperatūra (-10 un vairāk grādu). Ir arī gadījumi, kad vispārēja ķermeņa atdzišana skar cilvēkus, kad ārā ir +5 grādi, bet kājās, piemēram, slapji apavi.
Apsaldējumu ārstēšana
Salā visbiežāk cilvēki iegūst lokālus nelielus apsaldējumus,
kurus iespējams ārstēt mājās. Taču drošības labad jākonsultējas arī
ar speciālistiem. Ja gūts neliels apsaldējums - tikai apsārtums un
tirpšana, apsaldējuma vieta vispirms ir jāsasilda. Sildīšanai var
izmantot termoizolējošu pārsēju (marli un vati), ko uz apsaldētās
vietas jātur vismaz diennakti. Ātrāks sildīšanas veids ir ūdens -
apsaldēto roku vai kāju jāliek vanniņā ar siltu (nekādā gadījumā ne
karstu!) ūdeni. Ļoti lēnām ūdens temperatūra jāpaaugstina,
piemēram, divu stundu laikā ūdens temperatūrai jāpieaug no 20 līdz
40 grādiem. Pēc apsaldēšanās nekādā gadījumā nav ieteicams
sasildīties ar alkoholu. Jāpadzer kāda silta tēja, un pēc
sildīšanas apsaldētā vieta jāsmērē ar kādu taukainu smēri. Tiek
rekomendēts pēc apsaldēšanās kādu laiku uzturā papildus lietot B
vitamīnu un asinsriti uzlabojošus medikamentus (konsultējoties ar
ārstu). Tāpat arī jāievēro piesardzība - ja vienreiz gūts
apsaldējums, atkārtota apsaldēšana var būt ievērojami smagāka. Vēl
vismaz divas nedēļas pēc apsaldējuma asinsrite ir traucēta un
jāievēro piesardzība. Turklāt atkārtotus apsaldējumus iespējams gūt
ātrāk, jo iepriekš apsaldētā vieta ir jutīgāka.
Kad jādodas pie ārsta
Obligāti pie ārsta jādodas, ja notikusi vispārēja ķermeņa atdzišana, ko mājās nav iespējams novērst. Par ķermeņa atdzišanu liecina drebuļi, palēnināta runa, nedaudz palēnināts pulss un smagākos gadījumos arī apziņas traucējumi. Ja pēc smagiem apsaldējumiem un ķermeņa atdzišanas slimnieks uzreiz nevēršas pie mediķiem, sekas diemžēl var būt neatgriezeniskas - locekļus var nākties amputēt.
Telefoniskas konsultācijas mediķi cenšas nesniegt, jo apsaldējumiem mēdz būt vairākas pakāpes, ko iespējams novērtēt tikai aplūkojot pacientu, tāpēc nepieciešamības gadījumā jādodas uz Valsts apdegumu centru, lai novērtētu apsaldējuma pakāpi un noteiktu atbilstošāko ārstēšanu. Pirmajā apsaldējuma pakāpē āda kļūst balta, pēc nokļūšanas siltumā - sarkana, apsaldētajās vietās jūtamas sāpes, nieze, dedzināšana, kas var turpināties vairākas dienas, pēc tam nieze samazinās un var nolobīties āda. Otrajā apsaldējuma pakāpē bojātajās vietās parādās pūšļi, bet trešajā - sākas ādas un zemādas šūnu atmiršana. Tikai pirmo apsaldēšanās pakāpi var mēģināt ārstēt mājas apstākļos.
***
Kas jāpatur prātā aukstā laikā
Lai neapsaldētos
- Nedoties ilgās pastaigās - lai vienmēr būtu iespēja pusstundā atgriezties mājās vai telpās
- Nebraukt ar divriteni, jo tā var apsaldēt iekšējos elpvadus
- Nevest ārā zīdaiņus un mazuļus, ja gaisa temperatūra noslīdējusi zemāk par -10 grādiem pēc Celsija, pamatskolas skolēnus nelaist ārā, ja tā ir zemāka par -15 grādiem. Ja tā ir no -10 līdz -15 grādiem pēc Celsija, bērni var neilgi paelpot svaigu gaisu, bet vaidziņus vajadzētu apsmērēt ar olīveļļu.
- Nedrīkst staigāt mitrās zeķēs vai cimdos. Slapjie noteikti apmaināmi pret sausām zeķēm un dūraiņiem, lai neapsaldētu pirkstus. Mitrums un aukstums maina asinsriti, kas ir galvenais iemesls apsaldējumiem, kuri cilvēkam nodara tikpat lielas sāpes kā apdegumi.
- Nevajag iet ārā gadījumā, ja ir lietots alkohols. Tā dēļ cilvēkam samazinās spēja izjust aukstumu, un reibumā nereti tiek apsaldēts deguns, roku un kāju pirksti.
- Tik aukstam laikam visnepiemērotākie apavi ir gumijas zābaki, kas pievelk aukstumu. Ja nu tiešām darba specifikas dēļ tie jāvelk, tajos vajadzētu ievilkt vismaz divus pārus vilnas zeķu.
- Cilvēkiem, kuriem lielā aukstumā jāstrādā ārā, ik pa laiciņam jāiet apsildīties un jāiedzer silta tēja.
- Ik pēc brītiņa jāpaberzē degungals, pamudinot asinis riņķot ātrāk.
Ja apsaldējies vai atdzisis
- Cietušais jāieved siltā telpā, jānovelk pieguļošais apģērbs, apsaldētās ķermeņa daļas jāietin sausā siltā apģērbā, jādod dzert siltu dzērienu, jāvēršas pie mediķiem.
- Apsaldēto ķermeņa daļu nedrīkst masēt, rīvēt, sildīt ar spirta kompresēm vai citādi mehāniski traumēt!
- Cietušajam nedrīkst dot alkoholu, jo alkohols samazina organisma aizsargreakciju.
- Ja cilvēks jūtas nosalis, ieteicams ieiet siltā vannā. Taču, ja iespējams, ka ir apsaldējumi, ūdens temperatūrai gluži tāpat kā zīdaiņiem paredzētajās peldēs vajadzētu būt tādai pašai kā ķermeņa temperatūra.