Bērna un pieaugušā vide mājās patiesībā nav nodalāma, uzskata arhitekti. Telpa, kur mājo bērns, saplūst ar pārējo mājokli un atspoguļo ģimenes kopējos uzskatus. Taču nav vērts braukt arī otrā grāvī un no bērnistabas taisīt dizaina paraugu. Mazuļa istaba ar mantām apaugs tik ātri, ka tās drīz nomāks visus interjera smalkumus.
Iekārtojot šo telpu, vecākiem der pavērtēt to no bērna skatpunkta: ko viņš redzēs, no rīta pamostoties? Kādas lietas būs tuvumā? Kādi krāsu toņi un smaržas? Visas šīs nianses veidos noskaņu. Bērniem domāti aizkaru, pārklāju motīvi paliek atmiņā uz visu mūžu, taču tiem obligāti nav jābūt ar animācijas tēlu attēliem. Multiplikācijas filmu mode tik ātri mainās. Šeit vietā vēl reizi citēt arhitektu iemīļoto teicienu - vecāki, ņemiet verā, ka bērni no savām istabām izaug tikpat ātri kā no drēbēm. Tādēļ pamatlietas un krāsas bērnistabā vēlams izvēlēties neitrālas un vēlāk viegli transformējamas. Vērts izvairīties no grūti pārvietojamiem priekšmetiem. Raiba, spilgta, vecumam un interesēm atbilstoša vide radīsies pati no sevis - sākumā ar mīļākajām rotaļlietām un paša zīmējumiem, vēlāk ar plakātiem, žurnāliem, mūzikas diskiem.
Sienas un grīda
Maziem bērniem patīk ķēpāties - gan uz sienām, gan grīdām. Tāpēc sienām ieteicams neitrāls krāsojums, nevis tapetes. Dekoratīvus akcentus var panākt ar krāsainām lampām, puķu podiem, tekstilijām, kastēm rotaļlietu glabāšanai.Var paredzēt speciālu tāfeli vai nokrāsot vienu sienu ar t.s. tāfeļkrāsu, uz kuras var krāsot ar krītiņiem, zīmējumus pēc tam notīrot.
Bērni daudz laika pavada, spēlējoties uz grīdas. Grīdas segumam vislabāk izmantot koku vai viegli kopjamu laminātu, kas atšķirībā no mīkstiem segumiem neizraisa alerģiju. Rotaļu vietai ieteicams viegli iztīrāms paklājs. Izvēlieties pietiekami lielu dabiska materiāla - vislabāk kokvilnas - paklāju.
Mēbeles
Vienkāršas, regulārām formām. Apzināti veidoti sašķiebumi, slīpumi
un lieka oriģinalitāte tikai traucēs koncentrēties lasīšanai,
zīmēšanai, spēlēm. Ideāli, ja telpā ir tikai dažas mēbeles,
atstājot daudz brīvas vietas rotaļām. Ir pagājuši tie laiki, kad
populāras bija bērnistabas ar iebūvējamām mēbelēm, divstāvu gultām.
Tagad arī bērnistabās mēbeles ir mobilas, ērti pārvietojamas un
funkcionālas. Gulta, rakstāmgalds ar maināmu augstumu, kastes mantu
glabāšanai - tas viss ir uz riteņiem, lai bērns pats varētu brīvi
pārveidot savu dzīvojamo vidi atbilstoši apstākļiem.
Mēbeles, kuru augstumu var regulēt, kalpos visilgāk. Svarīgi, lai līdz ar bērna augšanu uz augšu varētu celt arī drēbju skapja stangu, rakstāmgalda virsmu un krēslu. Plauktos vēlams kombinēt atvērtos un slēgtos plauktus, jo redzamās lietas var rosināt bērnu iztēli, bet slēgtie plaukti apslēps haosu. Ļoti laba spēļu vieta ir galda virsma ar riteņiem, kuru vakarā var pastumt zem plaukta vai gultas.
Bērnistabai der arī piepūšami krēsli auduma apvalkā vai sēžamie maisi, kurus viegli var paņemt līdzi uz dzīvojamo istabu vai iznest dārzā. Ļoti ērta ir gulta, kurai apakšā ir kastes vai atvilktnes, kur glabāt skrituļslidas, ziemas kombinezonu.
Vieta rotaļlietām
Savas mīļās lietas bērnam ieteicams glabāt kastēs un grozos, kas
atrodas turpat tuvumā un ir ērti pārraugāmi. Kastes bērni var
izgatavot paši. Izmantot, piemēram, kurpju un sadzīves tehnikas
kartona kastes, un aplīmēt tās ar dažādām aplikācijām vai apkrāsot,
veidot interesantus uzrakstus, rokturus. Protams, tās ātri
nolietosies, taču nebūs žēl izmest, jo finansiālie ieguldījumi
nebūs bijuši lieli, un vienmēr taču var ņemt jaunu materiālu un
izdomāt ko citu. Rotaļlietas un citas mantas, kas netiek izmantotas
katru dienu, ieteicams noglabāt. Citādi veidojas nepārskatāmas
kaudzes, kurās īsti vairs nav iespējams orientēties. Bērna mīļo
lietu glabāšanai ir iespējams piemeklēt visdažādākos sadzīves
priekšmetus. Zem bērna gultas var būt divas izvelkamas kastes uz
riteņiem. Vienā var glabāt rotaļlietas, otrā - gultas veļu. Pītos
grozos var turēt mīkstās rotaļlietas. Mazās, krāsainās kastītēs var
glabāt rakstāmpiederumus un citus nieciņus.
***
Kādai jābūt maza bērna istabai?
Linda Krūmiņa, Made arhitekti
Iespējams, bērnistaba nav speciāli jāiekārto. Varbūt tai pat ir jābūt askētiskākai un vienkāršākai, lai vairāk ļautu bērnam pašam attīstīt fantāziju un domāt par telpu ap sevi. Bērnam sava istaba ir pirmā mazā saimniecība, kuru viņš pats veido, tā kā vecākiem ieteiktu ar speciālu iekārtojumu pārāk neaizrauties. Brīva telpa bērna aktivitātēm ir viena no galvenajām bērnistabas kvalitātēm. Uzskatu, ka nav nepieciešams istabu veidot bērnišķīgu, jo, lai arī cilvēks ir mazs, viņš nav dumjš. Tā vietā, lai līmētu tapetes ar krāsainiem multfilmu varoņiem, varētu padomāt par iespēju atstāt baltu sienu, kur bērns var veidot savu zīmējumu. Izvēloties dažādas lietas bērnistabai, svarīgs ir materiālu dabiskums, lai tās nav toksiskas un kaitīgas veselībai. Vajadzētu aizmirst par sintētiskiem materiāliem, piemēram, paklājiem. Mēbeles būtu jāizvēlas tā, lai tās ir atbilstošas bērna augumam un nav bīstamas, jāpievērš uzmanība mēbeļu savienojumiem, detaļām un asiem stūriem. Atceroties savu bērnību, visjaukākās istabas bija tās, kurās bija noslēpums. Vai tas būtu pilns skapis ar grāmatām, kur bezgalīgi var pētīt dažādos grāmatu vāciņus, vai tie būtu rakstainie aizkari, kuros var saskatīt dažādus pasaku tēlus un zvērus. Domāju, ka, piemēram, dabiska dēļu grīda vai kāds materiāls ar izteiktu tekstūru vai rakstu var būt elements, kurš ir pateicīgs pētīšanai un bērna iztēles darbināšanai.
Mārtiņš Jaunromāns, arhitekts
Jāsāk ar istabas lielumu. Bērns savā istabā parasti ne tikai guļ,
bet arī spēlējas, lasa grāmatas, mācās. Mana ģimene ar pusotru gadu
vecu puiku tieši šobrīd plāno pārvākties uz jaunu dzīvokli, jo
vecajā kļuvis par šauru. Ilgi domājām un izšķīrāmies lielāko
guļamistabu atdot bērnam. Loģiski būtu, ja bērnistaba būtu arī
vissaulainākā dzīvoklī. Der pievērst uzmanību arī debespusēm - no
pieredzes varu pastāstīt, ka no rīta vieglāk bērnam pamosties būs,
ja logi būs uz austrumiem un istabā iespīdēs rīta saule. Par šiem
faktoriem der padomāt, izvēloties vai plānojot jaunu mitekli.
Iekārtojot bērnistabu, nevajag aizmirst, ka istaba būs bērnam.
Vajag ļaut viņam pašam arī piedalīties istabas iekārtošanā, mēbeļu,
lampu, grīdas un sienu krāsas izvēlē. Nevajag censties viņam
uzspiest vispārpieņemtus interjera iekārtošanas likumus, labāk ļaut
viņam visu pārbaudīt uz savas ādas. Ja apniks tās spilgtās sienas,
pārkrāsot nav nemaz tik sarežģīti. Protams, bērns aug, un viņa
izjūtas un vēlmes mainās, ideāli būtu vecākiem to sajust un
atbalstīt bērna prasības pret viņa telpu. Vienreiz zīmējām māju
trīsbērnu ģimenei, katram bērnam bija sava istaba 2.stāvā, biju
pārsteigts, ka bērni paši bija rūpīgi izpētījuši pirmās plānojuma
skices un savā starpā sadalījuši istabas.