Meita pazaudēja telefonu
Šādas pārdomas uzvedināja aizvadītās nedēļas nogalē piedzīvotais.
Sestdien Olimpiskajā sporta centrā rīkotajā Latvijas Ģimeņu sporta
festivālā meitai pazuda mobilais tālrunis. Pieņemu, ka tas nejauši
izkritis, bet kāds tālruni atradis un nav zinājis, kam atdot.
Sporta centra pārpildītajās ģērbtuvēs daudzas ģimenes bija
atstājušas uz soliem virsdrēbes, somas un citas mantas. Tam, ka šai
burzmā būtu iefiltrējies kāds garnadzis, negribētos ticēt.
Turklāt piesavināties svešu mobilo tālruni ir diezgan bezjēdzīgi. Kopš šī gada sākuma mobilo tālruņu aparātus iespējams bloķēt tā, ka tie kļūst par nekam nederīgu krāmu. Nozagtā tālruņa īpašniekam mobilo sakaru operatoram jānorāda aparāta IMEI kods (tāds saskatāms vietā zem akumulatora, kods noteikti atrodams arī tālruņa pirkuma dokumentos). Tāpēc būtu jāizvairās iegādāties lētus tālruņus pēc sludinājumiem, kā arī pirkt lombardā.
Pieņemot, ka tālrunis ir atrasts, prātojām, kā tam sadzīt pēdas. Interesējāmies, vai par atradumu nav paziņots apsargam. Diemžēl ne. Zvanīt nebija jēgas, tālrunis bija izslēgts.
Atradām svešu telefonu
Taču brīvdienās mums nācās iejusties ne vien telefona zaudētāju, bet arī atradēju lomā. Svētdien, apmeklējot baletu "Riekstkodis", pamanīju, ka blakussēdētājai uz krēsla izslīdējis mobilais tālrunis. Uzrunāju kundzi, taču viņa attrauca, ka tas neesot viņas. Arī citi skatītāji nepieteicās.
Pirmā doma: cik labi, būs meitai pazaudētā telefona vietā. Tomēr, atceroties pašu pārdzīvoto, šo ideju atmetām. Sveša manta laimi nenes. Kāds, visticamāk, rīta izrādes apmeklētājs, to noteikti meklē. Atrastais tālrunis bija izslēgts. Ko ar to iesākt? Svētdienas vakarā teātra administrācija nestrādāja, nolēmām, ka aizsūtīsim ziņu par atradumu nākamajā rītā.
Mājās atklāju, ka tālruņa SIM karte pieder Igaunijas sakaru operatoram. Tātad Rīgas baletu bija apmeklējis kāds no kaimiņvalsts. Intereses pēc ievietoju aparātā sava tālruņa SIM karti. Ieslēdzot parādījās aparāta atmiņā saglabājušies numuri. No studiju gadiem atceros - "ema" igauniski nozīmē "mamma". Jā, bija arī ar šādu vārdu saglabāts. Atlika piezvanīt un pavaicāt, vai atvasei nav Rīgā pazudis telefons.
Prieks, ka nu vienai igauņu ģimenei būšu uzspodrinājusi Latvijas tēlu. Vienīgi tālruņa nosūtīšana tā īpašniekam izrādījās piņķerīga. Latvijas pasta darbiniece atteicās pieņemt tālruni, jo tas varot uzsprāgt (cik bērnu skolas nenēsā līdzi šādas "spridzekļus"!). Privātais kurjerpasts solījās nogādāt telefonu uz Igauniju par gandrīz Ls 40. Tomēr Latvijas pasta administrācijā noskaidroju, ka, atsevišķi iesaiņojot akumulatoru, telefonu uz kaimiņvalsti drīkst sūtīt, šāds pakalpojums izmaksā divarpus latu.
Tagad atliek cerēt, ka dots devējam atdosies. Varbūt atradīsies meitas telefons, jo tā atmiņā arī bija saglabāts numurs ar mammas vārdu.
Kā rīkoties atradējam
Paziņojumu par atradumu iespējams ievietot interneta sludinājumu portālos (atrasts.lv, ss.lv, zip.lv, postit.lv, u.c.). Citos plašsaziņas līdzekļos (avīzēs, radio, TV) par sludinājumu var tikt pieprasīta samaksa. Atradumus un zaudējumus var pieteikt arī uzziņu dienestam 1188. Savukārt LMT informācijas dienestā uzzināju, ka atrastu tālruni var nodot sakaru operatoram. Ja tālruņa īpašnieks būs noslēdzis abonēšanas līgumu, liela iespēja, ka viņš savu aparātu atgūs.
Interneta vietnes atrasts.lv uzturētāji iesaka par sabiedriskajā transportā atrastajām lietām pavēstīt attiecīgā uzņēmuma uzziņu dienestam. Savukārt Rīgas satiksmes informatīvā tālruņa operatore skaidroja, ka uzņēmumā atrasto mantu biroja nav, taču transportā atrastās mantas var nodot maršruta galapunktu dispečeriem vai transporta vadītājam. Ziņas par atradumiem tiek nosūtītas informatīvā tālruņa operatoram.
Arī interneta vietnē atradumi.lv (nejaukt ar atrasts.lv) var pieteikt atradumu gan sludinājuma veidā, gan telefoniski pa bezmaksas tālruni, taču maksāt nāksies nozaudētās lietas īpašniekiem. Starpnieki nolēmuši ne vien palīdzēt, bet arī nopelnīt - lai pieteiktu zaudējumu vai uzzinātu, kā sazināties ar atradēju, maksa par sarunu ir Ls 1,77.
Atrodot vērtīgu lietu, dokumentus, tos labāk nodot policijai, protokolā fiksējot atraduma nodošanas faktu. Starp citu, Civillikums paredz, ka atradējs, nododot lietu vai paziņojot par atradumu policijai, var prasīt atradēja algu. Tā noteicama pēc tiesas ieskata, bet ne augstāka par trešo daļu no atrastās lietas vērtības, ja vien nozaudētājs nav atklāti izsolījis augstāku summu vai nav ar atradēju labprātīgi vienojies. Ja sešu mēnešu laikā no policijas sludinājuma dienas īpašnieks neierodas, atrastā lieta pāriet atradēja īpašumā.