Visbiežāk šadi simptomi novērojami 18 līdz 30 vecumu sasniegušajiem cilvēkiem, turklāt biežāk sievietēm nekā vīriešiem. Ja tas atkārtojas katru gadu, to jau var uzskatīt par sezonālu depresiju vieglākā vai smagākā formā. Viens no izplatītākajiem garastāvokļa maiņas iemesliem ir diennakts cikla maiņa, jo saules gaisma stimulē hipotalāmu - smadzeņu daļu, kas regulē miega un nomoda ciklus, apetīti, hormonu izstrādāšanu, reproduktīvo funkciju un noskaņojumu.
Psihologs Dr.Andris Veselovskis stāsta par cēloņiem, kāpēc Latvijā cilvēki visbiežāk sirgst ar depresiju tieši rudenī: Depresija parasti saasinās pavasaros un rudeņos. Pārmaiņas dabā rosina izmaiņas smadzeņu vielmaiņā, bet tas, vai radīsies depresija, ir atkarīgs no bioloģisku, psiholoģisku un sociālu faktoru mijiedarbības. Cilvēka noslieci uz depresiju nosaka gēni, savukārt cilvēka domāšana nosaka to, kā cilvēks uztver apkārt notiekošo. Ja cilvēks prognozē sliktu iznākumu, tas provocē depresijas attīstību, bet domājot pozitīvi, depresijas risks tiek samazināts. Tas, kā ikkatrs no mums uztvers notikumus, ir atkarīgs no priekšstatiem, kuri prātā veidojas no agras bērnības.
Rudens depresijas simptomi kļūst manāmi, kad mainās diennakts cikli - dienas kļūst aizvien īsākas un saules gaismas mazāk. Katram simptomi var atšķirties individuāli, taču dažas iezīmes ir kopējas: slikts garastāvoklis vai tā svārstības, intereses zudums par ikdienas darbībām un seksu, miegainība un vienaldzība, miega trūkums un gulēšana ilgāk nekā parasti, vēlme ēst vairāk, turklāt alkas pēc ogļhidrātus saturošiem produktiem, kas var radīt svara pieaugumu.
"Medicīnā ir divas pamatmetodes, kas ārstē depresiju. Tā ir psihoterapija un medikamenti. Palīdzēt var arī sportiskas aktivitātes, sarunas ar labiem draugiem, prieku sagādājošs darbs, veiksmīgas attiecības, hobiji, kas sniedz gandarījumu," atzīmē Dr.Andris Veselovskis.