Ornitologi norāda, ka medņu
skaits un izplatība Latvijā arvien turpina samazināties. Saglabājot
līdzšinējos saimniekošanas apjomus un metodes, mednis no Latvijas
teritorijas var izzust jau tuvāko desmitgažu laikā. "Latvijas valsts
mežos atrodas vairāk nekā 90 % no visiem Latvijas medņu riestiem.
Tāpēc mēs ceram, ka AS "Latvijas valsts meži", apzinoties savu
lielo atbildību Latvijas medņu aizsardzībā, ņems vērā LOB rekomendācijas
medņu riestu apsaimniekošanai. Ir iespējams reizē saimniekot mežā
un aizsargāt medņus, tikai jāgrib to darīt," uzsver LOB valdes
priekšsēdētājs Viesturs Ķerus.
Pētījuma ietvaros secināts,
ka medņus ļoti negatīvi ietekmē Latvijas mežos visizplatītākais
saimniekošanas veids – kailcirtes. Kailcirtes rada lielus "robus"
starp medņu apdzīvotajām teritorijām un sadrumstalo tās sīkās
vienībās. Medņiem raksturīga vāja izplatīšanās spēja, tādēļ
tie arvien straujāk izzūd. Kailciršu negatīvā ietekme izpaužas
arī netieši. Piemēram, kailcirtēs savairojas peļveidīgie grauzēji,
kas piesaista lapsas un citus plēsīgos dzīvniekus, kuri apdraud arī
medņus.
Būtisks medņu barības augs
ir mellenes. Izcērtot mežu kailcirtē, mellenes pazūd un sāk atjaunoties
tikai pēc 20–30 gadiem. Laikā no 2003. līdz 2007. gadam melleņošanai
piemērotu mežu platība samazinājusies par 7385 ha. Samazinoties
šādu mežu platībai, cilvēki arvien biežāk spiesti meklēt mellenes
medņu riestu mikroliegumos, kur mellenes vēl saglabājušās, jo šajās
vietās mežsaimnieciskā darbība ir aizliegta. Diemžēl šāds traucējums
medņu mazuļu vadāšanas laikā palielina to bojāeju.
Bieži tiek uzskatīts, ka
kailcirtes sausajos priežu mežos ir pieļaujamas, jo tās imitē šiem
mežiem raksturīgo dabisko traucējumu – degšanu. Taču pētījums
parāda, ka starp degušiem un kailcirtē nocirstiem mežiem ir būtiskas
atšķirības. Kailcirtēs pietiekamā daudzumā nesaglabā kritušus
kokus, kas nodrošina medņiem slēptuves, un dažāda vecuma dzīvus
kokus, kas saglabātos, mežam nodegot. Turklāt nodegušos mežos labi
atjaunojas mellenāji un slapjākās vietās bagātīgi saaug spilves,
kas arī ir svarīgs medņu barības augs.
Lai nodrošinātu medņu aizsardzību,
LOB arī aicina medņu apdzīvotajās teritorijās apturēt cirsmu koncentrēšanas
metodes izmantošanu, kā arī pārtraukt jebkādu mežsaimniecisko
darbību laikā no 1. marta līdz 15. maijam. Teritorijās, kur 1 km
rādiusā vismaz 60 gadu veca meža īpatsvars ir mazāks par 40% jāpārtrauc
mežu ciršanu, kamēr agrāk izcirstās mežaudzes nav sasniegušas
šādu vecumu.
Pētījums veikts ar AS "Latvijas
valsts meži" finansiālu atbalstu projekta "Medņu riestu
telpiskā sadalījuma pašreizējā stāvokļa analīze un priekšlikumu
izstrādāšana medņu riestu dzīvotņu apsaimniekošanai, balstoties
uz riestu dzīvotņu analīzi" ietvaros.
Lai pievērstu uzmanību medņa
aizsardzībai un mežu apsaimniekošanas problēmām Latvijā, LOB nominējusi
medni par 2010. gada putnu.