Cauri gadu simtiem
Cimdiņu dzimta Piebalgas baznīcas grāmatā ierakstīta jau XVI gs., tikai toreiz ar vārdu Cimde un Cimds. Tagadējai Cimdiņu paaudzei saglabājies vācu un krievu valodā rakstīts īpašuma tiesību rullis, kas apstiprina, ka Kalna Kabulēnu zeme no Šeremetjeva muižas izpirkta XIX gs 80.gados. Pēteris Cimdiņš seniors bija tuvos draugos ar brāļiem Kaudzītēm, un, kad Reinis un Matīss devās apceļot Eiropu, Pēteris pieskatīja Kalna Kaibēnus, tie saskatāmi no Kalna Kabulēnu pagalma. Profesore Ausma Cimdiņa Kalna Kabulēnos par saimnieci kļuva, kad 1972.gadā apprecējās ar Pēteri Cimdiņu junioru. Viņiem ir trīs nu jau pieauguši bērni un divi mazbērni.
Vecie Kalna Kabulēni nodega 2002.gada 13.jūnijā, piektdienā, kad zibens iespēra mājai blakus esošajā kļavā un pa zariem iemetās jumtā. Pagājušajos Ziemassvētkos Cimdiņi iegāja jaunuzceltajos Kalna Kabulēnos. Pēteris saka: "Mums te pieder 24 ha mežu un lauku, cirtām mežu un cēlām māju."
Jauntapušie Kalna Kabulēni uzcelti uz veco māju pamatiem, tikai nu ēkai ir divi stāvi, piecas guļamistabas, dzīvojamā istaba, divas vannas istabas un tualetes, virtuve ar īstu malkas plīti, artēziskā aka, kas nodrošina māju ar ūdeni un plaša terase otrajā stāvā ar skatu uz Piebalgas zilajiem siliem.
Cimdiņi tikko sākuši apdzīvot māju, tāpēc te var izjust telpu plašumu un koka apdares skaistumu. Iedzīve pagaidām vēl niecīga, tik vien kā guļvietas katrā telpā, jo šeit taču visi brauc baudīt dabu un pēc tam — kad krīt, tad acis pašas no sevis acumirklī ir ciet.
Piekalnē jau redzama Jāņu nakts ugunskura vieta. Ausma ar Pēteri teic, ka nekad nevarot zināt, cik ciemiņu atbrauks — Līgovakarā šurp dodas draugi un draugu draugi un arī gandrīz sveši cilvēki, viņi līksmojas visu nakti, guļ teltīs un muti mazgā dīķī. Ja uznāk tradicionālais Jāņu lietus, visiem vietas pietiek šķūnī. Kalna Kabulēnu Jāņi Piebalgā — tas ir saulgriežu rituma lielais brīnums, un to bauda ikviens šo māju ciemiņš. Tā tas bijis, un tā tas būs.