Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Galvenie atslēgas vārdi, ar kuriem cilvēkiem saistās bioloģiskā pārtika, ir "bez ķīmijas" (pieminējuši 32% aptaujāto), "dabīga, dabīgi audzēta" (19%), "tīra" (8%), "bez pesticīdiem" (6%).

Kas ir un kas nav bioloģisks produkts

Mīti, maldi, šausmīga patiesība, vienīgā cerība – tas dzirdēts gan par parasto, gan bioloģisko pārtiku.

Katrai paaudzei sava mode. Arī ēšanā. Pagājušajā gadsimtā viesības nebija iedomājamas bez karbonādes ar majonēzes restīti un rasola bļodas, bet tagad bieži vien saimniece uzsver, ka "viss pašu audzēts, viss bioloģisks un ekoloģisks".  

Intuīcija un pieņēmumi 

Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija (LBLA) kampaņas BioLoģiski! ietvaros pērnā gada nogalē veica Latvijas iedzīvotāju aptauju, lai noskaidrotu, kāda ir viņu izpratne par bioloģisko pārtiku un tās lietošanas paradumi. Piedalījās vairāk nekā 1000 respondentu. "Izpratne par bioloģisko pārtiku ir nepilnīga," secina kampaņas BioLoģiski! koordinatore Liene Brizga-Kalniņa. Galvenie atslēgas vārdi, ar kuriem cilvēkiem saistās bioloģiskā pārtika, ir "bez ķīmijas" (pieminējuši 32%), "dabīga, dabīgi audzēta" (19%), "tīra" (8%), "bez pesticīdiem" (6%). Tajā pašā laikā pieminēti arī tādi atslēgas vārdi kā "pašu audzēts", "bez E vielām", "bez konservantiem", "Latvijā audzēta", "laukos audzēta", kuri neatbilst bioloģiskās pārtikas būtībai. 

Aptauja arī parādīja, ka cilvēki Latvijā maz pazīst Eiropas Savienības ekomarķējumu Zaļo ekolapiņu, kas ir vienīgais marķējums, kurš garantē bioloģiskās lauksaimniecības principu ievērošanu produkta audzēšanā un ražošanā. Visatpazīstamākais marķējums, ko izvēlas 61% aptaujāto, ir Zaļā karotīte, taču tas norāda vien uz Latvijā ražotu produktu. Lai atpazītu bioloģisku pārtiku, jāvadās pēc Zaļās ekolapiņas marķējuma, bioloģiskās lauksaimniecības sertifikāta un informācijas par audzētāju/ražotāju PVD datubāzē.

Kā vecmāmiņas konfektes

Ja runā par bioloģisku pārtiku, pirmā asociācija ir – viss, kas audzis mazdārziņā, lauku saimniecībā, arī ir ekoloģisks. L. Brizga-Kalniņa šo aplamību atspēko ar tēlainu salīdzinājumu: "Vecmāmiņas mazbērniem dod konfektes, tā paužot mīlestību. Tāpat ir ar attieksmi pret augiem. Pētījums par mazdārziņiem Lielbritānijā liecināja, ka piesārņojums no agroķimikālijām tur ir lielāks nekā industriālā laukā, kur devas aprēķina dators un augi tiek piebaroti īstajā brīdī. Mazdārziņā tas tiek darīts uz aci. Arī kukaiņus dārzā bieži vien indē tad, kad tie jau parādījušies, un augu slimības apkaro, kad pirmie simptomi jau redzami. Tāpat arī maldīga ir izpratne par olām, jo svarīgi ir ne tikai tas, ka vistas skraida savā vaļā, bet arī, ar ko tās baro. Katrā mazā ciemā ir veikals, kur pārdod arī kombikormu. Tādā situācijā var runāt nevis par bioloģiskām olām, bet par lauku olām."

LBLA vadītājs Gustavs Norkārklis Bioloģiskajā ceļvedī patērētājiem komentē: "Bioloģiskā pārtika – tas nozīmē: sertificēta un pārbaudīta, bioloģiskās lauksaimniecības metodēm atbilstoši audzēta un ražota pārtika. Tā ir pārtika, kas audzēta un ražota saskaņā ar dabas procesiem, neizmantojot sintētiskos pesticīdus, minerālmēslus un antibiotikas." Bioloģiskās saimniekošanas rezultāts ir ne tikai veselīgi un garšīgi produkti, šāds saimniekošanas modelis ir ilgtspējīgs projekts, zināšanu un prakšu sistēma, jo veicina zemes veselību, nepiesārņošanu, tīru apkārtējo vidi sev tagad un bērniem nākotnē.

Lielākās subsīdijas tiek industriālajai saimniekošanai – 20% saimniecību saņem 70% subsīdiju. LBLA lēš, ka bioloģiski sertificētu audzētāju, ražotāju un to, kas ir pārejas periodā (divi gadi), skaits jau ir 3779 un tendence aug. "Lauksaimnieki apzinās, ka bioloģiskā saimniekošana ir vērtība ne tikai subsīdiju dēļ," uzskata L. Brizga-Kalniņa.

Ķīmijas mazāk, uzturvielu – tikpat

Minētajā aptaujā pērn ļoti daudzi aptaujātie apgalvoja, ka vismaz reizi nedēļā vai biežāk lieto bioloģisko pārtiku. Attiecībā uz piena produktiem tas vēl varētu būt ticami, jo bioloģisko pienu Latvijā ražo visvairāk – gandrīz 70 tonnu gadā –, bet gaļas, olu un dārzeņu ražošanas apjomi pret parasto lauksaimniecību nepārsniedz 3% robežu. 

Tāpat pieņēmums, ka bioloģiskā pārtika ir veselīgāka par parasto, tikai daļēji atbilst īstenībai. Arī šajā produktu grupā atrodams cukurs, baltmaize, treknas lietas. Lai spriestu par veselīgumu, jāpēta cita informācija. "Pārliecinoši pierādījumi ir par to, ka bioloģiskajam pienam un gaļai ir labāks saturs no uzturvērtības viedokļa – labāks taukskābju sastāvs, jo lopi dzīvo brīvā dabā un neēd kombinēto lopbarību," zina teikt L. Brizga-Kalniņa. Taču par to, ka bioloģiskajā pārtikā būtu vairāk vitamīnu, nav pārliecinošu pierādījumu, un arī pamatuzturvielas bioproduktos nav vairāk kā parastajos. Anglijā gan bijis pētījums, ka bioloģiskajos augļos un dārzeņos ir vairāk antioksidantu. Tas, iespējams, ir tāpēc, ka bioloģiskais augs pats vairāk cīnās par savu izdzīvošanu. Industriālos augus baro mākslīgi, tie barības vielas saņem tik, cik vajag, un tad, kad vajag, un tiem atliek tikai augt.

Ir cilvēki, kas sev un ģimenei bioloģisko pārtiku izvēlas pārtikas produktu alerģijas, nepanesības dēļ. Bet ir arī citi apsvērumi. Ivita Peipiņa tiešās pirkšanas pulciņā pirms trim gadiem iesaistījusies, lai galvenokārt atbalstītu vietējo lauksaimnieku biznesu. "Ticu, ka viņi ir godprātīgi. Viņi rukā savā zemē, un enerģija, kas ir šajos produktos, ir jūtama. Tiešām – burkānu sula ir ja ne saldāka, tad tāda, uhhh, riktīgāka, un kartupelis – sātīgāks un nekad nekļūst zils," viņa stāsta un piebilst, ka, protams, fonā ir arī informācija, kas dzirdēta par pesticīdiem, ķīmiju. "Aizvien, kad nopērku pelēku bioziedkāpostu, es paskatos uz balto tirgū. Bet tad pajautāju sev – cik ķīmijas tur virsū?" 

Ir cilvēki, kas pie bioloģiskās pārtikas nonāk caur garšas sajūtām. It īpaši biogaļai tā ir intensīvāka. Industriālā gaļa, kas ir saldēta, ilgi glabāta, cepot var pārvērsties viendabībā masā, bet bioloģiski audzētas cūkgaļas konsistence ir stingrāka, tā ir sātīgāka, un gaļai noteikti ir izteiktāka smarža un garša. Tas pats jāsaka par zivīm. Tieši šobrīd tīmeklī publicēts franču žurnālistu pētījums Norvēģijas lašu audzētavās, kas atklāj zivju industrijas aizkulises. "Zivs gaļai jābūt elastīgai. Kā zināms, savvaļas lasim ir 5–7% tauku, turpretī mākslīgi audzētiem lašiem – 15– 34% tauku. Un tieši tauku slānī uzkrājas visas toksiskās vielas," uzsver Kurts Odekalvs, Norvēģijas Dabas aizsardzības biedrības dibinātājs.

Cena un izvēle 

Bet bioloģiskā pārtika ir dārgāka, un tas nav mīts. "Sadārdzinājums ir apmēram 30%," saka L. Brizga-Kalniņa. Taču tas ir atkarīgs no tā, kur bioloģiskā pārtika tiek pirkta. Ekoveikalā viss patiešām ir dārgi, jo šie veikali nav lieli. Bet lielveikalā var atrast bioloģiskās auzu pārslas, miltus, kā arī piena produktus, kuru cenas no industriāli ražotajiem krasi neatšķiras. Saprātīgākas cenas ir tiešās pirkšanas pulciņos. "Tā var arī ietaupīt, jo reizi nedēļā saņem grozu un plāno ēdienreizes. Bet lielveikalā, ja ieej nopirkt vienu lietu, tad nāc ārā ar neprognozētiem pirkumiem, bez kuriem var iztikt." Vislielākais risks, pēc L. BrizgasKalniņas domām, ir iepirkties tirgū, lai gan pirmajā mirklī viss tur liekas svaigs, pašu audzēts. "Ja ir atrasti savi saimnieki, tirgotāji, ko pazīst, tas ir droši, bet cik nav stāstu par maģistrāles malā lasītiem āboliem, ko uzdod par pašu dārzā audzētiem."

Kampaņas BioLoģiski! ietvaros tika izvēlēta viena ģimene, kurai pirms tam bioloģisko produktu izvēles ideja bijusi sveša. "Izvēlējāmies bioloģiskās pārtikas patērētāja profilam atbilstošu jaunu ģimeni ar maziem bērniem un mēneša ienākumiem mazliet virs vidējā. Viņi piekrita desmit dienu eksperimentam. Palīdzējām atpazīt produktus, un, pirmo reizi iepērkoties, veikalā viņiem nācās pavadīt divreiz ilgāku laiku nekā parasti. Viņi arī viesojās bioloģiskajās saimniecībās. Pēc desmit dienu eksperimenta ģimene teica, ka turpmāk mainīs savus iepirkšanās paradumus. Sapratām, ka domājoši cilvēki ir atvērti idejām par bioloģisko pārtiku, ekoloģisko saimniekošanu," stāsta L. Brizga-Kalniņa. 

Izglītošana jāsāk jau skolā. Vācijas Mēklenburgas Priekšpomerānijas pavalstī jau piecus gadus bioloģiskie lauksaimnieki iedibinājuši tradīciju dāvināt Bio-Brotbox brokastu kārbiņas pirmo klašu skolēniem. Vācijas Lauksaimniecības, vides un patērētāju aizsardzības ministrija sadarbībā ar Vācijas vēstniecībām Baltijas valstīs šo ierosmi vēlas iedzīvināt arī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas skolās, simboliski dāvinot katrai Baltijas valstij 50 biobrokastu kārbiņu ar Vācijā ražotiem bioloģiskajiem produktiem un informatīvu bukletu par bioloģisko lauksaimniecību. Atzinīgi šo ierosmi novērtējis arī mūsu zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. LBLA solījusi izvērtēt iespējas pārņemt biobrokastu kārbiņu tradīciju visā Latvijā. 

 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Interesanti

Vairāk Interesanti


Receptes

Vairāk Receptes


Dzīvnieki

Vairāk Dzīvnieki


Notikumi

Vairāk Notikumi


Cits

Vairāk Cits


Tehnoloģijas

Vairāk Tehnoloģijas


Zirnis joko

Vairāk Zirnis joko