Īstais hamams ir turku pirts, kurā ieplūst termālie avoti, ūdens temperatūra lielā baseinā ir +42 grādi, ap baseinu mazos nodalījumiņos kokvilnas apakšbiksēs izmetušās sēž visdažādākā vecuma sievietes, un kuras viena otru mazgā, berž, pieskaras, masē, noberž vēlreiz, ierīvē, iemasē vēlreiz, papliķē, piekrāso sirmos matus ar hennu un kuras viena otru atbalsta nenogurstoši, lai miesa taptu tīra un briukšķoša. Zināt taču, kā skan tīri noberzta āda pēc pirts?
Stambulā ir daudz hamamu. Ja kāds jums saka, ka iet kopā sievietes ar vīriešiem - tie nav īstie! Tie ir tūrisma mārketinga triki, kur pirtnieks vīrietis izmasierē sievietes sev par miesīgām lustēm. Īstajā hamamā vīriešu daļa ir atsevišķi. Stambulā, it sevišķi vecajā daļā, ir daži hamami, kas veiksmīgi pārbūvēti pa tūristu modei. Tajos pirtnieces runā pat angliski: „Lady!" -viņas prot pateikt labi. Iegāju hamamā, pie kases cenrādī angļu un citās valodās viss norādīts - masāža - tik, bāde - par tik naudiņām, man iedeva visādus loriņus, numuriņus, garu linu dvieli ieskaitot. Visām tūristēm sejā ir mulss smaids. Iedotajās čībās aizšļūcu uz hamama lielo telpu.
Apņēma silts un mitrs gaiss, kas sildīja lielo telpu ar apaļu marmora galdu vidū. Uz tā - kautrīgi piesegušās ar dvieļiem gulēja dažādākās sievietes: hindu, japāniete, divas krievietes un es. Nevienas turcietes. Vienās biksītēs ģērbusies pirtniece turciski+ķermeņa valodā norādīja man lai apguļos uz dvieļa un sildos uz lielā marmora gabala, kamēr pienāks mana kārta. Apgūlos, sildījos kā kaķene maija saulē un vēroju kā turcietes-pirtnieces berž apmeklētājas.
„Lady!" - man pamāja pirtniece, norādot, ka mana kārta. Teica taču, ka tajā hamamā runā angliski. Piešļūcu, viņa tikai komandēja lai apguļos, norādīja tik sparīgi, kailās krūtis vien nošūpojās. Izklāju garo dvieli, apgūlos uz muguras. Pirtniece uzvilka man iedoto beržamo cimdu un sāka berzt, norīvēt, noādot, šrubēt. No sākuma domāju, ka viņa veikli apmainījusi berzīkli un sajutos kā koka dieviņ'ša, ko koktēlnieks ar smilšpapīru noberž gludenu. Berž tā, ka vecā āda nāk nost lēveru lēveriem kā čūskai pavasarī. Tante vēl uzvaroši man parādīja - re, cik daudz netīrumu, bet es viņai pretī - tamam, tamam - çok gűzel, çok gűzel, labi, labi, ļoti labi pastrādāts. Nu kuram gan gribas atzīt, ka netīrelis?
Pēc tam pirtniece ar grāpīti uzlēja ūdeni, noskaloja, un sākās skaists teātris. Samērcējot spilvendrānu lielā kublā, kur sagatavots ziepjūdens no olīvu eļļas ziepēm, pirtniece ieķēra gaisu spilvendrānā, tas kļuva kā liels, putains balons un putas salika uz noskrubētā ķermeņa kā krēmu tortei. Mani ieputoja kā putu burbulītī. Pati kļuvu par putu gabaliņu, par debesu pūciņu; kā mākoņa gabaliņš es jutos, kā miglas ritulītis saullēktā, kā ar saviem spārniem lidojoša, neķermeniski gaisīga un tīra, tīra, tīra.
Pēc putu noskalošanas devos pie masieres. Tā nav turku tradīcija, bet es gribēju. Izlauza pamatīgi, neņemas ap klientu kā to dara Latvijas SPA, sak', vai jums ir labi, kundze, vai nav par šerpu, madam? Turku hamamā masē pa tiešo, ar smago artilēriju izloka, izmīca, izvelk, neauklējoties un nečubinoties pa smalko. Tad palaiž un... klientes patiešām pēc divu stundu ņemšanās pa hamamu - jūtas lidojoši. Kā jau pēc pirts.
Turkiem mājās ir duša un vanna, bet hamamā iet ir tradīcija. Kad nonācu lauku pilsētiņas hamamā, kurā gājušas manas draudzenes Aišes vecmāmiņas, man aizcirtās elpa. No tā, ka viss pa īstam - marmors ieplaisājis, skārda ūdens bļodiņas, simts gadus lietoti veci drēbju skapīši, zemi galdiņi, ap kuriem apsēst pēc hamama. Un vēl atskārsme par sieviešu miesas pārmaiņām. No nežēlīgā redzējuma, ko laiks izdara ar sievietes miesu, kas bijusi tik jauna un tvirta un noteikti skaista, var apraudāties. Hamamā redzi, kas notiek ar garu mūžu dzīvojošu sieviešu ķermeņiem. Ir divi varianti - vai nu tu nobīsties un, redzot nošļukušās krūtis, milzu vēderus, bēdz no liekās ādas un tauku daudzuma, sirmajiem matiem, vai arī protestē un nolem sākt vingrot+sēdētuzdiētas, un samierinies ar savējo.
Mazgāties iet visas: ir hanumas, kas ģērbušās kokvilnas bumbierenēs, un pret ķermeņiem izturas ar samierniecisku biedriskumu, ir viņu piecdesmitgadīgās meitas, kuras īpaši nesatraucas kā sāk izskatīties, ja uzvilkušas nesaskaņotas krāsas apakšveļu, no kuras spiežas laukā mīksti vēderiņa kunkulīši, ir jaunkundzes, kuru miesas ir tik skaistas, tvirtas kā sultāna faforītēm, ka tās var apdziedāt dzejnieki, un ir mazmeitiņas, kuras, sapucējušās fifīgos divdaļīgajos peldkostīmiņos, kautrīgi piesegušas vēl neizdīgstošās krūtiņas ar rociņām un kaunas no sava ķermenīša.
Intīmā zona ir maza, ķermeņi saskaras, sievietes ir draudzīgas, smejas, ir atsaucīgas. Ņemoties ap marmora ūdens traukiem, saprotu, ka tā tas bija jau Otomaņu un harēma laikos, kad sievietes harēma hamamā kopa savu miesu, bet sieviešu tuvums un ņemšanās priecē.
Mani paņēmusi sev starp kājām, kurdiete-pirtniece grozīja, locīja, berza, ļāva vaidēt, kunkstēt un pīkstēt, izskrāpēja/izmasēja/izpunktoja manus dzīvē sakrātos aizvainojumus, dusmas, nepatiku, kas bija pārvērtušies sabiezējumos uz maniem pleciem, pēdām. Kā multenē par Vilku un Zaķīti es klapēju ar ķepu pa marmora grīdu un vaidēju skaļā balsī, asaras šķīda: „Ārā, nelabais, ārā! Vai, cik labi, hanum, vēl, vēl!.."
Gaišzilā termālā ūdens baseina vēderā peldējās dažas hanumas - dāmas ap gadiem septiņdesmit. Viņu platās kokvilnas apakšbikses bija piepūtušās kā skafandrs, bet dāmu acis mirdzēja, peldošās dāmas jutās omulīgi. Iemērcu pirkstgaliņus. Jēziņ... Kurš reizi gadā veselu nedēļu vismaz desmit minūtes pasēdēs šajā baseinā, tas brīvs no artrīta, tam locītavas veselas. Ko es? Vai ar pie datora sasprindzināto sprandu, rakstot atsēdēto pakaļu, disku trūces izsisto piekto mugurkaula skriemeli sēdēšu malā?
Sākumā iemērcu pekas, tad iemērcos līdz ceļgaliem, līdz viduklim, līdz kaklam ietupos karstajā minerālūdenī, kas nāk tepat no zemes. Jēziņ, atliek piebērt tikai garšvielas un zupa gatava. Kad izrāpos ārā mīksta kā plūmīte sivēnrozā krāsā, sapratu, ka laikam jau dzīvošu mūžīgi jauna kā mēness, daiļa, kā tikai dzejnieki varēs izteikt, lokana kā vītolviciņa, un man noteikti ir nospļauties par to, kā mani redzēs citi.