Laparoskopisko ķirurģiju attīstīja sportistu dēļ
Pēc astoņiem gadiem zviedrs Hanss Kristians Jakubauss prezentēja pirmo laparoskopisko operāciju cilvēkam. Pagājušā gadsimta 70.gados metode kļuva populāra sportā, kur laiks nozīmē naudu, — tā palīdzēja čempioniem ātri atlabt. Tagad laparoskopiski var izoperēt gandrīz visu, saka Veselības centra 4 ķirurgs Pēteris Gerke. Kādos gadījumos šī metode ir ieteicama un kādos ne?
Par laparoskopiju ir priekšstats, ka tās galvenā priekšrocība ir mazā rētiņa. Vai tiesa?
Šī ir viena no priekšrocībām, jo cilvēkam, protams, nav mazsvarīgi, vai rēta ir maza vai liela. Ļoti svarīgi ir, kā cilvēks jūtas pēc operācijas. Vai ir sagriezts viss vēders un izteikts sāpju sindroms — jo lielākā posmā audi ir pārdalīti, jo vairāk cilvēkam pēc tam sāp. Ja griezums ir mazs, sāpes pēc operācijas mazākas.
Jau aiznākamajā dienā var sportot, mazgāt grīdas?
Gandrīz. Vēl ir nianse, ka kādreiz, kad laparoskopijas vēl nebija, ja cilvēkam sāpēja vēders un nebija īsti skaidrs iemesls, nācās griezt, lai to noskaidrotu. Ne jau vienmēr rentgens, sonoskopija un analīzes parādīja īsto iemeslu.
Kas notiek pēc grieziena vēdera dobumā? Bieži veidojas saaugumi, kas rada sāpes, zarnas nestrādā, kā vajag, var rasties trūce. Ar laparoskopisko izmeklēšanu var veikt griezienu viena centimetra lielumā. Turklāt griezienu parasti veic vietā, kas sakrīt ar nabas kroku, un rētu faktiski neredz. Vēdera dobumā tiek "ielikta" mikroskopiska videokamera, un ārsts apskata visus orgānus.
Vai nav bīstami? Izmantojot šo metodi, cilvēka orgānus ārsts redz tikai virtuāli?
Protams, mēs redzam ne pa tiešo — ar aci, bet ar optikas palīdzību. Taču vizualizēts tiek pilnīgi viss vēdera dobums! Latvijā tagad pieejamas visjaunākās paaudzes laparoskopijas iekārtas, kādas izstrādātas pasaulē.
Laparoskopiskās operācijas laikā vēdera dobums tiek piepūsts ar gāzi. Vai tas nekaitē veselībai un pēc operācijas nerada sāpes?
Operācijas laikā izmanto CO2 — gāzi, kura tiek ievadīta vēdera dobumā, lai palielinātu telpu. Lai ir brīva vieta, kur manipulēt. Gāze jau nepaliek vēderā. Pēc operācijas to izlaiž. Tas niecīgais gāzes daudzums, kas tomēr iesūcas asinīs, veicina cilvēka smadzeņu centrus un pieprasa vairāk skābekļa. Tā kā cilvēks operācijas laikā ir narkozē, anesteziologs monitorā visu redz un vienkārši papildina skābekļa daudzumu, kas cilvēka organismam nepieciešams.
Vai ir gadījumi, kad laparoskopijas metode nav ieteicama?
Jā, ja ir problēmas ar sirdi. Cilvēkam normāli vēderā ir negatīvs spiediens. Uzpildot vēderu ar gāzi, tiek spiests uz diafragmas kupolu, bet kas atrodas virs tā? Sirds. Ja sirds ir vārga un vēl tiek saspiesta, tad nav labi. Protams, jāskatās, kāda sirdskaite — ja neliela, tad izvērtējot varbūt var veikt laparoskopiju.
Vai ir kaut kas, ko nevar operēt laparoskopiski? Pārsvarā dzirdēts par vēdera dobuma un ginekoloģiskajām operācijām.
Protams, galvai šādas operācijas nevar veikt, jo tur nevar iepūst gāzi. Principā laparoskopiski var izoperēt gandrīz jebko. Visbiežāk to izvēlas, ja ir žultsakmeņi, apendicīts, un arī ginekoloģijā.
Kad tomēr ieteicama tradicionālā ķirurģija, nevis laparoskopija?
Pie onkoloģiskajām. Pamatojums ir, ka CO2, kas operācijas laikā tiek ievadīts organismā, veicina vēža šūnu izplatību organismā.
Vai laparoskopiski var operēt bērnus?
Var! Bērnu slimnīcā ir ķirurgi, kuri to dara.
Vai laparoskopiskās operācijas ir dārgākas nekā tradicionālā metode?
Jā, jo tehnoloģijas ir dārgas. Visi instrumenti ir vienreiz lietojami, un tie nemaksā ne desmit, ne trīsdesmit latus. Viss atkarīgs no tā, cik sarežģīta izmeklēšana vai operācija jāveic (Latvijā cenas ir no Ls 250 parastai izmeklēšanai līdz pat Ls 4000 vissarežģītākajām operācijām. Tomēr vidēji operācija izmaksā Ls 350—500 -— A.B.-R.).
Vai valsts kompensē šīs operācijas?
Tās kompensē pacienta apdrošinātāji, ar kuriem veselības iestādei ir līgums. Izņemot plastiskās operācijas. (Valsts slimnīcās, ja pacients tiek uzņemts akūti un ķirurgs izvēlas laparoskopiju, to sedz valsts. Īsā atlabšanas perioda dēļ valstij izmaksas par šo operāciju reizēm var sanākt pat lētākas nekā, izmantojot tradicionālo ķirurģijas metodi, skaidro Rīgas Austrumu slimnīcā.)
Kādas ir laparoskopiskās ķirurģijas negatīvās puses?
Ir gadījumi, kad labāk izmantot tradicionālo metodi. Piemēram, ja jāoperē kuņģis ar milzīgām kuņģa čūlām, laparoskopiski to var veikt apmēram astoņās stundās, bet ar tradicionālo metodi divās stundās. 2—3% gadījumos laparoskopiskās operācijas laikā pāriet uz tradicionālo metodi. Tas notiek, ja, sākot operēt, atklājas vēl kādas nozīmīgas vainas, ko tikai laparoskopiski izoperēt nav iespējams.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.