Lauku māja ar miķelīšiem

06.11.2008 15:07 komentara otras rindkopas sakuma parrakstishanas delj kljudaini uzrakstits Silvas Linartes teva uzvards. Vinjas tevs bija Antons Skrinda. Vajag: "Gimenes galva skolotajs Antons Skrinda miris Vjatlaga 1942.gada 20.marta un apglabats 7.nometnes (bijushais ciemats Jagodnoje) bralju kapos."

Atonu Skrindu nepaspeja notiesat, vinjsh mira nenotiesats. Jo pusotra gada laika "lietas" izskatija troikas, bet "spriedumus" parakstija, sakot ar 1942.gada rudeni, kad Antons Skrinda bija jau miris. Izmekletajs bija pieprasijis naves sodu. Izmekletaji naves sodu pieprasija gandriz visiem, 95%. Ari Arturam Stradinjam, kursh sarakstija dienasgramatu. Ja, Arturs Stradinjsh stasta gramata. ka izmekletajs bijis laipns. Vinjsh raksta, ka dazhi "izmekleshanas" laika ir sisti un merdeti karceri. Tikai... A.Stradinja lieta ir apsudzibas dokuments, kura izmekletajs vinjam pieprasa naves sodu. Luk, kads bija tas "laipnais" izmekletajs. Un tadi bija vinji visi. Noviks 1989.gada stastija TV intervija, cik labi bijushi apstaklji Vjatlaga (pats Noviks kara laika bija Kirova LPSR valdibas sastava). Atgriezas Latvija, lai izvestu otru reizi bernus. Tiesham, berni vareja sakt prasit: "Kur palika musu teevi?". Bet otru reizi izsutitais vairs neuzdroshinasies prasit! 1942.gada rudeni "troika" piespriezh Stradinjam 10 gadus legjeri, kurus vinjsh iztureja, la pastastitu pasauylei, kas tur notika. Pec 8 gadiem, pavaditiem Vjatlagaa,Stradinju aizsuta uz Karagandas legjeri Karlagu, pec 10 gadiem,1951.gada, "atbrivo", tikai aizsuta nometinajuma uz Krasnojarskas apgabalu. Tieshi 1951.gada, kad saka "lasit" un sutit atpakalj bernus. Atkartoju: Arturs Stradinjsh, Erkshkjainas gaitas, Rezekne, 2001. Gramatu izlasishanai lauku bibliotekas var pasutit Rigas Centrala biblioteka.

Tikai 1951.gada otru reizi Skrindu gjimeni izveda ne tapec, ka kads noskauda, bet ta bija planota NKVD akcija - pec NKVD pieprasijuma adresu galdam samekleja bijushos izsutitos. Jo bija izdota slepena pavele visus sutit atpakalj, ari bernus. Parakstijia, acimredzot, Noviks. Bet atrasta shi pavele nav. Sameklejiet, arhivisti! Chekai izdevigi, lai doma, ka kads noskauda un pienesa. Gjimenes galva skolotajs Antons Rancans miris Vjatlaga 1942.gada 20.martaa un apglabats 7.nometnes (bijushais ciemats Jagodnoje) bralju kapos. Shie braalju kapi atrodas uz dienvidaustrumiem no Vjatlaga centra, ciemata Lesnoje. To vietu var atrast. 1947.gada, kad kokus taja vieta izcirta, 7.nometni (ar to pashu nometnes numuru) parcela uz citu vietu (uz ziemeljiem no Lesnoje), bet latvieshu bralju kapu tur nav (kaut dazhi ta raksta gramatas). Bet isto vietu, kur gulj Antons Skrinda, var atrast, ja no bijushas 3.nometnes, kas atradaas uz galvenaa dzelzcelja, uz dienvidiem no Lesnojes, pa mezhiem aizaugushu dzelzcelja atzara uzberumu iet uz ziemeljaustrumiem apmeram 6 km. Shi atzara dzelzcelja sliedes nonjema vel 1947.gada, bet uzberums palika. Protams, tagad ar mezhu aizaudzis. Uz sho nometni atveda latvieshus. tas tuvumaa ir neliels ezerinjsh, 7.nometnes bralju kapi ir tieshi ezera krasta. To pastastija Vjatlaga ieslodzitais Eduards Cingels, kursh dzivo Kraslava. Tapat tas aprakstits legjera dienasgramata: Arturs Stradinjsh, Erkshkjainaas gaitas, Rezekne, 2001. Gramatu var izlasit (vai lauku bibliotekas pasutit) Rigas Centralaja biblioteka. Tur, uz kurieni 1995.gadaa aizveda Ilmara Knagja ekspediciju, nekada ezera nebija. Aizveda uz citu vietu kljudas delj, jo ta vieta karte ari bija 7. nometne, tikai latvieshi tur nav apglabati. Ilmars Knagjis 1995.gada 1 km uz dienvidiem no Lesnajas stacijas dzelzcelja malaa uzstadija pieminjas krustu boja gajushiem latvieshiem. Sho krustu 1999.gada 24.augusta iesvetija katolju priesteris Andzhejs Gzhibovskis no Polijas. Bet ka Antons Skrinda apglabats 7.nometnes kapos, ir zinams no Vjatlaga arhiva atsutitiem sarakstiem. Vinjam izvirzita vienigaa apsudziba: bija aizsargs. Bija skolotajs, to apsudziba neierakstija. Citu apsudzibu nav. Kadi bija apstaklji, var tikai iedomaties, jo pirmaja gada Vjatlaga bada delj nomira 70% ieslodzito. 7.nometne bija smaga darba nometne, mezha izstrades nometne. Kuri kljuva pavisam nespecigi, parcela uz vieglaka darba nometnem (malkas zagjeshanas placi), un pavisam slimus - uz invalidu nometni. Antons Skrinda iztureja lidz galam ka mezha stradnieks.