Iepirkšanās ir sava veida māksla - var iepirkties tā, ka veikala ratiņi jau pēc desmit minūtēm pilni, vai domāt, piemēram, par atkritumu kalnu, kas veidosies, kad mājās izsaiņosim pirkumus. Ir vērts padomāt - vai man vajadzīga prece, kas iesaiņota kastē, polietilēnā un vēl kādā spīdīgā papīrā? Vai nav labāk nopirkt pienu lielā pakā, nevis trīs mazās paciņās? Vai beidzot nav laiks iegādāties glītu iepirkuma maisiņu no auduma, nevis stiept mājās neizskatīgās plastmasas kules?
Atkritumu jautājums attiecas arī uz vienreizējas lietošanas precēm - traukiem, galda piederumiem u.c. Ja tie ražoti no otrreizējas pārstrādes materiāliem vai no koksnes, tad vēl var padomāt, bet, ja no plastmasas - tad tās pašas dienas vakarā pēc dārza svētkiem tie visi kļūs par atkritumiem.
Pirms nieka padsmit gadiem mēs visi mācējām salabot gludekli, galda lampu vai pat radioaparātu. Tagad - tikko izkrīt kāda skrūvīte, metamies uz veikalu pirkt jaunu. Varbūt labāk nopirkt kvalitatīvus instrumentus un atjaunot seno tradīciju - salabot un lietot tālāk?
Esmu arī par atkritumu šķirošanu. Šķirošana, protams, viegli iespējama, ja dzīvo privātmājā ar dārzu. Rezultātā Norbā aiziet tikai trešdaļa. Tomēr arī dzīvoklī to var un vajag darīt, pat ja sašķirotos atkritumus saber vienā atkritumu savākšanas mašīnā. Pēc tam tie nonāk uz šķirošanas līnijām, bet sūtīt vairākas mašīnas pēc stikla, papīra vai plastmasas būtu visai izšķērdīgi.
Atkritumus vispār vajadzētu uztvert radoši - kā lietderīgāk izmantot papīru, kā - pāri palikušos celtniecības materiālus, ko darīt ar no modes izgājušu apģērbu. To visu vēl var izmantot, tikai mazliet jāpafantazē, un būs prieks par paša attapību.
*
Par atkritumiem lasi:
www.zalajosta.lv
www.bai.lv - bīstamo atkritumu apsaimniekotājs
www.atkritumi.lv - atkritumu nodošanas vietas Rīgā
www. ekoosta.lv - bīstamo atkritumu apsaimniekotājs