Karstums kļūst neciešams dienas vidū, toties agrie rīti un vakara stundas - pasakainas! Šis rīts tiek veltīts veļas mazgāšanai, un arī tas notiek dārzā. Mazgājamā veļa iemērkta lielā bļodā jau iepriekšējā vakarā. No rīta ieslēdzu ūdensvadu, pie kura pievienota dārza šļūtene - salaižu silteno ūdeni vēl vairākās citās bļodās. Tas būs skalojamais ūdens. Visos ūdens toveros spoži un nevainīgi jautri atspīd rīta saulīte. Tad sākas veļas mazgāšana. Ar rokām, kā vecos labos laikos. Tā vienkāršā iemesla dēļ, ka veļas mašīna salūzusi, bet vasarā negribas pirkt jaunu. Vasarā var izlīdzēties arī šādi. Tad nu pavadu spožās, spirgtās rīta stundas skalojoties-velējoties, un pēc laiciņa starp ābelēm dārzā plīvo palagi un dvieļi vai citrreiz - trīs raibie lupatu paklājiņi, un es noskatos uz tiem ar labi padarīta darba sajūtu. Pēc pāris stundām tas viss būs sauss un smaržos tik debešķīgi svaigi, ka šai smaržai nespēj līdzināties neviena mākslīgi radīta smarža - pēc īstas saules un patiesi svaiga gaisa.
Vakarpusē atkal sākas rosība - atsākušies laistīšanas darbi, bet nu tā ir īsta bauda - kailas kājas, siltas ūdens peļķes, šlakstiens pa labi, šļakstiens pa kreisi, ja tuvojas kāda dzīva radība, šļakstiens - pašai!
Tagad biežāk jāpaskraida pie augiem ar dārza šķērēm, jo jāatceras nogriezt noziedējušos ziedus. Karstumā ziedēšana diemžēl noris straujāk, bet sāk ziedēt tās puķes, kas jau mazliet sāk atgādināt par rudeni - rudbekijas, vasaras dālijas, lauvmutītes, asteres... Nē, nē, es neko tādu neteicu! Līdz rudenim vēl tālu!4