Gan klientu izskatā un uzvedībā, gan iekārtojumā. Arī Ļeņingrada ir 60.-70.gadu estētikas renesanses paraugs. Taču Gauja ir gaiša un interjerā visai ziemeļnieciska, Ļeņingrada tumšajā Kalēju ielā ir apzināti austrumnieciskāk iekārtota (zeltainām tapetēm!) un prasa papildu apgaismojumu, neraugoties uz savām plašajām, aicinošajām vitrīnām. Tā kā Vecrīgas alus dzērāju bohēma ir pieradusi pie krēslas, tai nevajadzētu būt īpašai problēmai. Turklāt noskaņu gaišāku dara milzīgi akvareļi ar dažādu pēcpušu portretiem un bārā regulāri notiekošie koncerti.
Ļeņingrada savā "autentiskumā" ir aizgājusi visai tālu. Tur nav butaforiju: lakoto sekciju pilda padomjlaiku grāmatu sērijas - Apvārsnis, Ievērojamu cilvēku dzīve, Zinātne un fantastika - literatūra, kas visiem lasošiem padomjlatviešcilvēkiem bija labi pazīstama. Citos plauktos - rindām mūzikas ierakstu lentes, un lenšu magnetofona tur arī, protams, netrūkst. Atverot skapju durvis, atklājas vēl vairāk grāmatu, veļa, trauki ar pumpiņām un vēl pārsteidzošāk - trīslitru burkas ar skābētiem gurķiem un marinētiem tomātiem. Tomēr bārā piedāvātie dzērieni gan nodod faktu, kur dzīvojam - neraugoties uz Tarhūnu, Agdamu un dažām citām padomju laikos iecienītām markām, lielākoties tiek piedāvāti rietumu produkti. Par uzkodām aizmirstiet, ja vien pa tādām neuzskatāt Maggi vistas zupiņu, Orbit košļājamo gumiju, Lays čipsus vai līdzīgus produktus.
Kā jau privāto īpašumu neizprotošajiem padomju cilvēkiem
pienākas, viņi reizēm mēdz lietas iznest/zagt un sabojāt. Jau tagad
kafejnīcas mājaslapā (
***
Bārs Ļeņingrada
Adrese un darba laiks: Kalēju iela 54, plkst.14-02
dzērienkarte ***
interjers ****
atmosfēra ****
apkalpošana ****